Bhagavadgīta — Šri Krišnas mācības par dharmu, pienākumu un dzīvi
Bhagavadgīta — Šri Krišnas dzīvības un dharmas mācības: ceļvedis par pienākumu, ētiku un garīgu izaugsmi no Mahābhāratas.
Šrimad Bhagavad Gita — slokas sanskritā (šloka) un pieejami mp3 ieraksti.
Bhagavadgita ir viena no Sanatan Dharma svētajām grāmatām un sastāv no 700 pantiem, kas ietverti Mahabharatas episkā darba daļā. Tā tradicionāli tiek datēta ar aptuveni pieciem tūkstošiem gadu, tomēr mūsdienu pētniecība norāda, ka tās kompozīcija varētu būt izveidojusies laika posmā no aptuveni 5. gadsimta p.m.ē. līdz 2. gadsimtam p.m.ē. Bhagavadgita pasniedz sevi kā Kunga Šri Krišnas mācības.
Vēsturisks un episkā konteksts
Gitas dialoga notikums notiek tieši pirms Kurukštras kaujas, kad Krišna, kurš kalpo kā ratiņš un padomdevējs, sarunājas ar strēlnieku Ardžunu. Ardžuna saskaras ar morālu dilemmu — viņam jākarina pret saviem radiniekiem un skolotājiem, tāpēc viņš šaubās par kara pareizību un par savu pienākumu izpildi. Gita risina šīs šaubas, piedāvājot plašu filozofisku un praktisku mācību komplektu.
Satura kopsavilkums
- Gita sastāv no 18 nodaļām un parasti tiek iedalīta trijos plašos tematiskos blokos: rīcība (karma), zināšanas (jñāna) un atdeve (bhakti).
- Krišna paskaidro dvēseles (ātman) mūžīgumu, ķermeņa pārejošo dabu un to, kā rīcība un nodoms ietekmē nākamo dzīvi.
- Viens no svarīgākajiem brīžiem ir Krišnas kosmiskās formas (višvarupa) atklāšana, kas parāda viņa universālo dabu un dievišķo stāvokli.
Galvenās mācības
- Dharma un pienākums: Ardžunai tiek uzsvērts, ka jāizpilda savs pienākums attiecībā uz savu kastu un vietu sabiedrībā, rīkojoties taisnīgi un bez liekas pieķeršanās rezultātiem.
- Nīrškama karma (bezpieķeršanās rīcība): Darīt pareizo darbu bez tieksmes pēc personiska labuma — šī doma ir centrāla. Krišna māca, ka rīcība, kas īstenota bez pieķeršanās, nerada piesārņojumu dvēselē.
- Dvēseles nemirstība un atbrīvošana: Krišna skaidro, ka ātman ir nemirstīgs — ķermeņa nāve nenozīmē dvēseles iznīcināšanu. Veicot savu pienākumu taisnīgi un ar pareizu izpratni, Ardžuna var rīkoties bez bailēm no soda vai pastāvīgas pazemošanas. Gita arī apraksta pārdzimšanas (reinkarnēts) un karmas likumu, līdz tiek sasniegta mokša (atbrīvošanās).
- Dažādas jogas ceļi: Gita integrē vairākus dvēseles attīstības ceļus: karma-yoga (rīcības jogu), jñāna-yoga (zinašanas jogu) un bhakti-yoga (atdeves jogu), piedāvājot praktiskus norādījumus ikdienas dzīvei.
Filozofiskais un ētiskais pamats
Gita apvieno metafizisku skatījumu uz realitāti (skaidrojot ātmanu, brahmanu un pasaules dabu) ar praktisku ētiku — kā dzīvot sabiedrībā, izpildot pienākumus un saglabājot iekšējo līdzsvaru. Tā vērš uzmanību uz apziņas stāvokļa nozīmi: darbības morālais vērtējums bieži vien nosacīts ar motīvu, apziņu un pieķeršanos.
Ietekme, komentāri un tulkojumi
Bhagavadgita ir iedvesmojusi svarīgus filozofus, reliģiskos skolotājus un politiskus līderus visā pasaulē. Tradicionālie komentāri ir, piemēram, Adi Šankaras, Rāmanuja un Mađvā skolas komentāri. Modernāki skaidrojumi un tulkojumi nākuši no tādām personībām kā Mahatma Gandi, Svami Vivekananda un Sri Aurobindo. Gitas teksts ir tulkots daudzās pasaules valodās un tiek plaši studēts gan Indijā, gan ārpus tās.
Kā lasīt un lietot Gitu mūsdienās
- Daudzi lasa Bhagavadgitu pa nodaļām vai slēdz laiku ikdienas meditācijai. Populārs veids ir lasīt vienu nodaļu dienā.
- Ir pieejami gan oriģinālie sanskrita teksti un recitācijas mp3, gan komentāri un modernas valodas tulkojumi, kas palīdz saprast kontekstu un filozofiju.
- Gita tiek izmantota gan reliģiskai praksei, gan ētiskai vadlīnijai profesionālajā un personiskajā dzīvē.
Tā tiek uzskatīta par rokasgrāmatu, pēc kuras cilvēkam var būt noderīgi vadīties, vēloties dzīvot saskaņā ar Sanatan Dharma principiem, saglabājot iekšējo mieru, rīkojoties atbildīgi un bez egoistiskas pieķeršanās.
Mahabharatas stāsts un Gitas mācības joprojām ir centrāls elements gan reliģiskajās tradīcijās, gan filozofiskajās diskusijās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bhagavadgita?
A: Bhagavadgita ir viena no hinduisma svētajām grāmatām, kurā ir ietverta Kunga Šri Krišnas mācība.
J: Kad tika uzrakstīta Bhagavadgita?
A: Bhagavadgita tika uzrakstīta pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu kā daļa no Mahabharatas.
J: Kas ir Kungs Šri Krišna?
A: Kungs Šri Krišna hinduismā ir augstākais dievs, un tiek uzskatīts, ka viņš ir sniedzis mācības Bhagavadgītā.
J: Ar ko Krišna runā Bhagavadgitā?
A: Krišna runā ar Ardžunu, loka strēlnieku, pirms sākas Kurukštras karš.
J: Ko Krišna Bhagavadgitā saka Ardžunai?
A: Krišna saka Ardžunai, ka viņam jāpilda savs pienākums (ko sauc par dharmu) un jāiet karot, lai gan viņš cīnās pret savu ģimeni.
J: Kāpēc Ardžūna Bhagavadgitā vilcinās cīnīties?
A: Ardžūna vilcinās cīnīties, jo viņš cīnās pret savu ģimeni.
J: Par ko tiek uzskatīta Bhagavadgita?
A: Bhagavadgita tiek uzskatīta par rokasgrāmatu, pēc kuras cilvēkam būtu jāvadās savā dzīvē saskaņā ar Sanatana Dharmu.
Meklēt