Rieksti — kas tie ir? Definīcija, bioloģija un ēdamie veidi

Uzzini, kas ir rieksti: bioloģiskā definīcija, atšķirības no sēklām, ēdamie veidi (lazdu, ciedru, kastaņu, pistāciju, Brazīlijas) un to uzturvērtība.

Rieksts ir dažu augu auglis ar cietu čaumalu. Tie ir svarīga cilvēku un dzīvnieku uztura sastāvdaļa. Daudzas žāvētas sēklas un augļus angļu valodā sauc par riekstiem, bet tikai daži no tiem botāniķiem ir rieksti.

Rieksti sastāv no sēklas un augļa, kur auglis neatveras, lai atbrīvotu sēklu. Lielākā daļa sēklu nāk no augļiem, un sēklas izdalās no augļiem. Bet riekstiem (piemēram, lazdu riekstiem, ciedru riekstiem, kastaņiem un ozolzīlēm) ir akmeņaina augļa sieniņa, kas saglabā sēklu iekšpusē.

Vispārīgi runājot, daudzi tā sauktie rieksti, piemēram, pistācijas un Brazīlijas rieksti, nav rieksti bioloģiskā nozīmē. Ikdienā bieži vien ar šo terminu apzīmē jebkuru cietas sienas ēdamu kodolu, kas ir rieksts.

Kā biologi definē riekstu?

Bioloģiski rieksts ir sausais vienas sēklas auglis, kura sienas (perikaps) sacietē un neatveras, lai atbrīvotu sēklu. Šāda morfoloģija atšķir riekstus no citām augļu un sēklu formām, piemēram, no drupe tipa augļiem (piemēram, mandeļiem vai persikiem) vai no čaulīšu pākšaugiem.

Kādi ēdamie rieksti pastāv (botāniski un kulināri)?

Bieži lietotais vārds "rieksts" aptver gan botāniskos, gan kulināros riekstus. Svarīgi atšķirt:

• Botāniski (īstie) rieksti: piemēri ir lazdu rieksti, kastaņi un ozolzīles. Šiem augļiem ir cieta, neatveroša čaumala un tie atbilst botāniskajai rieksta definīcijai.
• Kulinārie rieksti (bieži sēklas vai kauliņaugļi): šajā grupā ietilpst mandeļi, valrieksti, pekanrieksti, pistācijas, Brazīlijas rieksti, zemesrieksti (kas būtībā ir pākšaugs) un ciedru rieksti (priedes sēklas). Lai gan tie ikdienā saukti par riekstiem, daudz no tiem nav botāniski rieksti.

Uzturvērtība un veselības ietekme

Rieksti ir barojoši un koncentrēti ar:

• veselīgiem taukiem (mononepiesātinātie un polinepiesātinātie tauki),
• olbaltumvielām un šķiedrvielām,
• vitamīniem (piem., E vitamīns),
• minerālvielām (magnijs, selēns, fosfors),
• antioksidantiem.

Regulāra, mērena riekstu lietošana ir saistīta ar sirds veselības uzlabošanu, holesterīna līmeņa samazināšanos un ilgtspējīgāku sāta sajūtu. Tomēr rieksti ir kaloriju bagāti, tāpēc porcijas apjomu jāņem vērā, ja tiek kontrolēts enerģijas patēriņš.

Alerģijas un drošība

Riekstu alergija var būt smaga un pat dzīvībai bīstama (anafilsakse). Visbiežāk sastopamās ir koku riekstu alergijas (piem., valrieksti, lazdu rieksti) un zemesriekstu (kas gan ir pākšaugs) alergijas. Cilvēkiem ar riekstu alergiju jāizvairās no jebkura potenciāla piesārņojuma un jālasa produktu etiķetes. Bērniem jāuzmanās no nelieliem veseliem riekstiem — tie var aizrīties.

Uzglabāšana un kvalitātes saglabāšana

Rieksti var kļūt rūgti, ja tauki oksidējas. Lai pagarinātu svaigumu:

• uzglabājiet tos slēgtās traukos, tumšā un vēsā vietā,
• garākiem termiņiem — glabājiet ledusskapī vai saldētavā,
• izņemiet mitrumu un novērojiet rūgtuma pazīmes (smaka, garša) pirms lietošanas.

Kulinārie pielietojumi un sagatavošana

Rieksti ir daudzpusīgi: tos lieto kā uzkodu, sastāvdaļu salātos, desertos, riekstu sviestos, eļļās, miltos un mērcēs (piem., pesto ar priedes sēklām). Tos var grauzdēt, sālīt, kaltēt, mērcēt vai sproutēt — katra apstrāde maina garšu un tekstūru. Grauzdēšana pastiprina garšu, bet arī palielina taukvielu oksidāciju, tāpēc nedrīkst pārsniegt ieteicamos termiņus.

Kopsavilkums

Ikdienā lietojamais vārds "rieksts" aptver gan botāniskos riekstus, gan daudzus kulināros riekstus un sēklas. Tie ir vērtīgs uztura avots — bagāti ar taukiem, olbaltumvielām un mikroelementiem — taču jālieto mēreni un jāzina par iespējamu alerģiju riskiem. Pareiza glabāšana un saprātīga kulinārijas izmantošana palīdz saglabāt kvalitāti un garšu.

Meklēt pēc burta