Kanzasas teritorija bija ASV teritorija, kas pastāvēja no 1854. gada 30. maija līdz 1861. gada 29. janvārim. Tā izveidošana notika pēc Kansas–Nebraska likuma, kas paredzēja, ka teritoriju iedzīvotāji paši lems par verdzības jautājumu (t.s. popular sovereignty). Teritorijas austrumu daļa vēlāk tika uzņemta Savienībā kā Kanzasas štats.
Robežas un ģeogrāfija
Teritorija stiepās no Misūri robežas uz rietumiem līdz pat Skalisko kalnu virsotnei. No ziemeļiem uz dienvidiem tā aptvēra joslu no 37. ziemeļu paralēles līdz 40. ziemeļu paralēlei. Liela daļa mūsdienu Kolorādo štata austrumu reģiona bija daļa no Kanzasas teritorijas. Teritorijas robežas iekļāva dažādas ainavas — no līdzenajiem preēriju laukiem austrumos līdz pakāpeniskām kalnu nogāzēm rietumos.
Administrācija un politiskā situācija
Teritorijā tika izveidota teritorijas valdība ar gubernatoru un likumdevēju samitu, kā arī tiesu sistēmu. Par teritorijas galvaspilsētu deva priekšroku Lecompton, kas kļuva par vietu, kur iezīmējās proslāvnieciskās varas centrs. Tajā pašā laikā bezteritorijas pārstāvji un pret verdzību noskaņotie kolonisti veidoja alternatīvas valdības centienus, tostarp Topeka kā brīvvalsts (Free-State) centru.
Konflikts un "Bleeding Kansas"
Verdzības jautājums teritorijā izraisīja sīvas politiskas un vardarbīgas sadursmes starp proslāvnieciskajiem un pret verdzību noskaņotajiem pionieriem. Šie konflikti, kas 1854.–1859. gados ieguva plašu mērogu, vēsturē ienākuši ar nosaukumu Bleeding Kansas (asinīm aplaistītā Kanzasas). Sadursmes bija nozīmīgs priekšvēstnesis ASV Pilsoņu kara sākumam, jo tām bija dziļas ideoloģiskas un reģionālas sekas.
Sadalīšana un štata uzņemšana
- 1854–1860: teritorija pastāvēja ar plašām robežām līdz Skaliskajiem kalniem; tajā ieceļoja gan dienvidnieku, gan ziemeļnieku atbalstītāji.
- 1861. gada 29. janvārī — Kanzasas austrumu daļa tika uzņemta Savienībā kā brīvvalsts, kļūstot par Kanzasas štatu.
- 1861. gada 28. februārī — teritorijas rietumu teritorija, kas aptvēra daļu mūsdienu Kolorādo štata, tika atdalīta un izveidota kā Kolorādo teritorija.
Sociālekonomiskie aspekti un ietekme
Teritorijas iedzīvotāju sastāvs mainījās strauji — ieradās lauksaimnieki, zemnieki, uzņēmēji un spekulanti no gan ziemeļiem, gan dienvidiem. Ekonomika pamatā balstījās uz lauksaimniecību, araugļu un lopkopību, kā arī šaujamieroču un politiskajām organizācijām saistītu aktivitāšu dēļ izveidojās arī tirgus pakalpojumu centri. Teritorijas pastāvēšana un konflikti tajā būtiski ietekmēja nacionālo politiku un veicināja spriedzi, kas noveda pie Pilsoņu kara.
Mantojums
Kanzasas teritorijas laiks ir nozīmīgs ASV vēsturē gan kā piemērs popular sovereignty praksei, gan kā cēlonis vardarbības un politiskās polarizācijas, kas iepriekš nebijušā mērogā izraisīja debates par verdzību. Teritorijas sadalīšana 1861. gadā noteica mūsdienu Kanzasas robežas un palīdzēja veidot Kolorādo administratīvās struktūras.
Piezīme: Kanzasas teritorijas stāsts ietver gan oficiālus valdības pasākumus, gan vienkāršo iedzīvotāju pieredzi — migrāciju, zemes apstrādi un konfliktus — kas kopumā atstājuši dziļu ietekmi uz reģiona attīstību.
