Karsts — definīcija, ģeoloģiskā veidošanās un raksturīgās iezīmes
Karsts — definīcija, ģeoloģiskā veidošanās un raksturīgās iezīmes: uzzini par kaļķakmens šķīšanu, alu tipiem, karsta virsmām un pazemes ūdeņiem ar piemēriem, tostarp Nullarboras reģionu.
Karsts ir ģeoloģiska iežu sistēma, kurā ūdens ir izskalojis (izšķīdinājis) pamatiežus. Ja karsta izveidošanās ir ļoti plaša, tas var izpausties kā nozīmīga ģeogrāfiska vai topogrāfiska iezīme. Karstu bieži uzskata par sarežģītu vai grūti pārvietojamu vidi, jo virsma var būt nepastāvīga un piesātināta ar izraisītām iežu tukšumiem.
Ģeoloģiskā veidošanās
Gandrīz vienmēr karsts attīstās karbonātiskajos iežos, piemēram, kaļķakmenī vai dolomītā. Karbonātiskie ieži viegli reaģē ar skābu ūdeni (ūdens, kas piesātināts ar ogļskābo gāzi), tādējādi veidojot šķīduma kanālus un tukšumus zem virsmas. Procesā svarīga loma ir:
- ķīmiskai erozijai — ūdens izšķīdina kalcija vai magnija karbonātus;
- gruntējam ūdenim — pazemes straumes paplašina plaisas un savieno tukšumus;
- klimatiskiem un hidroloģiskiem apstākļiem — temperatūra, nokrišņi un augsnes sastāvs ietekmē karbonātu šķīšanu;
- bioloģiskajiem faktoriem — augsnē esošās baktērijas un organiskās skābes var paātrināt izšķīšanu.
Jāatzīmē, ka karsta veidošanās nav ierobežota tikai uz karbonātiem: līdzīgu mehānismu var izraisīt arī citi šķīstoši ieži (piem., sērs, sāls), taču to īpašības un rezultāti atšķiras no klasiskā karbonātiskā karsta.
Raksturīgās virsmas un pazemes iezīmes
Daudziem karsta reģioniem ir raksturīgas pazīmes virs zemes, no kurām visizplatītākās ir iegruvumi (dolīnes) un izurbumi. Tomēr virsmas reljefs var arī nebūt izteikts — piemēram, ja šķīstošos iežus sedz nešķīstošs slānis, karsta pazemes struktūras var palikt slēptas.
Tipiskas karsta iezīmes un formas:
- Dolīnes (sinkholes) — iegruvumi veidojas, kad pazemes tukšumi sabrūk vai virspuse pakāpeniski iegrimst;
- Alas un pazemes kanāli — ūdens izskalo lielas pazemes telpas, kas var savstarpēji saistīties garās speleoloģiskās sistēmās;
- Speleotēmas — stalaktīti, stalagmīti un citi kalcīta veidojumi alās;
- Poljes — plaši, līmeņi ielejas tipa ieplakas ar sezonālu applūšanu;
- Karren — nelieli, virsmas erozijas elementi uz klintīm un plāksnēm;
- Ponor (ieplūdes vietas) un izteces avoti — vietas, kur virszemes ūdeņi pazūd pazemē vai, pretēji, iztek no pazemes sistēmām.
Ūdens režīms karstā
Karsta reģioniem ir raksturīga dominējoša pazemes hidrologija: ūdens virs zemes bieži trūkst vai ir tikai īslaicīgs, jo lietusūdens ātri iesūcas caur plaisām un kanāliem. Tas nozīmē, ka upes var pazust pazemē (sauc par “disappearing streams”) un pēc tam atkal parādīties kā avoti citur. Karsta pazemes ūdeņu plūsma var būt ļoti ātra un sarežģīta, kas apgrūtina hidroloģisko resursu kartēšanu un ūdens kvalitātes kontroli.
Izplatība un piemēri
Tā kā karbonātiskie nogulumieži ir ļoti izplatīti, karsta teritorijas sastopamas visā pasaulē. Viens no pasaules iespaidīgākajiem piemēriem ir:
Pasaulē lielākā karsta teritorija ir Nullarboras līdzenums, kas ir daļa no līdzenas, gandrīz bezkoku sausas teritorijas Austrālijas dienvidos. Tā atrodas Lielā Austrālijas līča piekrastē, bet uz ziemeļiem atrodas Lielais Viktorijas tuksnesis. Tā ir pasaulē lielākā atsevišķā kaļķakmens pamatiežu atseguma vieta, kas aizņem aptuveni 200 000 kvadrātkilometru (77 000 kvadrātjūdžu) lielu platību. Platākajā vietā tā stiepjas apmēram 1100 km (684 jūdžu) no austrumiem uz rietumiem pāri Dienvidaustrālijas un Rietumaustrālijas pierobežas reģionam.
Citviet pasaulē pazīstami karsta reģioni ietver Balkānus, Dienvideiropu (piem., Slovēniju un Horvātiju), Dienvidaustrumu Ķīnu ( Guangxi apgabalu ar izteiktām kalnu konusveida klintīm) un daudzas vietas Ziemeļamerikā un Centrālajā Āzijā.
Ietekme uz cilvēkiem un vidi
- Dzeramā ūdens resursi: karsta akmeņi bieži satur nozīmīgus pazemes ūdeņu krājumus, taču tie ir jutīgi pret piesārņojumu, jo filtrācija cauri akmeņiem var būt maz efektīva;
- Bīstamība: dolīņu veidošanās var radīt plūsu risku ēkām, ceļiem un lauksaimniecībai;
- Biodaudzveidība un tūrisms: alas un avoti nodrošina specifiskas biotopus un ir nozīmīgi tūrisma objekti;
- Inženierģeoloģija: būvniecība karstā prasa īpašu risinājumu meklēšanu (pamatu nostiprināšana, ūdens novadīšana utt.).
Aizsardzība un apsaimniekošana
Efektīvai karsta apsaimniekošanai nepieciešama starpdisciplināra pieeja: hidroloģiska izpēte, zemes izmantošanas plānošana, piesārņojuma kontrole un sabiedrības informēšana. Jo īpaši svarīgi ir:
- izvairīties no nepārdomātas ķīmisku vielu izgāšanas karsta reģionos;
- pārraudzīt būvniecību un ceļu tīklus, lai samazinātu dolīņu veidošanās risku;
- izstrādāt aizsargjoslas ap svarīgiem avotiem un ūdens piegādes sistēmām.
Apkopojot — karsts ir dinamisks ģeoloģisks un hidromorfoloģisks fenomens, kas ietekmē ainavu veidošanos, ūdens resursus un cilvēku saimniecisko darbību. Tās izpēte un pareiza apsaimniekošana ir būtiska, lai samazinātu riskus un ilgtspējīgi izmantotu šos resursus.
Karsta avots Jura kalnos netālu no Ouhans, Francijas austrumos, pie Loue upes iztekas.
Velna caurums netālu no Hotornas, Floridas štatā, ASV.
Karsta kaļķakmens pēc virskārtas iežu noārdīšanās veido zemes virsmu, kas ir gandrīz neiespējami grūti pieejama cilvēkiem. Velebits Horvātijā.
No Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā, Tsingy de Bemaraha dabas rezervāta. Pakāpeniskas erozijas rezultātā ir izveidojušies plaši kaļķakmens smaiļu lauki, ko vietējie dēvē par tsingy, starp kuriem mijas sausi meži, ezeri un mangrovju purvi, kuros mīt daudzas endēmiskas un apdraudētas lemuru un putnu sugas.
Bedres
Daudzās pasaules daļās ir karsta bedres, kas veidojas karsta pazemē. Zem līdzenas zemes virsmas Floridā, Gvatemalā un citviet ir plašas kaļķakmens sistēmas. Ūdens, kas tek cauri kaļķakmenim, izšķīdina kaļķakmeni, atstājot milzīgas dobumainas bedres. Bez brīdinājuma virspusē parādās milzīgi caurumi, kas nodara lielu kaitējumu. Praktiski visa Florida, tāpat kā vairākas Centrālamerikas valstis, atrodas uz gigantiskas karsta sistēmas. Īpaši apdraudēta ir Tampas apkārtne, un zem Mehiko atrodas milzīga karsta sistēma. Saskaņā ar vecākā ģeohēmiķa teikto Ilinoisā ir pat 15 000 karsta bedru.
Pasaulē dziļākā iegruvuma ir Ķīnas Sjaozhai Tienkengas iegruvums, kas atrodas 2172 pēdas (662 m) augstumā.
Kataras ieplaka Ēģiptē ir daļa no Lībijas tuksneša. Tās platība ir aptuveni 50 jūdzes (80 km) uz 75 jūdzēm (121 km). Tas ir pasaulē lielākais dabiskais iegruvums. Tā atrodas zem jūras līmeņa un ir klāta ar sāls baseiniem, smilšu kāpām un sāls purviem.
Saistītās lapas
- Ūdens slānis
- Kaļķakmens
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir karsts?
A: Karsts ir ģeoloģiska iežu sistēma, kurā ūdens ir izskalojis (izšķīdinājis) pamatiežus. To klasificē kā slikto zemi, ja ir grūti pārvietoties pa vidi, kas bieži vien tā ir. Gandrīz vienmēr karsts veidojas karbonātiskajos iežos, piemēram, kaļķakmenī vai dolomītā.
J: Kur sastopams karsts?
A: Tā kā karbonātiskie nogulumieži ir ļoti izplatīti, karsta teritorijas sastopamas visā pasaulē.
J: Kādas ir dažas ar karstu saistītas virsmas iezīmes?
A: Daudziem karsta reģioniem ir raksturīgas raksturīgas virsmas iezīmes, no kurām visizplatītākās ir izrakumi. Tomēr karsta virsmas iezīmes var nebūt, ja šķīstošie ieži ir pārklāti, piemēram, karbonātu slānim virsū ir nešķīstošu iežu slānis.
Vai ar karstu ir saistītas alas?
A: Jā, dažos karsta reģionos ir tūkstošiem alu, un ūdens parasti atrodas pazemē.
J: Kāds ir lielas karsta teritorijas piemērs?
A: Pasaulē lielākā karsta teritorija ir Nullarbor līdzenums Austrālijas dienvidos, kas aizņem aptuveni 200 000 kvadrātkilometru (77 000 kvadrātjūdžu) platību. Platākajā vietā tā stiepjas apmēram 1100 km (684 jūdžu) garumā no austrumiem uz rietumiem pāri Dienvidaustrālijas un Rietumaustrālijas pierobežas reģionam.
J: Vai Nullaboras līdzenums ir bez kokiem?
A: Jā, Nullaboras līdzenums ir līdzena un gandrīz bezkoku sausa zeme.
Meklēt