Tautu Savienība

Nāciju Līga (franču: La Société des Nations) bija Apvienoto Nāciju Organizācijas priekštece. Līga tika dibināta 1920. gadā pēc Pirmā pasaules kara, taču tai neizdevās saglabāt mieru Otrā pasaules kara laikā. Līgā darbojās lielvaru Padome un visu dalībvalstu Asambleja.

Pirmā pasaules kara laikā ASV prezidents Vudro Vilsons (Woodrow Wilson) ierosināja izveidot Nāciju Līgu. Tā bija valstu grupa, kas sadarbojās, lai saglabātu mieru. Viens no tās sabrukuma iemesliem bija tas, ka pēc balsojuma Amerikas sabiedrība atteicās tai pievienoties. Līgai nebija vajadzīgās varas, lai īstenotu kādu no tās noteikumiem. Tas vēlāk izrādījās liktenīgs Līgas struktūras trūkums.

Vēl viens Līgas trūkums bija tas, ka tā nebija pietiekami reprezentatīva: tajā vienlaikus bija ne vairāk kā 65 valstis, un vadošo dalībvalstu (īpaši Lielbritānijas un Francijas) intereses bieži vien bija svarīgākas par mazāko, mazāk ietekmīgo dalībvalstu interesēm.

Līgai nebija arī sava karaspēka, un tās pieņemtie lēmumi bieži vien bija lēni. Piemēram, kad 1931. gadā Japānas impērija iebruka Mandžūrijā (Ķīnas ziemeļaustrumos), Līga lēmumu pieņēma tikai pēc gada. Kad tas tika pieņemts, Japāna to ignorēja. Kad Itālija 1935. gadā iebruka Abesīnijā, Līga to nosodīja ātrāk, bet Itālija vienkārši izstājās no Līgas un turpināja iekarošanu. Pēc šīm katastrofām Līga tika uzskatīta par vāju un bezspēcīgu, un 1939. gadā tā pārtrauca darbību.

Līga nenonāca pilnīgā neveiksmē: 20. gadsimta 20. gados tā bija novērsusi dažus konfliktus Eiropā un smagi strādāja, lai risinātu dažādas sabiedrības veselības un sociālās problēmas visā pasaulē.

1946. gadā oficiāli beidza darboties jau neaktīvā Tautu Savienība. Tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija, kas vēl šodien veic daudzas no tām pašām lietām, ko darīja Nāciju Līga.

Amerikas Savienotās Valstis

Prezidents Vudro Vilsons izstrādāja plānu par "valdību valdību" jeb drīzāk starptautisku miera uzturēšanas spēku izveidi. Viņa plāna ideja bija miermīlīgi atrisināt problēmas starp valstīm. Vilsons centās pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka līga atturēs no agresijas un risinās pamatproblēmas, kas bieži noved pie kara, piemēram, nabadzību. Tomēr Vilsons nespēja pārliecināt Amerikas sabiedrību atbalstīt Līgu. Amerikas Savienotās Valstis nevēlējās iesaistīties Vilsona pieejā trīs iemeslu dēļ:

Pirmkārt, Amerikas Savienotajās Valstīs bija daudz vācu imigrantu, kuri ienīda Versaļas līgumu. Versaļas līgums vainoja Vāciju un tās sabiedrotos karā un noteica, ka tiem jāmaksā lielas kara reparācijas. Lai iestātos Nāciju līgā, valstij bija jāpiekrīt Versaļas līgumam un jāpieņem tas. Vācu amerikāņi tam nepiekrita.

Otrkārt, amerikāņi negribēja riskēt ar to, ka Eiropas karā, līdzīgi kā Pirmajā pasaules karā, varētu iet bojā vēl vairāk amerikāņu.Viņi arī uzskatīja, ka tas novestu pie bezjēdzīgām darbībām, piemēram, karavīru nosūtīšanas visā pasaulē, lai atrisinātu nelielus strīdus. Šādu attieksmi sauca par izolacionismu. Lielākā daļa amerikāņu uzskatīja, ka vislabāk būtu pilnībā izvairīties no Eiropas un Lielbritānijas lietām.

Treškārt, vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm ASV radīja milzīgu jaunu vēlētāju bloku, kas lielākoties vēlējās pievērsties "izolācijai".

Dalībnieki

1920

Šīs valstis 1920. gadā pievienojās Tautu Savienībai:

Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste, Kanādas Dominions, Austrālijas Sadraudzība, Jaunzēlandes Federācija, Dienvidāfrikas Savienība.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Nāciju līga?


A: Nāciju līga bija starptautiska organizācija, kas tika izveidota 1920. gadā pēc Pirmā pasaules kara ar mērķi saglabāt mieru un novērst turpmākus karus. Tajā bija Lielvaru padome un visu dalībvalstu asambleja.

J: Kas izgudroja Nāciju Līgu?


A: Nāciju Līgu Pirmā pasaules kara laikā izgudroja ASV prezidents Vudro Vilsons.

J: Kāpēc ASV nepievienojās Nāciju Savienībai?


A: Pēc balsojuma ASV Senāts atteicās pievienoties Līgai, kas veicināja tās sabrukumu.

J: Kādi bija trūkumi Līgas struktūrā?


A: Viens no Līgas struktūras trūkumiem bija tas, ka tai nebija pilnvaru piemērot tās noteikumus, un otrs trūkums bija tas, ka tā nebija pietiekami reprezentatīva, jo tajā nekad nebija vairāk par 65 locekļiem, un lielvalstu intereses bieži vien bija svarīgākas par vājāko locekļu interesēm. Turklāt tai nebija ne karaspēka, ne militārās varas, un lēmumu pieņemšana bija lēna.

J: Kā reaģēja citas valstis, kad Līga tās nosodīja?


A: Kad Japāna 1931. gadā iebruka Mandžūrijā (Ķīnas ziemeļaustrumos) un Itālija 1935. gadā iebruka Abesīnijā, abas valstis atkāpās vai ignorēja Līgas nosodījumus, nevis tos ievēroja.

J: Kāpēc 1939. gadā Līga beidza pastāvēt?


A: 1939. gadā Līga beidza pastāvēt, jo pēc šīm katastrofām, kas notika bez sekām abām iesaistītajām valstīm, tā tika uzskatīta par vāju un bezspēcīgu.

Jautājums: Kas aizstāja Nāciju Līgu, kad tā 1946. gadā oficiāli beidza pastāvēt? A: 1946. gadā izzudušo Nāciju Līgu aizstāja Apvienoto Nāciju Organizācija, kas joprojām veic daudzas no tām pašām darbībām, ko Nāciju Līga.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3