Mahatma Gandhi

Agrīnā dzīve

Gandijs dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandarā, Gudžaratas štatā, Indijā. Vairāki viņa ģimenes locekļi strādāja štata valdībā. Kad Gandijam bija 18 gadi, viņš devās studēt jurisprudenci Anglijā. Pēc tam, kad viņš kļuva par juristu, viņš devās uz britu koloniju Dienvidāfrikā, kur pieredzēja likumus, kas noteica, ka cilvēkiem ar tumšu ādu ir mazāk tiesību nekā cilvēkiem ar gaišu ādu. 1897. gadā Durbanas ostā, Dienvidāfrikā, Gandijam uzbruka cilvēku grupa, kad viņš devās uz darbu. Viņš devās uz Dienvidāfriku, jo Indijā nevarēja atrast darbu. Braucot cauri Dienvidāfrikai, Gandiju arī izsvieda no pirmās klases vilciena viņa ādas krāsas dēļ. Tad Gandijs sāka protestēt pret segregāciju. Tad viņš nolēma kļūt par politisko aktīvistu, lai varētu palīdzēt mainīt šos netaisnīgos likumus. Viņš izveidoja spēcīgu nevardarbīgu kustību. Gandija dzīves laikā Indija bija Apvienotās Karalistes kolonija, bet vēlējās iegūt neatkarību. Tajā laikā viņš bija liels līderis, un viņa domas palīdzēja paātrināt Indijas neatkarības kustību.

Kā aktīvists

1914. gadā, kad Gandijs atgriezās Indijā, viņš nolēma atkal vadīt gājienu pret likumu, ko sauca par Rowlatta likumu. Taču tad protests kļuva vardarbīgs, un cilvēki sāka nogalināt protestētājus.

1930. gadā Gandijs vadīja sāls gājienu.

Kad viņš atgriezās Indijā, viņš palīdzēja panākt Indijas neatkarību no britu varas, iedvesmojot citus koloniālos iedzīvotājus strādāt par savu neatkarību, sagraut Britu impēriju un aizstāt to ar Britu Sadraudzības valsti.

Britu Indijā dzīvoja dažādu reliģiju un etnisko grupu pārstāvji. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka valstij vajadzētu sadalīties atsevišķās valstīs, lai dažādām grupām būtu savas valstis. Jo īpaši daudzi cilvēki uzskatīja, ka hinduistiem un musulmaņiem vajadzētu būt atsevišķām valstīm. Gandijs bija hinduists, taču viņam patika daudzu reliģiju, tostarp islāma, jūdaisma un kristietības, idejas, un viņš uzskatīja, ka visu reliģiju pārstāvjiem vajadzētu būt vienādām tiesībām un ka viņi varētu mierīgi dzīvot kopā vienā valstī.

1938. gadā Gandijs izstājās no Kongresa. Viņš paziņoja, ka vairs nespēj strādāt ar Kongresa starpniecību, lai apvienotu kastu un reliģisko šķelšanos. Viņš arī uzskatīja, ka politiskajam procesam viņam vairs nav daudz ko piedāvāt.

1947. gadā Britu Indijas impērija ieguva neatkarību, sadalot Indiju divās daļās - Indijā un Pakistānā. Gandijs vēlējās neatkarību, bet nevēlējās sadalīties divās dažādās valstīs. Tā vietā, lai svinētu neatkarības dienu, viņš raudāja par Indijas sadalīšanu.

Gandija satyagraha princips, kas bieži tiek tulkots kā "patiesības ceļš" vai "tieksme pēc patiesības", ir iedvesmojis arī citus demokrātiskos un pretrasistiskos aktīvistus, piemēram, Mārtinu Luteru Kingu junioru un Nelsonu Mandelu. Gandijs bieži apgalvoja, ka viņa vērtības ir vienkāršas un balstās uz tradicionālajiem hinduistu uzskatiem: patiesība (satya) un nevardarbība (ahimsa).

Nāve

1948. gada 30. janvārī Mahatmu Gandiju nošāva hinduistu aktīvists Nathurams Godse, jo Godse uzskatīja, ka Mahatma Gandijs ir pārāk cieņpilns pret musulmaņiem.