Edvards Vudstoks — Melnais princis: biogrāfija un militārās gaitas
Edvards Vudstoks — Melnais princis: detalizēta biogrāfija un militārās gaitas, kaujas (Kreisī, Puatjē), ordeņa dibināšana un viņa ietekme uz Anglijas vēsturi.
Edvards, Melnais princis (Vudstokas pils, Oksfordšīra, 1330. gada 15. jūnijā - Vestminsteras pils, 1376. gada 8. jūnijā) bija Anglijas karaļa Edvarda III vecākais dēls un viens no izcilākajiem 14. gadsimta angļu karavadonīm.
Agrīnā dzīve un tituli
Edvards dzimis Vudstokas pilī netālu no Oksfordas un jau agrā jaunībā tika gatavots karjerai. 1343. gadā viņš tika iecelts par Velsas princi, kas bija parasts solis kronprinču sagatavošanā. Vēlāk viņam tika uzticēta arī pārvalde pār angļu īpašumiem Francijas dienvidrietumos — Aquitanijas un Gascoņas apgabalos.
Militārās gaitas un slava
Edvards sekoja tēvam karam pret Franciju un ātri izcīnīja slavu kā spēcīgs un taktiski zinošs komandieris. Viņš piedalījās 1346. gada šķērsojumos un kaujās, tostarp slavenajā Kreisī kaujā, kur angļu loku un bruņinieku kombinācija izrādījās izšķiroša pret franču bruņiniekiem. Pēc tam viņš bija iesaistīts Puatjē kaujā (1356), kur angļu spēki sagūstīja Francijas karali Jāni II — notikums, kas deva Anglijai izšķirošu politisku leverižu un vēlāk noveda pie Bretinijē līguma (1360).
Viņš arī piedalījās Kalkas aplenkumā (1346–1347) un vairākos iznīcinošos iebrukumos (chevauchées), kas prasīja materiālas un demoralizējošas sekas franču teritorijām. 1348. gadā Edvards bija viens no Podaišu ordeņa (Order of the Garter) dibinātājiem — ordeņa simbols un ideāli saistījās ar bruņniecības kultūru un godu, kuram princis bija uzticīgs.
Valdīšana Aquitanijā un politiskās problēmas
Kā karaļa dēls un kara vadonis, Edvards saņēma plašu teikšanu pār franču dienvidrietumu īpašumiem. Viņa pārvaldīšana bija enerģiska, bet bieži arī cieta no augstiem nodokļiem un stingras sankcijas pret iedzīvotājiem, kas radīja neapmierinātību un vietējus protestus. No 1369. gada atkal atsākoties karadarbībai ar Franciju, situācija kļuva sarežģītāka, un Edvarda veselības pasliktināšanās liedza viņam saglabāt agrāko aktivitātes līmeni.
Ģimene un personīgā dzīve
1361. gadā Edvards apprecējās ar savu māsīcas māsīcu Džoanu no Kentas, kurai vēsturē ir dots epitetons "Fair Maid of Kent" sakarā ar viņas slaveno dzīvesstāstu. laulībā piedzima divi dēli: vecākais, Edvards (no Angoulēmas), nomira bērnībā — tikai sešu gadu vecumā — un jaunākais, Ričards, vēlāk kļuva par Anglijas karali Ričardu II.
Uzvārds "Melnais princis" un personības tēls
Vudstokas Edvards vēsturē ir kļuvis pazīstams kā Melnais princis, taču iemesls šai iesaukas parādīšanai nav pilnīgi skaidrs. Pastāv vairākas teorijas: ka iesauka nāk no melnas bruņas vai vairoga, no baisā tēla un nežēlības, ko dažkārt viņam piedēvē franču hronisti, vai no viņa kapa melnās effigijas Kenterberijas katedrālē. Vēsturnieki parasti atzīst, ka iesauka radusies vēlākā tradīcijā un nav tiešs laikabiedru dotais segvārds.
Slimība, nāve un mantojums
Edvards dažus pēdējos dzīves gadus pavadīja slimības dēļ — viņu mocīja hroniska vājuma slimība (laikmetā tiek minētas daļēji neskaidras diagnozes: smags traucējums pēc kauju traumām, disenterija vai citas novājinātas slimības sekas). Viņš nomira 1376. gada 8. jūnijā Vestminsterā 45 gadu vecumā un tika apglabāts Kenterberijas katedrālē. Tā kā viņa tēvs Edvards III bija vēl dzīvs, princis nekad netika kronēts par karali. Pirms nāves viņš lūdza tēvu piešķirt Velsas prinča titulu savam dēlam Ričardam; drīz pēc Edvarda III nāves Ričards piecēlās tronī kā Ričards II.
Vēsturiskā nozīme
Edvards, Melnais princis, paliek atmiņā kā izcils bruņinieks un stratēģis, kura darbība 14. gadsimtā būtiski ietekmēja Anglijas un Francijas attiecības. Viņa militārās sekas, gūstā nodrošinātais franču karalis un ordeņa Podaiši dibināšana ir daļa no viņa mantojuma, kam līdzi nāk arī pretrunīgi vērtēti aspekti — reizē varonība un skarba dominēšana pār pakļautajām zemēm.
Melnā prinča kā Anglijas troņa mantinieka ģerbonis.
Efigija uz Edvarda kapa Kenterberijas katedrālē
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Edvards, Melnais princis?
A: Edvards, Melnais princis, bija Anglijas karaļa Edvarda III vecākais dēls, kurš kļuva par slavenu karavīru un Podaišu ordeņa dibinātāju.
J: Kad un kur Edvards piedzima?
A: Edvards, Melnais princis, piedzima 1330. gada 15. jūnijā Vudstokas pilī netālu no Oksfordas, Anglijā.
J: Kādās kaujās Edvards piedalījās un kurās komandēja?
A: Edvards piedalījās un spēlēja izšķirošu lomu Kreisī kaujā, kā arī komandēja Puatjē kaujā.
J: Ar ko Edvards apprecējās un cik dēlu viņiem bija?
A: 1361. gadā Edvards apprecējās ar savu māsīceni Džoanu no Kentas, un viņiem bija divi dēli - Edvards un Ričards.
J: Kas notika ar Edvarda vecāko dēlu Edvardu?
A: Diemžēl Edvarda vecākais dēls Edvards nomira, kad viņam bija tikai seši gadi.
Jautājums: Kāpēc Eduardu dēvē par "Melno princi"?
A: Nav zināms, kāpēc Edvards tika iesaukts par "Melno princi".
J: Vai Edvards kļuva par Anglijas karali?
A: Nē, Edvards nekad nekļuva par Anglijas karali, jo viņa tēvs vēl bija dzīvs, kad viņš nomira. Tomēr viņš lūdza tēvu piešķirt Velsas prinča titulu savam dēlam Ričardam, kurš vēlāk kļuva par Anglijas karali Ričardu II.
Meklēt