Zāras baseina teritorija

Zāras baseina teritorija (vācu: Saarbeckengebiet, Saarterritorium; franču: Saarbeckengebiet, Saarterritorium: Le Territoire du Bassin de la Sarre) parasti sauca par Zāras apgabalu vai vācu: Saargebiet. Saskaņā ar Versaļas līgumu tā bija teritorija, ko saskaņā ar 1920. gada Versaļas līgumu 15 gadus pārvaldīja Tautu Savienība.

Tās iedzīvotāju skaits 1933. gadā bija 812 000, un tās galvaspilsēta bija Sārbrikāna.

To veidoja daļa no Prūsijas Reinas provinces un Reinas Bavārijas Pfalcas. Tā bija nedaudz mazāka nekā mūsdienu Vācijas federālā zeme Zāra.

Valdības komisija

Saskaņā ar Versaļas līgumu industriāli attīstīto Zāras federālo zemi uz 15 gadiem bija jāpārvalda Tautu Savienībai, un tās ogļu atradnes bija jānodod Francijai. Valdības komisijā, kas pārstāvēja Tautu Savienību, bija pieci locekļi. Vismaz vienam loceklim bija jābūt francūzim un vienam - no Zāras reģiona.

15 gadu perioda beigās, 1935. gadā, Sāras iedzīvotāji nobalsoja par to, kādu vēlas savu valsti. Viņi nobalsoja par pievienošanos nacistiskajai Vācijai.

Šajā laikā tai bija sava valūta - Sāras franks - un savas pastmarkas.

Komisijas priekšsēdētāji

Nāciju Līgas kontroli reģionā pārstāvēja šādi Valdības komisijas priekšsēdētāji:

  • Victor Rault, Francija (1920. gada 26. februāris - 1926. gada 18. marts)
  • Džordžs Vašingtons Stīvenss, Kanāda (1926. gada 18. marts - 1927. gada 8. jūnijs)
  • Sers Ernests Kolvils Kolinss Viltons, Apvienotā Karaliste (8. jūnijs 1927 - 1. aprīlis 1932)
  • Sers Džefrijs Džordžs Knokss, Apvienotā Karaliste (1932. gada 1. aprīlis - 1935. gada 1. marts)

Plebiscīts

1933. gadā daudzi pret nacistiem noskaņotie vācieši bēga uz Zāru, jo tā bija vienīgā Vācijas daļa, kas palika ārpus Trešā reiha kontroles. Tā rezultātā antinacistiski noskaņotās grupas vēlējās, lai Zāra paliktu Tautu līgas kontrolē, kamēr Vācijā valdīs Ādolfs Hitlers. Tomēr Francijai Zārā bija liela vara, tostarp ogļraktuvju kontrole. Francija nepatika daudziem Zāras zemes iedzīvotājiem, un 1935. gada 13. janvārī notikušajā plebiscītā 90 % vēlētāju vēlējās pievienoties Vācijai, bet 8,86 % vēlējās palikt Nāciju savienībā. Tikai 0,40 % (t. i., četri vēlētāji no tūkstoš) vēlējās pievienoties Francijai.

Nacistu vara

1935. gada 17. janvārī Līgas Padome apstiprināja teritorijas atkalapvienošanos ar Vāciju. 1. martā nacistiskā Vācija pārņēma reģionu savā kontrolē un iecēla Jozefu Birkelu par Reichskommissar für die Rückgliederung des Saarlandes, "Reihskomisāru Sārijas apgabala atkalapvienošanai".

Daudzus bijušos politiķus un amatpersonas no Saargebietas nacisti nomainīja vai arestēja.

Pēc reintegrācijas pabeigšanas 1936. gada 17. jūnijā gubernators kļuva par Reichskommissar für das Saarland (Reihskomisārs Zāras zemē).

Vācija 1941. gadā. Zāras apgabals un daļa okupētās Francijas tika saukta par Vestmarku. Tā ir attēlota tumši dzeltenā tonī.Zoom
Vācija 1941. gadā. Zāras apgabals un daļa okupētās Francijas tika saukta par Vestmarku. Tā ir attēlota tumši dzeltenā tonī.

Saistītās lapas


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3