Tasmānija ir liela sala Austrālijas kontinentālās daļas dienvidu piekrastē. Tā ir Austrālijas štats. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hobarta. Sala bija savienota ar cietzemi līdz pēdējā ledus laikmeta beigām pirms aptuveni 10 000 gadu.

Tā ir mājvieta retiem dzīvniekiem, piemēram, austrumu koluļiem un Tasmānijas velniem.

Ģeogrāfija un dabas raksturojums

Tasmānija atrodas apmēram 240 km dienvidu virzienā no Austrālijas kontinenta, starp abām teritorijām atrodas Bass jūras šaurums. Salas kopējā platība ir aptuveni 68 401 km², no kuriem lielu daļu veido kalnainas teritorijas un meži. Augstākā virsotne ir Mount Ossa ar 1617 m. Tasmānijā ietilpst arī vairākas mazākas salas, piemēram, King Island, Flinders Island un Bruny Island.

Klimats

Salā valda mēreni jūras klimata apstākļi — vasaras ir vēsākas nekā Austrālijas kontinentā, ziemas var būt aukstas un mitras, īpaši centrālajos augstienēs. Vietām valda temperētiem lietusmežiem raksturīga mikroklimata, bet centrālajos plato izplatās purvainas un zālājiem līdzīgas ainavas.

Vēsture īsumā

Tasmānijas vēsture sākas ar vietējo iedzīvotāju — Palawa (Tasmānijas aborigēnu) — klātbūtni, kuri salas teritorijā dzīvoja tūkstošiem gadu. Eiropiešu atklājums saistās ar holandiešu jūrasbraucēju Abelu Tasmanu 1642. gadā; salu viņš nosauca par Van Diemen's Land (par godu Nīderlandes ģenerālgubernatoram). Lielāka Eiropas ieceļošana sākās 19. gadsimta sākumā, kad briti izveidoja koloniju un izmantoti arī kā sodu nometne — šī perioda ietekme uz vietējo iedzīvotāju kopienām bija postoša (notika konflikti, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošana). 1856. gadā kolonijas nosaukums tika mainīts uz Tasmānija.

20. gadsimtā nozīmīgs notikums bija rūpnieciskā attīstība — mežsaimniecība, hidroelektrostacijas, rūdas ieguve un vēlāk arī tūrisms un lauksaimniecība. Pazīstams, taču traģisks fakts — tasmānijas vilku jeb tilakīna (thylacine) izzušana; pēdējais zināmais indivīds nomira Hobartas zooloģiskajā dārzā 1936. gadā.

Iedzīvotāji, pilsētas un administrācija

Tasmānijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 540–550 tūkstoši (pēc 2021. gada tautas skaitīšanas datiem apmēram 541 tūkstotis). Galvenās pilsētas ir:

  • Hobarta — galvaspilsēta un kultūras centrs;
  • Launceston — nozīmīgs ekonomikas un izglītības centrs ziemeļaustrumos;
  • Devonport un Burnie — ostu pilsētas Bass šauruma piekrastē;
  • Smaller towns: Queenstown, Strahan, Kingston u.c.

Ekonomika

Tasmānijas ekonomiku veido vairāki nozaru virzieni:

  • Lauksaimniecība — pienskopība, liellopu audzēšana, dārzeņi, augļkopība un īpaši kvalitatīvi piena produkti un sieru ražošana;
  • Zivsaimniecība un akvakultūra — piemēram, audzēta lasis un jūras produkti;
  • Mežsaimniecība un koksnes pārstrāde — nozīmīga, taču sociāli un vides ziņā pretrunīga joma;
  • Rūpniecība un ieguve — metālu un minerālu ieguve (cinka, vara u.c. lauku atradnes);
  • Enerģētika — hidroelektrostacijas (Hydro Tasmania) nodrošina lielu daļu elektroenerģijas;
  • Tūrisms — daba, nacionālie parki un vēsturiskie vietu objekti piesaista apmeklētājus no Austrālijas un pasaules;
  • Kultūra un māksla — piem., MONA (Museum of Old and New Art) Hobartā ir starptautisks magnēts.

Flora un fauna

Tasmānijā plaši saglabājušies temperētie lietusmeži, eikalipti un engas (button grass) purvi. Sala ir daudzu endēmisku sugu dzīvotne. Raksturīgākās dzīvnieku sugas un grupas:

  • Tasmānijas velns (Tasmanian devil) — ikonisks plēsējs, pakļauts apdraudējumam arī slimības dēļ (devil facial tumour disease);
  • Austrumu koluļi un dažādi wallaby un vombat sugas;
  • Putelnieču un putnu daudzveidība — endēmiskas putnu sugas un mītnes vietas migrējošiem putniem;
  • Iepriekš minētais tilakīns (thylacine) — izzudis, pēdējais pazīstamais specimens mira 1936. gadā.

Aizsardzība un tūrisms

Tasmānijā ir plašs aizsargāto teritoriju tīkls — nacionālie parki, rezervāti un UNESCO Pasaules mantojuma vieta Tasmanian Wilderness, kas aptver ievērojamu daļu salas rietumu un centrālajās teritorijās. Populāri dabas tūrisma galamērķi ir:

  • Cradle Mountain–Lake St Clair National Park;
  • Freycinet National Park (Wineglass Bay);
  • Port Arthur Historic Site (vēsturiska nozīme kā kolonijas pavalstības un sodu vieta);
  • Bruny Island, Maria Island un citi piekrastes objekti;
  • MONA un Hobartas kultūras notikumi (piem., Salamanca Market).

Aizsardzības jautājumi ir aktuāli: bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, invazīvo sugu kontrole, mežu un purvu aizsardzība, kā arī slimību izplatības ierobežošana starp vietējiem plēsējiem (piem., tasmānijas velnu slimība).

Praktiska informācija

Ceļošana: Tasmāniju ar auto un pārvadātājiem sasniedz, izmantojot prāmjus no Port of Melbourne uz Devonport vai ar gaisa satiksmi — tieši lidojumi uz Hobartu un Launcestonu. Salas reljefs un laika apstākļi prasa labu sagatavošanos pārgājieniem un brīvdabas aktivitātēm.

Tasmānija ir unikāla ar savas dabas tīrību, bagātīgu vēsturi un īpašām ekosistēmām. Tā piedāvā gan dabas mīļiem, gan kultūras un gastronomijas interesentiem daudz ko atklāt, vienlaikus saglabājot izaicinājumus vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā.