Rietumaustrālija — fakti, platība un galvaspilsēta Pērta
Atklāj Rietumaustrālijas iespaidīgo platību, būtiskus faktus un galvaspilsētu Pērtu — īss ceļvedis par dabu, iedzīvotājiem un kultūru.
Rietumaustrālija ir viens no astoņiem Austrālijas štatiem un teritorijām. Tas ir lielākais Austrālijas štats pēc platības. Tajā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Tās galvaspilsēta ir Pērta.
Īss pārskats un platība: Rietumaustrālija (angliski Western Australia) atrodas kontinenta rietumu daļā un aizņem milzīgu teritoriju — tās platība ir aptuveni 2 645 615 km², kas padara to par vienu no pasaules lielākajām subnacionālajām vienībām. Reģiona augsne un reljefs ir ļoti dažādi — no tropiskajām līdzenumiem ziemeļos līdz kalnainajiem un tuksnešainajiem rajoniem iekšzemē un mierīgākām, temperētām zonām dienvidrietumos.
Iedzīvotāji
Sākotnēji Rietumaustrāliju apdzīvoja vairākas aborigēnu tautas, tostarp Noongar dienvidrietumos un dažādas citu grupu kopienas ziemeļos (piemēram, reģionālais jēdziens bieži ietver vairākas senas kultūras grupas). Pēdējos gadsimtos reģionā ienāca eiropiešu kolonisti, un mūsdienās iedzīvotāju skaits ir strauji pieaudzis. Pēc 2023.—2024. gada aplēsēm Rietumaustrālijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,8 miljoni, koncentrējoties galvenokārt Pērtā un tās apkārtnē.
Reģioni un lielākās pilsētas
- Pērta — štata galvaspilsēta un lielākā pilsēta, ekonomikas, kultūras un izglītības centrs.
- Fremantle — svarīgs ostas centrs
- Bunbury, Albany, Kalgoorlie-Boulder, Broome — reģionālas nozīmes pilsētas ar dažādām rūpniecības un tūrisma funkcijām.
- Galvenie ģeogrāfiskie reģioni: Pilbara (iežu un dzelzs rūdu ieguve), Kimberley (tūrisms un dabas ainavas), Wheatbelt, Goldfields-Esperance u.c.
Klima un daba
Rietumaustrālijas klimats ir daudzveidīgs:
- dienvidrietumos — sauss līdz vidēji mitrs, vietām Vidusjūras tipa klimats ar mitrām ziemām un sausām vasarām;
- iekšzemē — liela daļa ir tuksneša vai pustuksneša (piem., Lielais Viktoras tuksnesis un citi reģioni);
- ziemeļos — tropisks, ar lietus sezonu un sausumu.
Ekonomika
Rietumaustrālijas ekonomika ir ļoti atkarīga no dabas resursiem:
- Ruda un mineralresursi: Pilbara reģions ir viens no pasaules vadošajiem dzelzs rūdas eksportētājiem; zelta un citu metālu ieguve Goldfields reģionā ir nozīmīga;
- Dabasgāze un petrolērija: jūras naftas un gāzes projekti Ziemeļrietumu plātnē (North West Shelf) un citi projekti;
- Lauksaimniecība: graudu audzēšana, aitu ganīšana un citas pārtikas ražošanas nozares;
- Tūrisms: dabas objekti (Kimberley, Karijini, Pinnacles, Ningaloo) piesaista apmeklētājus no visas pasaules.
Vēsture un kultūra
Rietumaustrālijas teritorijā cilvēki dzīvojuši vairāk nekā 40 000 gadu. Eiropiešu ierašanās — 17. gadsimtā piekrastes pētījumi, 1829. gadā dibināta Svana upes kolonija (Swan River Colony). 1901. gadā, kad tika izveidota Austrālijas Federācija, Rietumaustrālija kļuva par vienu no tās štatiem. Mūsdienās reģionā ir bagāta kultūras dzīve, savienojot aborigēnu tradīcijas un moderno rietumu kultūru.
Pārvalde un politika
Rietumaustrālija ir federālais štats ar savām likumdošanas, izpildvaras un tiesu struktūrām, kuru galvenā institūcija atrodas Perthā. Štatu vada premjerministrs (premjers), un oficiālo valsts pārstāvību veic gubernators, kurš pārstāv monarhu (Karaļa/Karalienes pārstāvis štata līmenī).
Transporta infrastruktūra
Galvenais jūras transports notiek caur Fremantle ostu, kas apkalpo Pērta un reģionālo eksporta kustību. Pērta arī ir starptautisks gaisa satiksmes centrs ar svarīgām aviolīniju savienojumiem. Minerālu pārvedumi izmanto plašu dzelzceļa tīklu, kas savieno ieguves vietas ar ostām.
Tūrisms un galvenie apskates objekti
- Rottnest sala — slavenā quokka un pludmales;
- Ningaloo rifs — snorkelēšana pie koraļļu rifa, kur var sastapt vaļhaizivis;
- Karijini nacionālais parks — kanjoni, plūstoši ūdeņi un sarkanās klintis;
- Pinnacles Desert — neparastas kalkakmens kolonnas.
Piezīme par attēliem: augšpusē redzam Rietumaustrālijas karogu un ģerboni.
Ja vēlaties, varu pievienot karti, detalizētāku informāciju par konkrētiem reģioniem (Pilbara, Kimberley u.c.) vai atjaunināt demogrāfiskos datus ar jaunākajām statistikas aplēsēm.
Rietumaustrālija
Vēsture
Pirms 1900. gada
1827. gadā britu jūras flotes kapteinis Džeimss Stirlings (James Stirling) kuģoja augšup pa gulbju upi, un redzētais viņam patika. Viņš par to pastāstīja britu valdībai, un 1829. gadā Lielbritānija nosūtīja apmetņus uz Rietumaustrāliju. 1829. gada 18. jūnijā jaunais gubernators Džeimss Stirlings pieprasīja visu Austrālijas zemi, kas vēl nebija iekļauta Jaunajā Dienvidvelsā, kā jauno Rietumaustrālijas koloniju. 1868. gadā Lielbritānija pārtrauca ieslodzīto sūtīšanu.
Federācija
Līdz 1901. gadam Austrālija nepastāvēja - tās bija sešas atsevišķas kolonijas, kuras pārvaldīja Lielbritānija. Tas darbojās labi, kad visi bija briti un bija tikai daži cilvēki. Taču tagad tur bija tūkstošiem cilvēku, un daudzi no viņiem nekad nebija bijuši Lielbritānijā, kas bija astoņu mēnešu brauciena attālumā pa jūru.
Tās nolēma apvienoties, lai izveidotu vienu jaunu valsti - Austrālijas Sadraudzību. To nosauca par Federāciju, un tas notika 1901. gadā. Rietumaustrālija negribēja pievienoties, jo pārējās kolonijas atradās tūkstošiem kilometru attālumā. Tās pievienojās, kad pārējās kolonijas apsolīja uzbūvēt dzelzceļu līdz Pertai.
Referendums par atdalīšanos
1933. gadā Rietumaustrālijas iedzīvotāji vairs nevēlējās būt Austrālijas daļa. Galvenais iemesls bija tas, ka Rietumaustrālijai bija jādod nauda pārējai Austrālijas daļai, lai samaksātu par tādiem valsts pakalpojumiem kā armija un izglītība, bet viņi no tā neguva nekādu labumu. Turklāt bija iestājusies Lielā depresija, un daudzi cilvēki visā pasaulē, tostarp arī Rietumaustrālijā, palika bez pajumtes un nabadzībā.
Valdība nolēma sarīkot referendumu un pajautāt iedzīvotājiem, vai viņi vēlas dibināt savu valsti, un 68% iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši. Tomēr pārējā Austrālija un Lielbritānijas parlaments to apturēja.
Mūsdienu vēsture
Pēc tam viss atkal kļuva normāli. Beidzās Lielā depresija un sākās Otrais pasaules karš, un daudzi Rietumāustrālijas iedzīvotāji devās karot. Dažiem no viņiem nācās palikt šeit, jo 1942. gadā japāņi bombardēja Brūmas pilsētu tālajos ziemeļos.
Kad karš beidzās, daudzi cilvēki no Eiropas, kas karā bija zaudējuši savas mājas, ieradās Rietumaustrālijā, jo zeme joprojām bija ļoti lēta. Pagājušā gadsimta 60. gados štata ziemeļos tika atrasta dzelzs rūda, no kuras varēja izgatavot tēraudu. Šis atklājums padarīja Rietumaustrāliju ļoti bagātu, un dzelzsrūda joprojām nes lielu peļņu.
Tikai 30 gadu laikā Pērta no mazpilsētas kļuva par lielu pilsētu. Līdz 1985. gadam tajā dzīvoja vairāk nekā miljons cilvēku, un tā turpina augt vēl šodien. Pateicoties kalnrūpniecības uzplaukumam štatā, ir pieplūduši cilvēki no austrumu štatiem, lai izmantotu lielākas algas rūpniecībā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Cik štatu un teritoriju ir Austrālijā?
A: Austrālijā ir astoņi štati un teritorijas.
J: Kurš no Austrālijas štatiem ir lielākais zemes platības ziņā?
A: Rietumaustrālija ir lielākais Austrālijas štats pēc platības.
J: Kāds ir Rietumāustrālijas iedzīvotāju skaits?
A: Rietumaustrālijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni divi miljoni.
J: Kāda ir Rietumaustrālijas galvaspilsēta?
A: Rietumaustrālijas galvaspilsēta ir Pērta.
J: Kādu procentu no kontinentālās daļas aizņem Rietumaustrālija?
A: Rietumaustrālija aizņem aptuveni 33 % no kontinentālās zemes platības.
J: Vai Rietumaustrāliju var uzskatīt par teritoriju?
A: Nē, Rietumaustrālija nav teritorija, tā ir štats.
J: Kāds ir Rietumaustrālijas iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citiem štatiem?
A: Dotajā tekstā nav norādīts, kāds ir Rietumaustrālijas iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citiem štatiem.
Meklēt