Dancigas brīvpilsēta (vācu: Freie Stadt Danzig; poļu: Wolne Miasto Gdańsk) bija pašpārvaldes osta Baltijas jūras krastā un pilsēta-valsts. Tā tika izveidota 1920. gada 10. janvārī ar 1919. gada Versaļas līguma III daļas XI sadaļu un nodota Tautu Līgas aizsardzībai, paredzot īpašas tiesības Polijai, jo tā bija vienīgā osta Polijas koridorā.

Izveide un starptautiskais statuss

Brīvās pilsētas statuss bija kompromiss starp Vācijas, Polijas un Sabiedroto interesēm pēc Pirmā pasaules kara. Lai nodrošinātu Polijas pieeju jūrai un vienlaikus saglabātu Dancigas vācu raksturu, pilsēta tika izslēgta no Vācijas un īslaicīgi izveidota kā autonoma vienība zem Tautu Līgas uzraudzības. Polijai piešķīra īpašas tiesības — tirdzniecības, muitas un transporta jomā — lai garantētu valsts ekonomisko un stratēģisko savienojumu ar jūru.

Pārvaldība un institūcijas

Pilsētai bija sava konstitūcija, likumdošana un izpildvara. Galvenās institūcijas bija:

  • Volkstag — parlaments, ko vēlēja pilsētas iedzīvotāji;
  • Senāts — izpildvara, kuru vadīja Senāta priekšsēdētājs;
  • Tautu Līgas Augstākais komisārs — starptautiska institūcija, kura uzraudzīja līguma izpildi un risināja strīdus starp pilsētu un Poliju.

Pilsētai bija arī atsevišķa muitas režīma iespējas, pašvaldību iestādes, attīstīta pasta sistēma un sava monētu un pastmarku emisija, kas uzsvēra tās autonomiju.

Sociālais un demogrāfiskais sastāvs

Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja vācieši, tomēr pilsētā pastāvēja arī nozīmīga poļu un kašubu (etniskā grupas reģionā) minoritāte, kā arī ebreju kopiena. Šī tautiskā un kultūras daudzveidība reizēm izraisīja spriedzi, īpaši politiski polarizētajos 1930. gados.

Ekonomika un osta

Danciga bija svarīgs tirdzniecības un kuģniecības centrs ar labi attīstītu ostu infrastruktūru, kuģubūvēm un zvejniecību. Ostas nozīme Polijai bija liela — tieši tāpēc Polija saglabāja īpašas tiesības pilsētā, tostarp piekļuvi ostas iekārtām, muitas un transporta sadarbību. Polijas intereses reģionā veicināja arī alternatīvu ostu, piemēram, Gdynas attīstību uz Polijas teritorijas starpkaru periodā.

Politika 1920.–1930. gados un nacistu ietekme

Sākotnēji politiskā dzīve bija pluralistiska, tomēr 1930. gadu sākumā, līdzīgi kā Vācijā, arī Dancigā pastiprinājās nacionālistiskas un nacistiskās Vācijas ietekmes partijas. NSDAP un tās vietējie atbalstītāji ieguva būtisku ietekmi pilsētas politikā, destabilizējot attiecības ar Poliju un Tautu Līgu. Strīdi par pilsonības jautājumiem, muitas režīmu, poļu tiesībām pilsētā un izglītību kļuva aizvien asas.

1939. gads — okupācija un aneksija

Brīvā pilsēta praktiski zaudēja savu patstāvību 1939. gadā. 1. septembrī, kad Vācija uzbruka Polijai un sākās Otrais pasaules karš, Dancigu okupēja un formāli anektēja nacistiskā Vācija. Šis akts pārtrauca starpkaru perioda paritātes režīmu un izbeidza Brīvās pilsētas pastāvēšanu kā starptautisku vienību.

Pēckara pārkārtošanās

Pēc Vācijas sakāves 1945. gadā Dancigu okupēja un iekļāva Polijas administrācijā ar poļu nosaukumu Gdaņska. Lieli iedzīvotāju pārvietojumi un iedzīvotāju sastāva maiņa notika — Vācijas iedzīvotāji tika izraidīti vai pameta pilsētu, un to aizstāja poļu iedzīvotāji no rietumiem un austrumiem. Pilsēta tika integrēta Polijas valsts struktūrā, un tās vēsturiskais posms kā Brīvā Danciga palika starpkaru laika fenomens ar nozīmīgu ietekmi uz reģiona politiku un demogrāfiju.

Mantojums un nozīme

Brīvās Dancigas vēsture 1920.–1939. gadā demonstrē sarežģīto valstu attiecību, minoritāšu tiesību un starptautiskās diplomātijas mijiedarbību pēc Pirmā pasaules kara. Tā ir arī piemērs tam, kā ekonomiskas intereses (osta, tirdzniecība) un nacionalisms var novedīs pie konflikta un teritoriju pārkārtošanas starptautiskā līmenī.