Medus — definīcija, veidi, īpašības un iespējamie riski
Medus — uzzini par tā veidiem, garšām, tekstūrām, veselīgajām īpašībām, kristalizāciju un iespējamiem intoksikācijas riskiem, kā arī padomi drošai lietošanai.
Medus ir pārtikas produkts, ko medus bites gatavo no nektāra. Medu bites iepilda medus kārpiņās, kas tām ir kā krātuve. Medus ir salds, un to var izmantot cukura vietā. Tas ir pārsātināts šķidrums. Temperatūrai pazeminoties, no šķīduma izkļūst glikoze. Tad tā ir nevis šķidrums, bet gan puscieta viela.
Medus pirmo reizi minēts 2. Mozus grāmatā, un tas bieži tiek saistīts ar patīkamām un ērtām lietām. "Piena un medus zeme". Tā ir minēta arī Korānā, un tai ir līdzīgas asociācijas ar labo un ļauno.
Medus nosaukums cēlies no senangļu valodas vārda hunig.
Līdzīgi kā vīns, arī medus ir vairāku veidu ar dažādām garšām, krāsām un tekstūrām. Dažus izplatītākos medus veidus iegūst no bitēm, kas izmanto āboliņa ziedputekšņus. Tas ir biezs un vidēji biezas krāsas. Tas ātrāk veido kristālus vai graudus, ja ir pakļauts gaisa iedarbībai. No akāciju ziediem iegūst vēl vienu bieži sastopamu medus šķirni.
Medus, kas iegūts no bitēm, kuras izmanto oleandru, rododendru, dažu lauru un azāliju ziedus, var izraisīt medus intoksikāciju. Simptomi ir reibonis, vājums, svīšana, slikta dūša un vemšana.
Biškopji eksperti šo problēmu atrisina, pārvietojot stropus uz vietām, kur ir pieejami piemēroti ziedi. Bitēm patīk saņemt nektāru uz vietas, un tās nenokļūst tālāk par divām jūdzēm no stropa.
Medus garša ir ļoti atšķirīga atkarībā no tā, kādus ziedus izmantoja bites. Galvenās lietas ir tā smarža (smarža), garša un dzidrība, kā arī slikto īpašību trūkums.
Kas ir medus — īss kopsavilkums
Medus ir dabisks pārtikas produkts, ko bites ražo, pārstrādājot ziedu nektāru vai lakti (augu izdalījumi). Tas galvenokārt sastāv no vienkāršajiem cukuriem — fruktozes un glikozes — un satur apmēram 15–20% ūdens, atkarībā no šķirnes un apstākļiem. Medū ir arī enzīmi (piem., invertāze), organiskās skābes, antioksidanti, mikroelementi un neliels daudzums vitamīnu.
Medus veidi un to īpašības
- Monoflorālais medus — iegūts galvenokārt no viena auga sugas (piem., akāciju, āboliņa). Tam ir raksturīga, izteikta garša un aromāts.
- Multiflorālais (daudzveidīgais) medus — no dažādu ziedu nektāra; garša ir komplekss un mainīgs.
- “Saldais” un “skābais” medus — atkarībā no organisko skābju līmeņa un ilgmūžīgās garšas.
- Krāsa un konsistence — var būt gandrīz bezkrāsains līdz tumši brūns; konsistence no ļoti šķidra līdz stingrai. Tumšākiem mediem bieži ir vairāk antioksidantu.
Sastāvs un uzturvērtība
Vidēji 1 ēdamkarote (15 g) medus satur apmēram 60–70 kcal. Galvenie komponenti:
- Fruktoze un glikoze — ~70–80% no sausnas
- Ūdens — ~15–20%
- Disaharīdi (saharoze, maltoze) un nelieli polisaharīdi
- Enzīmi (invertāze, diastāze), organiskās skābes, vitamīni (nelielos daudzumos), minerālvielas (kālijs, kalcijs, magnijs) un antioksidanti
Kristalizācija un uzglabāšana
Kristalizācija (sacietēšana) ir dabisks process, kas notiek, jo glikoze izkrīt no šķīduma. Tas nepasliktina medus kvalitāti — kristalizēts medus ir droši ēdams. Lai atgrieztu šķidru konsistenci, var maigi uzsildīt medu ūdens vannā līdz ~40 °C; tomēr ilgstoša vai pārāk augsta temperatūra samazina labvēlīgās vielas.
Uzglabāt medu ieteicams tumšā, sausā vietā hermētiskā traukā, pie istabas temperatūras. Mitrums var veicināt fermentāciju, ja ūdens saturs pārsniedz drošas robežas.
Ieguvumi veselībai
- Medum piemīt antibakteriālas īpašības (īpaši neapstrādātam medum) — piemēram, manuka medum ir izpētīta spēcīgāka antibakteriāla iedarbība.
- Medus var nomierināt kaklu, mazināt klepu un kalpot kā mīksts enerģijas avots.
- Antioksidanti medū var palīdzēt cīnīties pret oksidatīvo stresu.
Tomēr daudzus veselības apgalvojumus vēl nepieciešams apstiprināt ar kvalitatīviem klīniskajiem pētījumiem.
Iespējamie riski un piesardzība
- Intoksikācija (“mad honey”): medus, kas iegūts no tādām nektāru avotu sugām kā oleandrs, rododendrs, daži lauri un azālijas, var saturēt grayanotoksīnus. Tas var izraisīt reiboni, vājumu, svīšanu, sliktu dūšu un vemšanu, kā arī sirds ritma traucējumus. Šādu medu sauc par toksisku vai “mad honey”.
- Infantīlā botulisms: nepiedāvājiet medu bērniem līdz 12 mēnešu vecumam — medū var būt Clostridium botulinum sporas, kas var radīt bīstamu stāvokli maziem bērniem.
- Alerģijas: cilvēkiem ar alerģiju pret bišu produktiem vai ziedputekšņiem iespējamas alerģiskas reakcijas.
- Diabēta pacientiem: medus satur augstu cukura daudzumu; cilvēkiem ar cukura diabētu jāiestrādā to uzturā piesardzīgi un konsultējoties ar ārstu.
- Adulterācija: tirgū var būt atrodams mākslīgi atšķaidīts vai saharozes/sirupu pievienots medus. Meklējiet uzticamus piegādātājus un, iespējams, etiķetes ar analīžu datiem.
Biškopības prakse un risinājumi
Biškopji un medus ražotāji samazina intoksikācijas risku, pārvietojot stropus no vietām, kur dominē bīstami ziedi, uz drošām flora teritorijām. Tā kā bites parasti neklīst tālāk par aptuveni divām jūdzēm no stropa, stropa atrašanās vieta ir izšķiroša, lai iegūtu vēlamo medus tipu. Regulāra kontrole un analīzes palīdz atklāt un novērst piesārņojumu vai piesārņojuma risku.
Kā droši lietot medu
- Neēdiet medu bērniem līdz 12 mēnešu vecumam.
- Ja esat jutīgs pret ziedputekšņiem vai jums ir alerģijas, pievērsiet uzmanību medus izcelsmei.
- Izvēlieties kvalitatīvu, iespējami neapstrādātu medu no uzticama piegādātāja vai vietējā biškopja.
- Uzglabājiet medu hermētiskā traukā un pasargātā no mitruma.
Medus ir daudzveidīgs un vērtīgs pārtikas produkts ar plašu garšu spektru un daudziem potenciāliem ieguvumiem, tomēr ir svarīgi apzināties iespējamās briesmas un lietot to piesardzīgi, sevišķi ar maziem bērniem, cilvēkiem ar alerģijām un tiem, kam nepieciešama cukura uzraudzība.

Medus
Ražošana visā pasaulē
| Dabīgā medus ražošana - 2017 | ||
| Valsts | tonnas | |
| 543,000 | ||
| 114,471 | ||
| 69,699 | ||
| 66,968 | ||
| 66,231 | ||
| 65,678 | ||
| 64,981 | ||
| Pasaule | 1,860,712 | |
| Avots: FAOSTAT | ||
2017. gadā pasaulē tika saražoti 1,9 miljoni tonnu medus. Ķīna saražoja 29 % no pasaules kopējā apjoma. Citi lielākie ražotāji bija Turcija, Irāna, Amerikas Savienotās Valstis un Ukraina.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir medus?
A: Medus ir barība, ko medus bites gatavo no nektāra. Medu bites iepilda medus kārpiņās, kas tām ir kā krātuve. Tas ir salds, un to var lietot cukura vietā.
J: Kā temperatūra ietekmē medu?
A: Samazinoties temperatūrai, glikoze izkļūst no šķīduma, un medus kļūst nevis šķidrs, bet gan pusciets.
J: Kā medus tiek pieminēts reliģiskajos tekstos?
A.: Medus pirmo reizi ir pieminēts 2. Mozus grāmatā, un tas bieži tiek saistīts ar patīkamām un ērtām lietām. Medus ir minēts arī Korānā, un tam ir līdzīgas asociācijas ar labo un ļauno.
J: No kurienes cēlies nosaukums "medus"?
A: Nosaukums "medus" cēlies no senangļu valodas vārda "hunig".
Vai ir dažādi medus veidi?
A: Jā, ir vairāki medus veidi ar atšķirīgu garšu, krāsu un konsistenci atkarībā no tā, kādus ziedus bites izmanto nektāra ieguvei. Daži izplatītākie veidi ir āboliņa ziedu ziedputekšņi vai akāciju ziedi.
J: Kas notiek, ja bites iegūst nektāru no oleandriem, rododendriem vai azālijām?
A: Ja bites saņem nektāru no oleandriem, rododendriem vai azālijām, tas var izraisīt medus intoksikāciju, kas var izraisīt reiboni, vājumu, svīšanu sliktu dūšu un vemšanu.
J: Cik tālu bites parasti ceļo, lai atrastu nektāru?
A: Bites, meklējot nektāra avotu, parasti neaiziet tālāk par diviem kilometriem no stropa.
Meklēt