Veģetārisms
Veģetārisms ir prakse neēst gaļu vai zivis. Cilvēkus, kuri ievēro veģetārismu, sauc par veģetāriešiem. Veģetārieši ēd dārzeņus, augļus, riekstus, pupiņas un graudaugus. Daži veģetārieši ēd vai dzer dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu un olas. Tos sauc par laktovo veģetāriešiem. Veģetāriešiem var patikt tofu, falafelis un citi gaļas aizstājēji.
Ir daudzi iemesli, kāpēc neēst gaļu. Daži uzskata, ka nogalināt dzīvniekus ir nepareizi; citi domā, ka gaļas ēšana kaitē veselībai vai pasaulei. Tas ir tāpēc, ka zemi, ko izmanto dzīvnieku audzēšanai, var izmantot pārtikas audzēšanai. Daži cilvēki var kļūt par veģetāriešiem, jo viņu reliģija aizliedz ēst dzīvniekus.
Veģetāriešus, kuri nedzer pienu un neēd olas, sauc par vegāniem. Vegāni bieži vien arī nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, ādu, taču daudzi veģetārieši izmanto dzīvnieku izcelsmes produktus.
Daži cilvēki, kas sevi dēvē par veģetāriešiem un ēd zivis vai jūras veltes, nav veģetārieši, jo zivis un jūras radības arī ir dzīvnieki. Šādus cilvēkus dažkārt dēvē par pescetāriešiem. Ir arī daudzi cilvēki, kas nav veģetārieši, bet neēd pārāk daudz dzīvnieku pārtikas. Daži ēd tikai ļoti maz gaļas (tā sauktie "fleksitārieši" vai "daļēji veģetārieši"), daži ēd tikai putnu gaļu ("pollotārieši"). Pastāv arī filozofija, ko sauc par freegānismu, tas nozīmē ēst dzīvnieku izcelsmes produktus tikai tad, ja citādi tie tiks izmesti atkritumos - piemēram, restorānos izmests ēdiens.
Veģetāriešu restorāns Džohorā, Malaizijā.
Veģetārā uztura veidi
| Pārtikas produkti, kas atļauti galvenajās veģetāriešu diētās | |||||
| Diētas nosaukums | Gaļa | Piens | |||
| Lakto-ovo veģetārietis | Jā | Nē | Jā | Jā | Jā |
| Lakto veģetārietis | Jā | Nē | Nē | Jā | Varbūt |
| Ovo veģetārietis | Jā | Nē | Jā | Nē | Varbūt |
| Veģetārietis | Jā | Nē | Varbūt | Varbūt | Varbūt |
| Vegāns | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē |
Iemesli
Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas būt veģetārieši. Daži uzskata, ka ēst dzīvniekus ir nepareizi vai nežēlīgi, jo dzīvnieki tiek nogalināti un bieži jūt sāpes. Citi cilvēki var just riebumu ēst gaļu. Trešais iemesls ir ietekme uz vidi. Gaļas (īpaši liellopu gaļas) ražošanai tiek izmantots vairāk zemes un ūdens nekā augu izcelsmes pārtikas ražošanai. Cilvēkiem var būt vairāk nekā viens iemesls, kāpēc viņi ir veģetārieši.
Reliģiska un garīga
Lielākā daļa veģetāriešu pasaulē ir hinduisti. Hinduisms un džainisms kopumā māca veģetārismu, bet budisms var būt vai nebūt. Bez īpašas reliģijas daži cilvēki Rietumu pasaulē arī ievēro veģetāru diētu, jo tā var padziļināt iekšējos garīgos sakarus (piemēram, Džeimss Redfīlds). Mahatma Gandijs ir teicis, ka, lietojot veģetāru uzturu, garīgie pārdzīvojumi ievērojami uzlabojas.
Hinduisms
Hinduisti māca veģetārismu kā veidu, kā dzīvot, pēc iespējas mazāk kaitējot citām būtnēm. Mūsdienās pasaulē aptuveni divdesmit procenti hinduistu ir veģetārieši. Indijā, kurā ir vairāk cilvēku, kas neēd gaļu, nekā jebkurā citā valstī, ir aptuveni 200 miljoni veģetāriešu. Vairāk veģetāriešu dzīvo Indijas dienvidos nekā ziemeļos, iespējams, tāpēc, ka ziemeļos ir aukstāks. Lai nodarbotos ar jogu un meditāciju, ir prātīgi būt veģetārietim. []
Hinduists, kurš tic nekaitēšanas jeb nevardarbības (ahimsa) principam, dabiski izvēlas veģetāru uzturu. Tas vairāk ir sirdsapziņas jautājums nekā jebkas cits. Hinduisma vēdiskie un purāniskie raksti skaidro, ka dzīvniekiem ir dvēseles un dzīvnieku nogalināšana rada sliktu karmu, jo slepkava šajā vai nākamajā dzīvē cietīs no nogalinātā dzīvnieka sāpēm. Satguru Sivaya Subramuniyaswami piebilst, ka, ēdot gaļu, zivis, putnus un olas, mēs absorbējam šo radību vibrācijas savos nervos. Tas veicina bailes, dusmas, greizsirdību, apjukumu, aizvainojumu un tamlīdzīgi. Manu Dharma Šastras saka: "Ja uzturs ir tīrs, tad arī prāts un sirds ir tīra." Kopumā pastāv uzskats, kas balstās uz tādiem Svētajiem Rakstiem kā Bhagavadgita, ka ēdiens veido personību, garastāvokli un prātu.
Tirgū Indijā pārdod garšīgas sastāvdaļas veģetāram uzturam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir veģetārisms?
A: Veģetārisms ir prakse, kas nozīmē neēst gaļu vai zivis. Cilvēkus, kuri ievēro šādu diētu, sauc par veģetāriešiem, un parasti viņi ēd tādus pārtikas produktus kā dārzeņi, augļi, rieksti, pupiņas un graudaugi.
J: Kas ir laktovo veģetārieši?
A: Lakto-ovo veģetārieši ir cilvēki, kuri ievēro veģetāro diētu, bet lieto arī dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu un olas.
J: Kāpēc daži cilvēki kļūst par veģetāriešiem?
A: Daži cilvēki var kļūt par veģetāriešiem, jo uzskata, ka nogalināt dzīvniekus ir nepareizi, bet citi domā, ka gaļas ēšana kaitē viņu veselībai vai pasaulei. Turklāt dažiem veģetāriešu dzīvesveids var būt reliģisku iemeslu dēļ.
J: Kas ir vegānisms?
A: Vegāni ir veģetārieši, kas nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, pienu vai olas. Viņi bieži izvairās arī no citu dzīvnieku izcelsmes produktu, piemēram, ādas, lietošanas.
J: Kas ir pescetārieši?
A.: Peštetārieši ir cilvēki, kas sevi dēvē par veģetāriešiem, bet joprojām ēd zivis vai jūras produktus. Tas nozīmē, ka viņi tehniski nav uzskatāmi par īstiem veģetāriešiem, jo zivis un jūras radības arī ir dzīvnieki.
J: Ko nozīmē "fleksitārists"?
A: Ar terminu "fleksitārietis" (vai daļēji veģetārietis) apzīmē tos, kuri pilnībā atturas no gaļas ēšanas, bet tikai dažkārt lieto gaļu ļoti nelielā daudzumā.
J: Kas ir freegānisms? A: Freegānisms ir filozofija, kas iesaka ēst dzīvnieku izcelsmes produktus tikai tad, ja citādi tie tiktu izmesti atkritumos, piemēram, restorānos izmestu pārtiku.
