Ziemassvētku sala (Austrālija) — ģeogrāfija, iedzīvotāji un nacionālais parks
Atklāj Ziemassvētku salu (Austrālija): ģeogrāfija, ~1600 iedzīvotāju, unikāla flora un fauna, 65% nacionālais parks — ceļvedis attālajai tropu paradīzei.
Ziemassvētku salas teritorija ir neliela sala, kas pieder Austrālijai. Tā atrodas Indijas okeānā, 2600 km uz ziemeļrietumiem no Pērtas Rietumaustrālijā un 500 km uz dienvidiem no Džakartas Indonēzijā.
Ģeogrāfija
Ziemassvētku sala ir kalnaina, ar stāvām klintīm, kas pēkšņi krīt jūrā, un iekšieni, ko klāj subtropu/tautu lietusmežs. Salas platība ir aptuveni 135 km², un augstākā virsotne atrodas ap 360 m virs jūras līmeņa. Krasta līniju veido gan klintis, gan mazākas pludmales un koraļļu rifi ap salu.
Iedzīvotāji un apmetnes
Ziemassvētku salā dzīvo aptuveni aptuveni 1 600 cilvēku (skaits mainās). Iedzīvotāju sastāvs ir daudzveidīgs — tur dzīvo cilvēki ar ķīniešu, malajiešu, eiropiešu un citu izcelsmi; biežāk lietotās valodas ir angļu un vietējas ķīniešu/maļajiešu valodas koprades. Galvenās apdzīvotās vietas atrodas salas ziemeļu daļā:
- Flying Fish Cove (pazīstams arī kā Kampongs)
- Norēķini
- Sudraba pilsēta
- Poon Saan
- Drumsite
Flying Fish Cove ir salas galvenais administratīvais un pakalpojumu centrs — tur atrodas ostas zona, daļa veikaliņu, pakalpojumi un tūrisma informācija. Mazākās apmetnes ir vērojamas ap ogļūdeņražu un fosfāta raktuvēm, kā arī blakus ceļiem uz iekšieni.
Fauna un flora
Ziemassvētku sala ir pazīstama ar daudzām endēmiskām sugām un lielu bioloģisko daudzveidību, jo sala ir relatīvi izolēta. Nozīmīgākie sugu piemēri:
- Sarkanie krabji — milzīgas, masu migrācijas laikā (parasti ikgadēji) miljoniem sarkano krabju pārvietojas no meža uz jūru, lai nārstotu; tas ir viens no salas simboliem.
- Robber crab (lielā cūku klases jūras krabju radinieki) — vieni no lielākajiem sauszemes vēžiem pasaulē, kuri dzīvo salas mežos.
- Putni — salas apkārtnē ligzdo vairākas jūras putnu sugas, tostarp reto sugu atsevišķas populācijas, kuru aizsardzība ir īpaši svarīga.
- Augi — subtropu lietusmeži ar daudzām retām un endēmiskām augu sugām, kas nav atrodamas citur.
Salu ekosistēmu apdraud invazīvās sugas (piem., skudras, grauzēji, svešas kaķu populācijas), kā arī agrākās fosfāta ieguves radītā degradācija.
Nacionālais parks un aizsardzība
Apmēram 65% Ziemassvētku salas teritorijas ir iekļauta nacionālajā parkā, kas aizsargā salas lietusmežus, krabju populācijas, putnus un citas endēmiskas sugas. Parks aptver lielu daļu salas iekšienes un piekrastes zonu; tajā izveidotas takas, informācijas centri un infrastruktūra apmeklētājiem. Nacionālā parka mērķis ir saglabāt dabas daudzveidību un mazināt cilvēku darbības ietekmi.
Galvenie aizsardzības izaicinājumi ir invazīvie organismi (piem., dzeltenās trakās skudras), slimības, sāļūdens piesārņojums fosfātu ieguves vietās un klimata pārmaiņu ietekme uz migrācijas un nārsta cikliem.
Vēsture un ekonomika
Historiski Ziemassvētku sala bija pazīstama ar fosfāta ieguvi, kas ilgstoši bija galvenais ekonomikas avots. Fosfāta ieguve ietekmēja salas ainavu un ekosistēmas, taču pieaugot dabas aizsardzībai, daļa teritoriju atjaunota un iekļauta nacionālajā parkā. Mūsdienās ekonomika vairāk balstās uz pakalpojumiem, sabiedriskajām institūcijām, valdības funkcijām un ekotūrismu.
Piekļuve un tūrisms
Salā ir neliels lidostu terminālis, un to var sasniegt gan pa gaisu, gan ar kuģi — satiksme ir ierobežotāka salīdzinājumā ar kontinentālo Austrāliju. Tūrisms ir galvenokārt orientēts uz dabas apskati: redzu krabju migrāciju, putnu vērošanu, snorkelēšanu pie korallājiem un pastaigām pa takām nacionālajā parkā. Lai saglabātu dabas vērtības, apmeklētājiem bieži ieteicams iepriekš informēties par noteikumiem, maršrutiem un sezonālajiem ierobežojumiem.
Klima
Salai ir tropiska/monsoniska klimata iezīmes — silts un mitrs laiks ar izteiktu lietus periodu (parasti vasarā/monsona sezonā) un sausāku periodu gada citos mēnešos. Temperatūras parasti ir mērenas, ar mazām gada amplitūdām.
Apkopojot: Ziemassvētku sala ir nozīmīga gan no dabas aizsardzības, gan kultūras viedokļa — tās izolētā lokācija ir radījusi unikālas ekosistēmas, kuras tiek aizsargātas ar nacionālā parka palīdzību, vienlaikus meklējot līdzsvaru starp cilvēku darbībām un dabas saglabāšanu.
Poon Saan veikali
Vēsture
Britu Austrumindijas kompānijas kuģa "Royal Mary" kapteinis Viljams Mynors deva salai tās nosaukumu, jo viņi ieradās 1643. gada 25. decembrī, Ziemassvētku dienā.
Agrākais reģistrētais apmeklējums bija 1688. gada martā, kad to apmeklēja Viljams Dampjērs no britu kuģa "Cygnet". Dampjērs bija aizpūsts no virziena, kurā viņš vēlējās doties, un viņš apmaldījās. Pēc 28 dienām viņš ieradās Ziemassvētku salā. Divi no viņa apkalpes locekļiem bija pirmie reģistrētie cilvēki, kas kāpa uz Ziemassvētku salas.
Salu vairākkārt apmeklēja un pētīja, bet tikai tad, kad tika atklāts vērtīgs kaļķu fosfāts, 1888. gada 6. jūnijā salu pievienoja (pieprasīja) Lielbritānijas Kronis.
Norēķini un izmantošana
Drīz pēc tam G. Klūnijs Ross, Kīlinga salu īpašnieks (aptuveni 900 kilometrus uz dienvidrietumiem), izveidoja nelielu apmetni Flying Fish Cove, lai ievāktu kokmateriālus un krājumus augošajai Kokosa salu rūpniecībai.
Fosfātu ieguvi sāka 1890. gados, izmantojot algotos strādniekus no Singapūras, Ķīnas un Malaizijas.
Salu kopīgi pārvaldīja britu fosfātu komisāri un Apvienotās Karalistes Koloniālā biroja apgabala ierēdņi, kas darbojās Straits Settlements, un vēlāk Singapūras kroņa kolonijā.
Japāņu iebrukums
Japāna iebruka un okupēja salu 1942. gadā, kad Indijas garnizons sacēlās sacelšanās dēļ, un internēja iedzīvotājus (lika viņiem palikt tur, kur viņi atradās) līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā.
Transfērs uz Austrāliju
Austrālija lūdza Apvienotajai Karalistei atļaut viņiem pārvaldīt salu; 1957. gadā Austrālijas valdība Singapūras valdībai izmaksāja 2,9 miljonus mārciņu kompensāciju. Šī naudas summa tika noteikta, nosakot, cik vērti bija Singapūras atdotie fosfāti.
Pirmais Austrālijas oficiālais pārstāvis ieradās 1958. gadā, un 1968. gadā viņu nomainīja administrators. Ziemassvētku salu un Kokosu (Kīlinga) salas kopā sauc par Austrālijas Indijas okeāna teritorijām, un kopš 1997. gada tām ir viens administrators, kurš dzīvo Ziemassvētku salā.
Kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām uz Ziemassvētku salu ir devušies bēgļu kuģi, galvenokārt no Indonēzijas. Ziemassvētku salā 2001. gadā ieradās liels skaits patvēruma meklētāju, kas ceļoja ar laivām, lielākoties no Tuvajiem Austrumiem, lai Austrālijā pieprasītu patvērumu. Norvēģu kravas kuģis MV Tampa izglāba cilvēkus no nogrimstošās Indonēzijas zvejas laivas Palapa. Uz kuģa bija 420 patvēruma meklētāji no Afganistānas, 13 no Šrilankas un pieci no Indonēzijas. Kuģa kapteinis lūdza ļaut bēgļiem atstāt kuģi Ziemassvētku salā. Austrālijas SAS uzkāpa uz kuģa un pārņēma kontroli. Patvēruma meklētājus nosūtīja uz Nauru. Vēl viens kuģis ar patvēruma meklētājiem tika nogādāts no Ziemassvētku salas uz Papua-Jaungvineju. Tika teikts, ka daudzi pieaugušie patvēruma meklētāji, protestējot pret to, ka viņus atvairīja, iemeta savus bērnus ūdenī. Vēlāk izrādījās, ka tā nav taisnība. Daudzus bēgļus Jaunzēlande pieņēma.
Austrālijas parlaments vēlāk pieņēma likumu, kas aizliedz cilvēkiem, kuri ierodas Ziemassvētku salā, automātiski pieprasīt bēgļa statusu. Tas ļauj Austrālijas flotei pārvietot viņus uz citām valstīm (Papua-Jaungvinejas Manus salu un Nauru). Imigrācijas departaments 2005. gadā sāka būvēt "Imigrācijas uzņemšanas un apstrādes centru", kas tika pabeigts 2007. gadā par 210 miljoniem ASV dolāru. Tajā ir 800 gultasvietas. . []
Valdība
Ziemassvētku sala ir Austrālijas teritorija, kas nav pašpārvaldes teritorija. Austrālijas karalieni pārstāv ģenerālgubernatora iecelts administrators. Neilu Lūkasu par administratoru iecēla 2006. gada 28. janvārī.
Federālās valdības pakalpojumus sniedz Transporta un reģionālo pakalpojumu departaments un Ziemassvētku salas administrācija.
Rietumaustrālijas valdība un citi līgumslēdzēji sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus, bet, tā kā Ziemassvētku sala ir teritorija, izmaksas sedz Austrālijas Sadraudzības (federālā) valdība.
Vietējā pašvaldība ir Ziemassvētku salas grāfiste (Shire of Christmas Island). Šajā padomē ir 9 locekļi, puse no tiem tiek ievēlēta reizi divos gados.
Ziemassvētku salas iedzīvotāji, kas ir Austrālijas pilsoņi, balso arī Sadraudzības vēlēšanās Pārstāvju palātas Ziemeļu teritorijas Lingiari vēlēšanu apgabalā. Senātā viņus pārstāv Ziemeļteritorijas senatori.
1986. gada sākumā Ziemassvētku salas asambleja rīkoja salas karoga dizaina konkursu; uzvarējušais projekts vairāk nekā desmit gadus tika pieņemts par neoficiālo salas karogu, bet 2002. gadā tas kļuva par oficiālo Ziemassvētku salas karogu.
Ikgadējā sarkano krabju masveida migrācija (aptuveni 100 miljoni dzīvnieku) uz jūru nārstot tiek dēvēta par vienu no dabas pasaules brīnumiem, un tā notiek katru gadu ap novembri, pēc mitrā laika sākuma un sinhronizējoties ar mēness ciklu.
Tūrisms
Ziemassvētku salas nacionālais parks aizņem 63% salas teritorijas. Tas nozīmē, ka apmeklētājiem, kurus interesē augi un dzīvnieki, ir daudz ko redzēt. Arī jūrā ir daudz apbrīnojamu jūras iemītnieku.
Augi un dzīvnieki
- Ziemassvētku salas pīkstulis ir ļoti mazs sikspārnis, kas dzīvo tikai Ziemassvētku salā. Tas ir iekļauts kritiski apdraudētu sugu sarakstā. 2008. gadā bija palikuši tikai aptuveni 20 sikspārņi, un zinātnieki uzskatīja, ka 2009. gadā tie varētu izmirt. Ir notikuši vairāki sikspārņu meklējumi, taču kopš 2009. gada 27. augusta neviens no tiem nav redzēts. ICUN uzskata, ka šis sikspārnis ir izmiris.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Ziemassvētku sala?
A: Ziemassvētku sala atrodas Indijas okeānā, 2600 km uz ziemeļrietumiem no Pertas Rietumaustrālijā un 500 km uz dienvidiem no Džakartas Indonēzijā.
Q: Cik daudz cilvēku dzīvo Ziemassvētku salā?
A: Ziemassvētku salā dzīvo aptuveni 1600 cilvēku.
J: Kur Ziemassvētku salā dzīvo visvairāk cilvēku?
A: Lielākā daļa cilvēku dzīvo vairākās "apmetnēs" salas ziemeļos, tostarp Flying Fish Cove (pazīstams arī kā Kampong) apmetnē, Silver City, Poon Saan un Drumsite.
J: Kāpēc daudzi augi un dzīvnieki sastopami tikai Ziemassvētku salā?
A: Ziemassvētku sala atrodas tālu no citām salām, tāpēc daudzi augi un dzīvnieki sastopami tikai šajā salā.
J: Vai Ziemassvētku salā kādreiz tika veikta derīgo izrakteņu ieguve?
A: Jā, uz salas kādreiz notika kalnrūpniecība.
J: Kāda daļa Ziemassvētku salas tagad ir nacionālais parks?
A: 65 % no Ziemassvētku salas tagad ir nacionālais parks.
J: Vai Ziemassvētku salu ir ļoti ietekmējuši cilvēki?
A.: Liela daļa Ziemassvētku salas ir cilvēku netraucēta.
Meklēt