Sikhisms ir ticība, kuras sekotāji tiek saukti par sikhiem. Vārds sikh pandžabi valodā nozīmē "students" vai "skolnieks" — tas uzsver mūžīgas mācīšanās un disciplīnas ideju. Sikhu svētā grāmata ir Šri Guru Granth Sahib Ji, ko sikhi uzskata par savu mūžīgo Guru (garīgā autoritāte un vadītājs).

Īss vēstures pārskats

Sikhismu pasaulē atnesa Guru Nanaks Devs, pirmais no "desmit guru", ap 1469. gadu. Guru Nanaks mācības, himnas un lūgšanas (šabadi) iedvesmoja cilvēkus tiekties pēc taisnības, garīguma un Dieva apziņas. Šo tekstu tradīcija tika turpināta, un visu guru rakstus — kā arī svēto no hinduisma un islāma — apkopoja un sakārtoja Guru Granth Sahib. Šis krājums ir unikāls starp pasaules reliģiju svētajiem rakstiem, jo tajā iekļauti arī dažādu tradīciju svēto viedokļi, tostarp no zemākām kastām piederējušiem autoriem, kas apliecināja Dieva vienotību un nosodīja māņticību un netaisnību.

Pamata uzskati

  • Monoteisms: sikhi uzsver Dieva vienotību (bieži lieto jēdzienu Ik Onkar — "Viena Esība"). Daudzi avoti dēvē sikhismu par monoteistisku reliģiju; tomēr akadēmiski tiek norādīts, ka Nanaka mistiskā apziņa par vienoto Absolūtu var izpausties dažādos vārdos un formās, tāpēc vienkāršs “semitisks” monoteisma apraksts dažkārt var būt maldinošs.
  • Trīs pamatprincipi: Naam Japna (Dieva vārda vai pieminēšana), Kirat Karni (godīgs darbs) un Vand Chakna (dalīšanās ar citiem, sociālā taisnīguma praktizēšana).
  • Cilvēku vienlīdzība: sikhisms stingri nosodīja kastu sistēmu, šķiru un dzimumu diskrimināciju; sievietēm tiek piešķirtas spēcīgas tiesības reliģiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Guru Granth Sahib — mūžīgais Guru

Guru Granth Sahib tiek uzskatīts par dzīvu Guru — tā nav tikai tekstu kolekcija, bet arī garīgā vadība un autoritāte. Apkopojot šo grāmatu, sikhu guru iekļāva dažādu autoru himnas, nodrošinot daudzbalsīgu, bet vienojošu skatu uz Dieva dabu. 1708. gadā pēdējais cilvēka veidolā esošais sikhu guru, Guru Gobinds Singh Ji, apstiprināja, ka pēc viņa nāves sikhiem jāuzskata Guru Granth Sahib par savu nākamo un mūžīgo Guru; viņš sacīja: "Sab Sikhan ko hukam hai Guru Manyo Granth" — "Visiem sikhiem ir pavēlēts uzskatīt Grantu par Guru". Tādējādi sikhu tradīcija skaita 11 Guru: 10 cilvēku veidolā un viens mūžīgais — Siri Guru Granth Sahib.

Khalsa un 5 K

1699. gadā Guru Gobinds Singhs, Desmitais Guru, nodibināja Khalsa — īpašu kopienu, kas pieņēma stingru disciplīnu, morāli un militāru gatavību aizstāvēt taisnību. Šis notikums notika Vaisakhi dienā un kopš tā laika tiek atzīmēts ik gadu. Viena no būtiskākajām ceremonijām, ko viņš ieviesa, bija Khande di Pahul (Amrit sveikšana), kurā initianti dzer amrit (svētu ūdeni) un saņem apņemšanos dzīvot pēc Khalsa principiem.

Khalsa locekļi parasti ievēro piecus ārējās identitātes elementus, sauktus par 5 K vai kakkars:

  • Kesh — neskūtas mati (bieži satverti turbānā); simbolizē atturību un pieņemšanu no Dieva.
  • Kangha — koka ķemme, kas uztur tīrību un kārtību.
  • Kara — metāla aproce, simbolizē Dieva apziņu un rīcības ierobežošanu ar morāles principiem.
  • Kachera — īpašas īsās bikses, kas simbolizē morālu disciplīnu un gatavību rīkoties.
  • Kirpan — neliels ierocis (parasti ceremonialisks), kas simbolizē pienākumu aizstāvēt taisnību un aizstāvēt vājākos.

Praktiskā reliģiskā dzīve

Sikhu dievkalpojumi notiek gurdvarā (templī), kur centrā atrodas Guru Granth Sahib. Gurdvaras raksturīgs elements ir langar — bezmaksas kopienas virtuve, kurā visi, neatkarīgi no kasta, reliģijas vai sociālā statusa, ēd kopā, praktizējot vienlīdzību un viesmīlību. Dievkalpojumos būtiska loma ir kirtanam — himnu dziedāšanai ar mūzikas pavadījumu. Citas prakses ietver ikdienas lūgšanas, Akhand Path (nepārtraukta Guru Granth Sahib lasījuma cikla nodrošināšana) un kopienas lūgšanas (Ardas).

Sociālā un kultūras loma

Sikhisma tradīcija uzsver sabiedrisku atbildību: palīdzēt nabadzīgajiem, cīnīties pret netaisnību un rūpēties par kopienu. Historiski sikhi ir bijuši gan miermīlīgi garīdznieki, gan arī bruņoti aizstāvji pret vajāšanām — Khalsa tradīcija ietver militāru sagatavotību, kas mūsdienās izpaužas arī kultūras izpausmēs, piemēram, mākslā un cīņas mākslās (piemēram, gatka).

Demogrāfija un diasporas kopienas

Tiek lēsts, ka sikhisma sekotāju skaits ir aptuveni 25–30 miljoni cilvēku, kas padara to par piekto lielāko reliģiju pasaulē. Lielākais sikhu koncentrācijas centrs ir Indijā, īpaši Pandžābas štats. Liela diasporas kopiena dzīvo arī Lielbritānijā, Kanādā, ASV, Austrālijā un citur. Sikhi Ziemeļamerikā ieradās XIX gadsimta beigās (pirmajos noieta gados ap 1897. gadu), un viņiem bija nozīmīga loma Rietumu uzņēmējdarbības attīstībā un infrastruktūras projektos, tostarp Panamas kanāla būvniecībā.

Atpazīšana un simbolika

Sikhi bieži tiek atpazīti pēc turbāna (dastaar vai pagri), ko valkā gan vīrieši, gan sievietes kā goda, identitātes un garīgās apņemšanās simbolu. Turbāns arī palīdz uzturēt nesagrieztus matus (Kesh) kā vienu no 5 K. Sikhismā liela nozīme ir arī valodai un rakstībai: liturģiskā valoda ir pandžabi, un Guru Granth Sahib ir rakstīts gurmukhī rakstā.

Svarīgākie svētki

Vaisakhi (parasti aprīlī) ir viens no svarīgākajiem sikhu svētkiem — tas atzīmē gan lauku ražas ciklu, gan Khalsa dibināšanu 1699. gadā. Citi nozīmīgi notikumi ir Guru Nanaka dzimšanas diena (Gurpurab) un dažādi Guru piemiņas svētki, kuru laikā tiek lasīts Guru Granth Sahib un rīkotas kirtana un langara sesijas.

Noslēgumā — sikhisms ir dinamiska reliģija, kas apvieno garīgumu, praksi un sociālu taisnīgumu. Tā akcentē Dieva vienotību, cilvēku vienlīdzību un dzīvi, kas izpaužas caur godīgu darbu, lūgšanām un dalīšanos ar citiem. Kā teica Guru Gobinds Singh Ji, sikhiem jāturpina uzskatīt Grantu par savu Guru: "Sab Sikhan ko hukam hai Guru Manyo Granth".