Ziemsvētku Sala

Vēsture

Britu Austrumindijas kompānijas kuģa "Royal Mary" kapteinis Viljams Mynors deva salai tās nosaukumu, jo viņi ieradās 1643. gada 25. decembrī, Ziemassvētku dienā.

Agrākais reģistrētais apmeklējums bija 1688. gada martā, kad to apmeklēja Viljams Dampjērs no britu kuģa "Cygnet". Dampjērs bija aizpūsts no virziena, kurā viņš vēlējās doties, un viņš apmaldījās. Pēc 28 dienām viņš ieradās Ziemassvētku salā. Divi no viņa apkalpes locekļiem bija pirmie reģistrētie cilvēki, kas kāpa uz Ziemassvētku salas.

Salu vairākkārt apmeklēja un pētīja, bet tikai tad, kad tika atklāts vērtīgs kaļķu fosfāts, 1888. gada 6. jūnijā salu pievienoja (pieprasīja) Lielbritānijas Kronis.

Norēķini un izmantošana

Drīz pēc tam G. Klūnijs Ross, Kīlinga salu īpašnieks (aptuveni 900 kilometrus uz dienvidrietumiem), izveidoja nelielu apmetni Flying Fish Cove, lai ievāktu kokmateriālus un krājumus augošajai Kokosa salu rūpniecībai.

Fosfātu ieguvi sāka 1890. gados, izmantojot algotos strādniekus no Singapūras, Ķīnas un Malaizijas.

Salu kopīgi pārvaldīja britu fosfātu komisāri un Apvienotās Karalistes Koloniālā biroja apgabala ierēdņi, kas darbojās Straits Settlements, un vēlāk Singapūras kroņa kolonijā.

Japāņu iebrukums

Japāna iebruka un okupēja salu 1942. gadā, kad Indijas garnizons sacēlās sacelšanās dēļ, un internēja iedzīvotājus (lika viņiem palikt tur, kur viņi atradās) līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā.

Transfērs uz Austrāliju

Austrālija lūdza Apvienotajai Karalistei atļaut viņiem pārvaldīt salu; 1957. gadā Austrālijas valdība Singapūras valdībai izmaksāja 2,9 miljonus mārciņu kompensāciju. Šī naudas summa tika noteikta, nosakot, cik vērti bija Singapūras atdotie fosfāti.

Pirmais Austrālijas oficiālais pārstāvis ieradās 1958. gadā, un 1968. gadā viņu nomainīja administrators. Ziemassvētku salu un Kokosu (Kīlinga) salas kopā sauc par Austrālijas Indijas okeāna teritorijām, un kopš 1997. gada tām ir viens administrators, kurš dzīvo Ziemassvētku salā.

Kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām uz Ziemassvētku salu ir devušies bēgļu kuģi, galvenokārt no Indonēzijas. Ziemassvētku salā 2001. gadā ieradās liels skaits patvēruma meklētāju, kas ceļoja ar laivām, lielākoties no Tuvajiem Austrumiem, lai Austrālijā pieprasītu patvērumu. Norvēģu kravas kuģis MV Tampa izglāba cilvēkus no nogrimstošās Indonēzijas zvejas laivas Palapa. Uz kuģa bija 420 patvēruma meklētāji no Afganistānas, 13 no Šrilankas un pieci no Indonēzijas. Kuģa kapteinis lūdza ļaut bēgļiem atstāt kuģi Ziemassvētku salā. Austrālijas SAS uzkāpa uz kuģa un pārņēma kontroli. Patvēruma meklētājus nosūtīja uz Nauru. Vēl viens kuģis ar patvēruma meklētājiem tika nogādāts no Ziemassvētku salas uz Papua-Jaungvineju. Tika teikts, ka daudzi pieaugušie patvēruma meklētāji, protestējot pret to, ka viņus atvairīja, iemeta savus bērnus ūdenī. Vēlāk izrādījās, ka tā nav taisnība. Daudzus bēgļus Jaunzēlande pieņēma.

Austrālijas parlaments vēlāk pieņēma likumu, kas aizliedz cilvēkiem, kuri ierodas Ziemassvētku salā, automātiski pieprasīt bēgļa statusu. Tas ļauj Austrālijas flotei pārvietot viņus uz citām valstīm (Papua-Jaungvinejas Manus salu un Nauru). Imigrācijas departaments 2005. gadā sāka būvēt "Imigrācijas uzņemšanas un apstrādes centru", kas tika pabeigts 2007. gadā par 210 miljoniem ASV dolāru. Tajā ir 800 gultasvietas. . ^[]

Valdība

Ziemassvētku sala ir Austrālijas teritorija, kas nav pašpārvaldes teritorija. Austrālijas karalieni pārstāv ģenerālgubernatora iecelts administrators. Neilu Lūkasu par administratoru iecēla 2006. gada 28. janvārī.

Federālās valdības pakalpojumus sniedz Transporta un reģionālo pakalpojumu departaments un Ziemassvētku salas administrācija.

Rietumaustrālijas valdība un citi līgumslēdzēji sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus, bet, tā kā Ziemassvētku sala ir teritorija, izmaksas sedz Austrālijas Sadraudzības (federālā) valdība.

Vietējā pašvaldība ir Ziemassvētku salas grāfiste (Shire of Christmas Island). Šajā padomē ir 9 locekļi, puse no tiem tiek ievēlēta reizi divos gados.

Ziemassvētku salas iedzīvotāji, kas ir Austrālijas pilsoņi, balso arī Sadraudzības vēlēšanās Pārstāvju palātas Ziemeļu teritorijas Lingiari vēlēšanu apgabalā. Senātā viņus pārstāv Ziemeļteritorijas senatori.

1986. gada sākumā Ziemassvētku salas asambleja rīkoja salas karoga dizaina konkursu; uzvarējušais projekts vairāk nekā desmit gadus tika pieņemts par neoficiālo salas karogu, bet 2002. gadā tas kļuva par oficiālo Ziemassvētku salas karogu.

Ikgadējā sarkano krabju masveida migrācija (aptuveni 100 miljoni dzīvnieku) uz jūru nārstot tiek dēvēta par vienu no dabas pasaules brīnumiem, un tā notiek katru gadu ap novembri, pēc mitrā laika sākuma un sinhronizējoties ar mēness ciklu.

Tūrisms

Ziemassvētku salas nacionālais parks aizņem 63% salas teritorijas. Tas nozīmē, ka apmeklētājiem, kurus interesē augi un dzīvnieki, ir daudz ko redzēt. Arī jūrā ir daudz apbrīnojamu jūras iemītnieku.

Augi un dzīvnieki

• Ziemassvētku salas pīkstulis ir ļoti mazs sikspārnis, kas dzīvo tikai Ziemassvētku salā. Tas ir iekļauts kritiski apdraudētu sugu sarakstā. 2008. gadā bija palikuši tikai aptuveni 20 sikspārņi, un zinātnieki uzskatīja, ka 2009. gadā tie varētu izmirt. Ir notikuši vairāki sikspārņu meklējumi, taču kopš 2009. gada 27. augusta neviens no tiem nav redzēts. ICUN uzskata, ka šis sikspārnis ir izmiris.