Viduslaiku beigās starp Franciju un Angliju norisinājās Simtgadu karš. Tas ilga 116 gadus no 1337. līdz 1453. gadam. Karš sākās tāpēc, ka 1328. gadā nomira Francijas Kārlis IV bez tiešā mantinieka (t. i., dēla vai jaunākā brāļa). Anglijas karalis Eduards III uzskatīja, ka viņam ir tiesības kļūt par jauno Francijas karali ar savas mātes starpniecību.

Cēloņi

Pamata iemesls bija dinastiskas un teritoriālas pretenzijas. Francijas karaļnamam nebija tieša vīriešu pēcnācēja, un daļa angļu karaļu cēlās no Francijas līnijas. Filips VI no Francijas pretendēja uz troņa vietējo likumu un tradīciju dēļ, apgalvojot, ka saskaņā ar Salas likumu mantošanas tiesības pa vīriešu līniju liedza tronī stāties tiešai mantiniecei vai nodot tiesības viņas dēliem. Papildus tam pastāvēja ilgstošas teritoriālas domstarpības — angļu karaļi saglabāja zemes Francijā (īpaši Akvitānijā), un abas puses konkurēja par ietekmi Zemaņvalstu rajonā un jūras tirdzniecību.

Kara gaitas un galvenās fāzes

Kara norise nebija nepārtraukta — to parasti iedala trīs galvenajās fāzēs:

  • Eduarda III un Brétinjī fāze (apm. 1337–1360) — angļu uzbrukumi un kaujas, kas noveda pie Brétinjī pamiera.
  • Kārlis V un atjaunotā franču ofensīva (apm. 1369–1389) — Francijas kontruzbrukumi un teritoriju atgūšana.
  • Lancastru fāze (1415–1453) — Henrija V iebrukums, Trojas līgums un vēlāk Šarla VII pretuzbrukumi līdz anglisko pozīciju iznīcināšanai.

Galvenie notikumi un kaujas

Kara sākumā Francija bija spēcīgāka demogrāfiski un teritorijā — aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju pret Anglijas aptuveni 4 miljoniem. Tomēr angļu jūras spēku panākumi un taktiski veiksmīgas kaujas deva Anglijai iespējas. Svarīgākie notikumi:

  • Sluisas kauja (1340) — angļu uzvara jūrā, kas ierobežo franču spējas veikt desantus Anglijā.
  • Kreisī kauja (1346) — liela uzvara angļiem; angļu garais loku (longbow) bija svarīgs faktors.
  • Periodā 1348–1356 kauju skaits samazinājās sakarā ar Melnās nāves epidēmiju, kas smagi ietekmēja abas sabiedrības.
  • Poitjē kauja (1356) — Edvards, Melnais princis, guva uzvaru un tika sagūstīts Francijas karalis Jānis II, kā rezultātā Anglija ieguva lielas teritoriālas un diplomātiskas priekšrocības.
  • 1360. gada Brétinjī pamierlīgums (bez saites šeit) nodrošināja īslaicīgu mieru un lielu zemes daļu angļiem, bet tas nebija pastāvīgs risinājums.
  • Ar laiku Kārlis V un bruņinieks Bertrēns du Gesklins sāka atgūt zaudētās teritorijas, īpaši izmantojot spēcīgāku centra administrāciju un izvairīšanos no tiešiem lielām kaujām riska.
  • 1415. gadā Henrijs V iebruka Francijā un uzvarēja Aginkura kaujā, kur atkal izšķirošu nozīmi spēlēja loka karotāji.
  • Trojas līgums (1420) — līgums, ar kuru angļu karalis tika atzīts par Francijas tronmantinieku, daļēji pateicoties Francijas karaļa Kārlis VI politiskajai vājumam un viņa sievas rīcībai.
  • 1429. gadā Žanna d'Ark vadīja uzbrukumu, atbrīvojot Orleānas un nodrošinot Kārļa VII kronēšanu — šis notikums ievadīja franču atsitienu pret angļiem.
  • Karš noslēdzās 1453. gadā ar franču uzvaru, kas nostiprinājās Kastiljonas kaujā (bez papildu saites šeit), pēc kuras angļiem palika tikai nelielas mūra pozīcijas, galvenokārt Kāle, ko viņi zaudēja vēlāk (1558).

Takts, tehnoloģijas un militārās izmaiņas

Simtgadu karš iezīmēja pāreju no feodāla kara stilā uz centralizētāku karapulku izmantošanu un profesionālākām armijām. Svarīgi aspekti:

  • Angļu garais loku deva lielu taktisku priekšrocību, īpaši lauku kaujās un pret bruņiniekiem.
  • Piltuves bruņojuma un ierakumu taktika, kavalērijas un kājnieku sapārojumi kļuva sarežģītāki.
  • Gunpowder un artilērijas izmantošana pieauga — īpaši aplenkumos, kur lielgabali sāka mainīt pilsētu aizsardzības un iekarošanas metodes.
  • Bruņinieku nozīme mazinājās, jo kaujas kļuva atkarīgākas no kājnieku disciplīnas, koordinācijas un artilērijas spējas.

Sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas

Kara ilgums, epidēmijas un smagie izdevumi ietekmēja sabiedrību un valstu valsti:

  • Demogrāfijas kritums pēc Melnās nāves radīja darba roku trūkumu, spiedienu uz feodālo sistēmu un sociālas spriedzes izmaiņas.
  • Finanšu slogs ko radīja armiju uzturēšana un aplenkumi veicināja nodokļu palielināšanu un centralizētas birokrātijas attīstību, it īpaši Francijā.
  • Politiskā nozīmē Francija guva stipru centralizētu valsti un karaļa autoritāte pastiprinājās, kas atviegloja nākamo modernās valsts veidošanos.
  • Anglijā karš noveda pie iekšējām problēmām, kas galu galā atvērta ceļu pilsoņu nemieriem un vēlāk — Rožu kariem (Wars of the Roses) 15. gadsimtā.
  • Kultūras līmenī karš veicināja nacionālās identitātes attīstību abās pusēs — cilvēki sāka sevi vairāk identificēt kā frančus vai angļus nekā tikai ar lokālām feodālajām saistībām.

Žanna d'Ark un kara psiholoģiskais pavērsiens

Žanna d'Ark kļuva par simbolu un morāles pacēlumu frančiem. Viņas uzvara pie Orleānas un sekojošais kronēšanas moments sniedza leģitimitāti Šarlam VII un mainīja kara gaitu. Lai gan Žanna tika sagūstīta, tiesāta par ķecerību un nogalināta, viņas ietekme palīdzēja frančiem sākt pastāvīgu teritoriju atgūšanu.

Nobeigums un ilgtermiņa iznākums

Karš oficiāli beidzās 1453. gadā ar Francijas militāru pārākumu; Anglija zaudēja lielāko daļu savas teritorijas Francijā, saglabājot tikai nelielas ostu ķēdes periodā pēc tam. Simtgadu karš iezīmēja viduslaiku militāro un politisko kārtību beigas un bija nozīmīgs posms ceļā uz jaunajiem centralizētajiem Eiropas nāciju-valstiem. Tā radītās ekonomiskās, sociālās un politiskās pārmaiņas ietekmēja Eiropas attīstību gadsimtiem vēlāk.