Taizeme — pārskats: vēsture, ģeogrāfija, reliģija un politika

Taizeme — pārskats par vēsturi, ģeogrāfiju, reliģiju un politiku. Uzzini par budismu, etniskajām grupām, reģionālajām īpatnībām un mūsdienu politiskajiem izaicinājumiem.

Taizeme (/ˈtaɪlænd/ TY-land vai /ˈtaɪlənd/ TY-lənd; Thai: ประเทศไทย, RTGS: (Thai: ราชอาณาจักรไทย, RTGS: Ratcha Anachak Thai; IPA: [râːt.tɕʰā ʔāːnāːtɕàk tʰāj] ( klausīties)), ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Tās kaimiņvalstis ir Laosa, Kambodža, Malaizija un Mjanma. Tās nosaukums līdz 1939. gada jūnijam un no 1945. gada līdz 1949. gada 11. maijam bija Siam. Vārds taizemieši (ไทย) cēlies no Taizemes centrā esošās etniskās grupas.

Taizeme ir konstitucionālā monarhija. Tai ir karalis kā valsts galva, kas pašlaik ir Vadžiralongkorns.

Lielākā daļa cilvēku (95%) šeit seko filozofijai, ko sauc par budismu. Mazāks skaits cilvēku (4,4 %), galvenokārt dienvidos, seko islāmam. Citas reliģijas Taizemē ir kristietība, hinduisms un sikhisms. Daži musulmaņi dienvidos ir sākuši cīnīties pret valdību, jo vēlas būt neatkarīgāki.

Vēsture

Teritorijā, ko mūsdienās sauc par Taizemi, ir senas civilizācijas un karaļvalstis, tostarp Sukhothai un Ayutthaya, kas spēlēja lielu lomu reģiona tirdzniecībā un kultūras attīstībā. 18.–19. gadsimtā Siam veiksmīgi saglabāja neatkarību, izvairoties no tiešas kolonizācijas, parādot diplomātisku spēju balansēt starp Rietumiem un reģiona kaimiņiem. 1932. gadā valstī notika revolūcija, kas pārvērta absolūto monarchiju par konstitucionālu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā Taizemē bija vairākas militārās iejaukšanās un apvērsumi (piemēram, 2006. un 2014. g.) — šie notikumi ir ievērojami ietekmējuši valsts politisko attīstību un konstitucionālo sistēmu.

Ģeogrāfija

Taizeme atrodas Dienvidaustrumāzijā un aptver dažādas reljefa zonas — kalnus ziemeļos, platejus ziemeļaustrumos, līdzenumus centrālajā daļā un tropiskos krastus rietumos un austrumos. Valstij ir ilga piejūras līnija uz Andamanu jūru un Taizemiešu līci, kā arī daudzas slavenas salas, piemēram, Phuket, Koh Samui un Koh Phi Phi. Galvenā upe, kas plūst cauri centrālajai Taizemei un Bangkokai, ir Čao Phraya; ziemeļaustrumos robeža daļēji seko Mekongas upei. Klimats ir tropisks monsunveida — ar karstām, mitrām vasarām un sausākiem periodiem, ko ietekmē musoni.

Iedzīvotāji un valoda

Taizemes iedzīvotāju skaits ir apmēram 70 miljoni (atkarībā no datu avota var nedaudz svārstīties). Lielākā daļa tautas ir etniskie Taizieši, tomēr valstī dzīvo arī laosieši, ķīnieši, malajieši un etniskās grupas kalnu reģionos. Oficiālā valoda ir taiešu (Thai), taču reģionos lieto arī daudzus dialektus un minoritāšu valodas. Valsts administratīvi iedalīta 77 provincēs.

Reliģija un kultūra

Budisms (Theravāda skola) ir valsts kultūras un ikdienas dzīves pamatā: templis (vat) ir vieta reliģiskām, izglītojošām un sociālām aktivitātēm. Taizemiešu ikdienā svarīga loma ir tradīcijām, ģimenes saitēm un svētkiem. Populārie festivāli ir Songkran (taizemiešu Jaunais gads, pavasara ūdens svētki) un Loy Krathong (lukturīšu un laivu svētki), kas piesaista tūristus no visas pasaules. Taizemiešu virtuve ir starptautiski pazīstama — aromātiska, ar spilgtām garšām un daudzveidību (piemēram, tom yum, pad thai).

Politika un valdība

Taizeme ir konstitucionālā monarhija ar spēcīgu ceremonialitātes un autoritātes lomu, ko pilda karaļa institūcija. Kopš 1932. gada valsts politiskā sistēma mainījusies daudzu konstitūciju un militāru iejaukšanos dēļ. Mūsdienās politiskajā dzīvē redzama spriedze starp civilo valdību, militāro spēku un monarhijas aizstāvjiem. Tāpat joprojām pastāv stingri likumi par godu karalim (lèse-majesté), kas ietekmē vārda brīvību un politisko diskursu.

Drošība un konflikts dienvidos

Taizemes dienvidu provincēs (galvenokārt Pattani, Yala un Narathiwat) dzīvo lielāks daudzums malajiešu musulmaņu, un tur jau ilgstoši norisinās uzbrukumu un vardarbības epizodes, ko izraisījusi separātiskas vai autonomijas prasības. Konflikts ir novedis pie tūkstošiem upuru un sarežģītām drošības un cilvēktiesību situācijām reģionā. Valdība un starpnieki periodiski mēģina panākt dialogu un risinājumus, taču situācija ir jutīga un ilgstoša.

Ekonomika

Taizeme ir viena no lielākajām ekonomikām Dienvidaustrumāzijā ar daudzveidīgu struktūru: lauksaimniecība (īpaši rīsu audzēšana), rūpniecība (elektronika, automobiļi, pārtikas pārstrāde) un tūrisms ir galvenie ienākumu avoti. Tūrisms ir nozīmīgs ārvalstu valūtas avots, piesaistot miljoniem apmeklētāju gada griezumā. Ekonomikas attīstību ietekmē gan globālie tirgus, gan vietējā politiskā stabilitāte.

Sadarbība un starptautiskās attiecības

Taizeme aktīvi piedalās reģionālās organizācijās, piemēram, ASEAN, un uztur plašas ekonomiskas un diplomātiskas attiecības ar Ķīnu, ASV, Japānu un Eiropas valstīm. Valsts stratēģiski cenšas saglabāt līdzsvaru starp lielajām pasaules varām, vienlaikus attīstot reģionālo sadarbību.

Nākotnes izaicinājumi

• Sociālā un politiskā saliedētība pēc ilgstošas iekšpolitiskas polarizācijas;
• Risinājumi dienvidu konflikta miera procesu veicināšanai;
• Ilgtspējīga ekonomiskā attīstība un vides problēmu — piemēram, klimata pārmaiņu un urbanizācijas — pārvaldība;
• Uzlabota cilvēktiesību situācija un vārda brīvības garantijas starptautiskajām prasībām atbilstoši.

Taizeme ir valsts ar bagātu vēsturi, dinamisku kultūru un stratēģisku lomu Dienvidaustrumāzijā. Lai gan tai ir būtiski izaicinājumi politiskajā un drošības jomā, tā turpina piesaistīt uzmanību kā reģionāls centrs tūrisma, tirdzniecības un kultūras apmaiņas kontekstā.

Provinces

Taizeme sastāv no 76 provincēm (จังหวัด, changwat), kas sadalītas 5 grupās. Ir 2 īpaši pārvaldīti rajoni: galvaspilsēta Bangkoka un Pataija. 76 provinces, ieskaitot Bangkoku, ir šādas:

Centrālais

1. Ang Thong
2. Bangkoka (Krung Thep Maha Nakhon), Īpaši pārvaldīts rajons
3. Chai Nat
4. Kanchanaburi
5. Lopburi
6. Nakhon Nayok
7. Nakhon Pathom
8. Nonthaburi
9. Pathum Thani
10. Phetchaburi
11. Phra Nakhon Si Ayutthaya
12. Prachuap Khiri Khan
13. Račaburi
14. Samut Prakana
15. Samut Sakhon
16. Samut Songkhram
17. Saraburi
18. Sing Buri
19. Suphan Buri

East

1. Chachoengsao
2. Čantaburi
3. Čonburi
4. Prachinburi
5. Rayong
6. Sa Kaeo
7. Trat

Ziemeļos

1. Chiang Mai
2. Chiang Rai
3. Kamphaeng Phet
4. Lampanga
5. Lamphun
6. Mae Hong Son
7. Nakhon Sawan
8. Nan
9. Phayao
10. Phetchabun
11. Phichit
12. Phitsanulok
13. Phrae
14. Sukhothai
15. Tak
16. Uthai Thani
17. Uttaradit

Ziemeļaustrumi (Isāna)

1. Amnat Charoen
2. Bueng Kan
3. Buri Ram
4. Chaiyaphum
5. Kalasin
6. Khon Kaen
7. Loei
8. Maha Sarakham
9. Mukdahan
10. Nakhon Phanom
11. Nakhon Ratchasima
12. Nong Bua Lamphu
13. Nong Khai
14. Roi Et
15. Sakon Nakhon
16. Si Sa Ket
17. Surin
18. Ubon Ratchathani
19. Udon Thani
20. Yasothon

South

1. Chumphon
2. Krabi
3. Nakhon Si Thammarat
4. Narathiwat
5. Pattani
6. Phang Nga
7. Phatthalung
8. Puketa
9. Ranong
10. Satun
11. Songkhla
12. Surat Thani
13. Trang
14. Yala

PIEZĪME: Kursīvā [1] šī province attiecas uz Lielās Bangkokas apakšreģionu; kursīvā [2] šī province attiecas uz Rietumu apakšreģionu.

Taizemes provinces


Taizemes karte


Wat Phra Sing, Čiang Mai province


Phra Borommathat Nakhon Si Thammarat Taizeme

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc pašreizējo Taizemes valsts vadītāju?

Q: Kādas ir Taizemes kaimiņvalstis?

J: Kāds bija iepriekšējais Taizemes nosaukums?

J: Kāda ir galvenā Taizemē praktizētā reliģija?

J: Vai bez budisma Taizemē praktizē arī citas reliģijas?

J: Kāpēc daži musulmaņi dienvidos ir sākuši cīnīties pret valdību?

J: Kāds ir kopējais dzimstības līmenis Taizemē 2019. gadā?

Meklēt pēc burta