Mohandas Karamčands Gandijs — Indijas neatkarības un nevardarbības līderis
Atklāj Mohandas Karamčands Gandijs — Mahatma, Indijas neatkarības un nevardarbības līderis; viņa dzīve, stratēģijas un mantojums, kas iedvesmo maiņas visā pasaulē.
Mohandas Karamčands Gandijs (hindi: मोहनदास करमचन्द गांधी; gudžarati: મોહનદાસ કરમચંદ ગાંધી; sindhi:محاتما گاندهي; dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandarā, Džamnagaras princistātā — miris 1948. gada 30. janvārī) bija nacionālisma līderis britu pārvaldītajā Indijā. Viņu biežāk dēvē par Mahatmu Gandiju; mahatma ir gods vārds, kas sanskritā nozīmē "dižā dvēsele" vai "cienījamais". Pirmo reizi viņu tā nosauca 1914. gadā Dienvidāfrikā, un nosaukums vēlāk plaši sāka lietoties Indijā. Indijā viņu dēvē arī par Bapu (gudžarati valodā "tēvs", "papa"). Pilns vārds ir Mohandas Karam Čand Gandijs.
Kopš 1948. gada viņš uzskatāms par tautas mocekli. Rabindranats Tagore palīdzēja popularizēt Mahatmas titulu, ar kuru Gandiju bieži sauca viņa dzīves laikā.
Gandijs bija viens no svarīgākajiem līderiem Indijas neatkarības kustībā. Viņš bija nevardarbīgs aktīvists, kurš vadīja neatkarības kustību, izmantojot nevardarbīgu protestu un pilsonisko nepaklausību kā galvenās metodes.
Agrīnā dzīve un izglītība
Gandijs dzimis mercantu ģimenē; viņa tēvs Karamčands bija Porbandaras dižkunigunda–ministrs, māte Putlibai bija dziļi reliģiska. 1888. gadā viņš devās uz Londonu, lai studētu tiesības un 1891. gadā ieguva advokāta kvalifikāciju. Pēc atgriešanās Indijā viņš īsu laiku mēģināja darbu kā jurists, taču gūto panākumu bija maz.
Darbs Dienvidāfrikā un satyagraha attīstība
1893. gadā Gandijs devās uz Dienvidāfriku, kur pārstāvēja Indijas tirgotāju intereses. Tur viņš pieredzēja sistemātisku rasu diskrimināciju — tiesību ierobežojumus, segregāciju un pazemošanu. Dienvidāfrikā viņš sāka organizēt Indijas imigrantu kopienu un izstrādāja savu politiskās cīņas metodi, kuru sauca par satyagraha — "patiesības spēks" vai "nevardarbīga pretošanās". Šo laiku uzskata par izšķirošu, jo tur radās viņa pārliecība, ka nemierus var vadīt bez vardarbības, pārliecinot pretiniekus, nevis sakaujot viņus.
Atgriešanās Indijā un neatkarības kustības vadīšana
Gandrīz pēc divdesmit gadiem Dienvidāfrikā Gandijs atgriezās Indijā 1915. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara situācija Indijā mainījās, un Gandijs drīz kļuva par centrālu figūru reformas un neatkarības kustībās. Viņa galvenie kampaņu posmi bija:
- Neatkarības nepaklausības un nepretestības kampaņas — 1919.–1922. gadā Gandijs vadīja Pretbritu nepakļaušanās kustību pēc Džalljanavalas masakras, un vēlāk 1920. gadā aicināja uz boikotu britu iestādēm, skolām un preču importa ierobežošanu.
- Civilās nepaklausības un Sāls maršs (Dandi) 1930. gadā — garā, simboliskā gājienā viņš protestēja pret britu sāls monopolu, demonstrējot, ka Indijai nav jāpakļaujas britu likumiem, kuri liedza pašu iedzīvotājiem ražot un rakt sāli.
- "Quit India" kampaņa 1942. gadā — Otrā pasaules kara laikā Gandijs un Indijas Nacionālā kongresa prasīja tūlītēju britu aiziešanu; šī kampaņa noveda pie plašām arestiem un vardarbības vietām, kur Gandijs tomēr uzstāja uz nevardarbību kā galveno līdzekli.
Filozofija, dzīvesveids un metodes
Gandija doktrīna balstījās uz ahimsa (nevardarbība) un satyagraha. Viņš uzsvēra morāli un ētiku kā politiskās cīņas pamatu — panākumu drošākais ceļš esot caur patiesību, pašdisciplīnu un personīgu upuri. Gandijs dzīvoja ļoti pieticīgi: nēsāja vienkāršus, paša izšūtas auduma apģērbus (khadi), atbalstīja vietējo amatniecību un urboņa lietošanu kā simbolu ekonomiskai neatkarībai. Viņš arī bieži izmantoja badošanās kā protesta vai savaldīšanas līdzekli, lai apkarotu vardarbības tendences starp atbalstītājiem vai pārkāpumus no viņa puses.
Aresti un starptautiskā ietekme
Gandijs tika vairākkārt arestēts un pavadīja daudzus gadus cietumā. Viņa taktika iedvesmoja citus līderus visā pasaulē — piemēram, Martins Luters Kings juniors, Neils Mandelā (Nelson Mandela) un citi civilās tiesību cīnītāji pārtvēra nevardarbīgas pretošanās paņēmienus. Gandijs arī vairākas reizes tika virzīts Nobela prēmijai miera jomā, bet prēmiju nekad neguva.
Slepkavība un mantojums
Gandijs tika nogalināts 1948. gada 30. janvārī Ņūdelhi laikā, kad viņš devās uz lūgšanu; slepkava bija hindutva ekstrēmists Nathurams Godse. Pēc nāves Gandijs kļuva par simbolu nevardarbības, morālās autoritātes un Indijas cīņas par neatkarību. Viņa mantojums dzīvo gan Indijas konstitūcijā un politiskajā domā, gan globālajā pilsoniskajā nepaklausībā un cilvēktiesību kustībās.
Gandija dzīve un mācības paliek sarežģītas un daudzslāņainas — viņš bija gan reliģisks un askētisks, gan politiski radošs līderis, kura metodes mainīja moderna protesta praksi. Viņa dzimšanas dienu, 2. oktobri, Indijā atzīmē kā Gandhi Jayanti, un daudzi pasaules līderi joprojām atsaucas uz viņa idejām par taisnīgumu, pakļaušanos patiesībai un nevardarbību.
Agrīnā dzīve
Gandijs dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandarā, Gudžaratas štatā, Indijā. Vairāki viņa ģimenes locekļi strādāja štata valdībā. Kad Gandijam bija 18 gadi, viņš devās studēt jurisprudenci Anglijā. Pēc tam, kad viņš kļuva par juristu, viņš devās uz britu koloniju Dienvidāfrikā, kur pieredzēja likumus, kas noteica, ka cilvēkiem ar tumšu ādu ir mazāk tiesību nekā cilvēkiem ar gaišu ādu. 1897. gadā Durbanas ostā, Dienvidāfrikā, Gandijam uzbruka cilvēku grupa, kad viņš devās uz darbu. Viņš devās uz Dienvidāfriku, jo Indijā nevarēja atrast darbu. Braucot cauri Dienvidāfrikai, Gandiju arī izsvieda no pirmās klases vilciena viņa ādas krāsas dēļ. Tad Gandijs sāka protestēt pret segregāciju. Tad viņš nolēma kļūt par politisko aktīvistu, lai varētu palīdzēt mainīt šos netaisnīgos likumus. Viņš izveidoja spēcīgu nevardarbīgu kustību. Gandija dzīves laikā Indija bija Apvienotās Karalistes kolonija, bet vēlējās iegūt neatkarību. Tajā laikā viņš bija liels līderis, un viņa domas palīdzēja paātrināt Indijas neatkarības kustību.
Kā aktīvists
1914. gadā, kad Gandijs atgriezās Indijā, viņš nolēma atkal vadīt gājienu pret likumu, ko sauca par Rowlatta likumu. Taču tad protests kļuva vardarbīgs, un cilvēki sāka nogalināt protestētājus.
1930. gadā Gandijs vadīja sāls gājienu.
Kad viņš atgriezās Indijā, viņš palīdzēja panākt Indijas neatkarību no britu varas, iedvesmojot citus koloniālos iedzīvotājus strādāt par savu neatkarību, sagraut Britu impēriju un aizstāt to ar Britu Sadraudzības valsti.
Britu Indijā dzīvoja dažādu reliģiju un etnisko grupu pārstāvji. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka valstij vajadzētu sadalīties atsevišķās valstīs, lai dažādām grupām būtu savas valstis. Jo īpaši daudzi cilvēki uzskatīja, ka hinduistiem un musulmaņiem vajadzētu būt atsevišķām valstīm. Gandijs bija hinduists, taču viņam patika daudzu reliģiju, tostarp islāma, jūdaisma un kristietības, idejas, un viņš uzskatīja, ka visu reliģiju pārstāvjiem vajadzētu būt vienādām tiesībām un ka viņi varētu mierīgi dzīvot kopā vienā valstī.
1938. gadā Gandijs izstājās no Kongresa. Viņš paziņoja, ka vairs nespēj strādāt ar Kongresa starpniecību, lai apvienotu kastu un reliģisko šķelšanos. Viņš arī uzskatīja, ka politiskajam procesam viņam vairs nav daudz ko piedāvāt.
1947. gadā Britu Indijas impērija ieguva neatkarību, sadalot Indiju divās daļās - Indijā un Pakistānā. Gandijs vēlējās neatkarību, bet nevēlējās sadalīties divās dažādās valstīs. Tā vietā, lai svinētu neatkarības dienu, viņš raudāja par Indijas sadalīšanu.
Gandija satyagraha princips, kas bieži tiek tulkots kā "patiesības ceļš" vai "tieksme pēc patiesības", ir iedvesmojis arī citus demokrātiskos un pretrasistiskos aktīvistus, piemēram, Mārtinu Luteru Kingu junioru un Nelsonu Mandelu. Gandijs bieži apgalvoja, ka viņa vērtības ir vienkāršas un balstās uz tradicionālajiem hinduistu uzskatiem: patiesība (satya) un nevardarbība (ahimsa).
Nāve
1948. gada 30. janvārī Mahatmu Gandiju nošāva hinduistu aktīvists Nathurams Godse, jo Godse uzskatīja, ka Mahatma Gandijs ir pārāk cieņpilns pret musulmaņiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mohandas Karamčands Gandijs?
A: Mohandas Karamčands Gandijs bija nacionālisma līderis britu pārvaldītajā Indijā, kas plašāk pazīstams kā Mahatma Gandijs.
J: Ko nozīmē goda vārds "mahatma"?
A.: Goda vārds "mahatma" sanskritā nozīmē "dižsirdīgs" vai "godājams".
J: Kad Gandiju pirmo reizi nosauca par "mahatmu"?
A.: Gandiju pirmo reizi nosauca par "mahatmu" 1914. gadā Dienvidāfrikā.
J: Kā Gandiju sauc Indijā?
A.: Indijā Gandiju sauc arī par Bapu, kas ir gudžarati valodā lietotais mīļvārds "tēvs" vai "papa".
J: Kāpēc Gandiju dēvē par tautas mocekli?
A.: Gandi tiek dēvēts par tautas mocekli kopš 1948. gada, kad viņš tika nogalināts.
J: Kas piešķīra Gandijam Mahatmas titulu?
A: Rabindranats Tagore deva Gandijam Mahatmas titulu.
J: Kāda bija Gandija loma kustībā par Indijas neatkarību?
A: Gandijs bija viens no svarīgākajiem cilvēkiem, kas bija iesaistīts Indijas neatkarības kustībā. Viņš kā nevardarbīgs aktīvists vadīja neatkarības kustību, protestējot bez vardarbības.
Meklēt