Edvards Viljams Binnijs (1812–1882) — angļu ģeologs un fosiliju pētnieks

Edvards Viljams Binnijs — angļu ģeologs un fosiliju pētnieks, karbona slāņu eksperts; Mančestras pētījumi, ievērojama fosiliju kolekcija un Karaliskās biedrības biedrs.

Edvards Viljams Binnijs FRS (1812–1882) bija angļu ģeologs, kurš īpaši izcēlās karbona laikmeta iežu, ogļu slāņu un fosilo augu pētīšanā.

Dzīve un karjera

Edvards Viljams Binnijs dzimis 1812. gadā Mortonā, Notingemšīrā. Sākotnēji viņš apguva tiesu praksi — bija jurista māceklis Česterfīldā — taču 1836. gadā pārcēlās uz Mančestru, kur drīz vien pārtrauca juridisko praksi, lai veltītu sevi ģeoloģijai pilnībā.

Pētījumi un zinātniskā darbība

1838. gadā Binnijs bija viens no Mančestras Ģeoloģijas biedrības dibinātājiem. Viņš tika ievēlēts par priekšsēdētāju 1857. gadā un vēlreiz 1865. gadā. Turklāt viņš bija Mančestras Literārās un filozofiskās biedrības sekretārs un vēlāk tās prezidents.

Binnija pētījumu lauks galvenokārt aptvēra Ziemeļanglijas karbona (karbona) un perma iežus, kā arī Lankašīras drifta nogulumus. Viņš kļuva par atzītu ogļu slāņu speciālistu, rūpīgi izpētot slāņu uzbūvi, stratigrāfiju un to nozīmi rūpnieciskajā ogļu ieguvē.

Rūpīgs lauka darbs un kolekcionēšana ļāva Binnijam izveidot ievērojamu fosiliju krājumu. Viņa un Džozefs Daltons Hukers atklāja pirmās ogļu lodes — tā sauktos "coal balls", kas ir permineralizēti augu audi ogļu slāņos. Šādu ogļu lodi izpēte deva unikālu iespēju saglabāt un izpētīt karbona laika augu anatomiju, jo iekšējās detaļas bija saglabājušās mineralizētā veidā.

Kā rezultātā Binnijs kļuva par vienu no vadošajiem pētniekiem fosilo augu jomā. Viņa pētījumi par karbona slāņos sastopamo fosilo augu uzbūvi (1868–1875) tika publicēti kā daļa no Paleontogrāfijas biedrības pētījumiem un bija nozīmīgs ieguldījums paleobotānikā. Viņa plašā fosiliju kolekcija tika izvietota Ovensa koledžā, kur to izmantoja gan mācībām, gan tālākai pētniecībai.

Sadarbība, sabiedriskā darbība un mantojums

Binnijs aktīvi darbojās vietējās zinātniskajās biedrībās, iesaistot kolēģus un jaunus pētniekus. Viņš bija tuvs draugs ar Džeimsu Preskotu Džolu, Viljamu Stērdžonu, Džonu Deivisu un Džonu Lī — attiecības, kas veicināja starpdisciplināru sadarbību starp fiziķiem, inženieriem un ģeologiem Mančestrā.

Par saviem nopelniem zinātnē Binnijs 1856. gadā tika ievēlēts par Karaliskās biedrības biedru. Viņa darbi par karbona fosilajiem augiem un ogļu slāņu struktūru turpināja ietekmēt paleobotānikas un stratigrāfijas pētījumus vēlākās paaudzes pētniekiem. Edvards Viljams Binnijs mira 1882. gadā Mančestrā, atstājot nozīmīgu mantojumu gan ar publicētajiem pētījumiem, gan ar muzeju kolekcijām, kas turpina kalpot zinātnes vajadzībām.

Galvenie sasniegumi

• Vadošā loma Mančestras ģeoloģiskajās un intelektuālajās biedrībās;
• Nozīmīgi pētījumi par karbona fosilajiem augiem un ogļu slāņiem;
• Sadarbība ar Džozefu Daltonu Hukeru un atklājums par ogļu lodēm, kas pavēra jaunas iespējas paleobotānikā;
• Liela fosiliju kolekcija, kas pieejama Ovensa koledžā un izmantota turpmākai pētniecībai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Edvards Viljams Binnijs?

J: Ko viņš darīja Mančestrā?

J: Ko viņš studēja?

J: Ko viņš atklāja kopā ar Džozefu Daltonu Hukeru?

J: Kāda publikācija ir saistīta ar viņu?

J: Kur tagad atrodas viņa lielā fosiliju kolekcija?

J: Kas bija daži no viņa tuvākajiem draugiem?

Meklēt pēc burta