Mahabharata: Indijas eposs — stāsts, Bhagavadgīta un kultūras nozīme

Mahabharata — bagātīgs Indijas eposs: stāsts, Bhagavadgīta, ētika un kultūras nozīme. Uzzini eposa vēsturi, nodaļas un ietekmi hinduisma tradīcijā.

Mahabharata jeb "Lielā Bharata" ir viens no diviem nozīmīgākajiem Indijas eposiem, otrs ir "Ramajana". Mahabharata tika sastādīta Senajā Indijā un tradicionāli tiek piešķirta sagei Vjasam (Vjasa). Leģenda vēsta, ka eposu Vjasa diktēja dievam Ganeša, kurš to pierakstīja; pēc tam Vjasa to nodod saviem skolniekiem. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka Mahabharata veidojusies pakāpeniski — tās teksti ir slāņaini un radušies gadsimtu gaitā, iespējams, no aptuveni 8. gadsimta p.m.ē. līdz aptuveni 4. gadsimtam m.ē. (precīzs datējums un redakciju skaits ir diskusiju objekts).

Eposs ir izcils gan apjoma, gan tematiskās daudzveidības ziņā. To reizēm sauc par pasaules garāko episku darbu — tekstā ir aptuveni 100 000–110 000 šlokas (kupletu), kas izvietotas astoņpadsmit galvenajās nodaļās jeb parvan. Dažās tradīcijās pievieno arī deviņpadsmito nodaļu, sauktu par Harivamsha, kas darbojas kā papildinājums. Tekstā apskatīti plaši temati: hinduiskās reliģijas doktrīnas, mitoloģija, ētika, politiskā iekārta, sabiedrības likumi, dzīvesveids un cilvēka pienākumu (dharma) dilemmas. No svarīgākajām daļām ir arī Bhagavadgita — dialogs starp Krišnu un Ardžunu, kas iekļauts Mahabharatas struktūrā.

Autors, nodošana un runas tradīcija

Tradicija vēsta, ka Vjasa (Vyasa) sacerēja eposu un mācīja to savam dēlam Sukai un skolniekiem, piemēram, Vaisampayanam. Saskaņā ar episko paražu virkni, Vaisampayana recitēja stāstu ķēniņam Janamejajam (Janamejaya) — kurš bija Parikšitas dēls un eposa varoņu pēctecis — laikā, kad tika rīkota liela upurēšana (jažna). Vēlāk eposu recitēja arī Ugrasrava Sauti (saukt par Sutu), kurš ieradās uz sacelšanos un stāstīja Mahabharatu radiniekiem un sageiem Naimisaranyas mežā, netālu no Sitapuras Utarpradešā. Šī stāstījumu un pārstāstījumu tradīcija izskaidro, kā viena mītiska kompozīcija var saturēt vairākas redakcijas un papildinājumus.

Kratisks sižeta kopsavilkums

Galvenais stāsts risinās ap divām radinieku grupām — Pandavām (piecu brāļu, tai skaitā Judhišthiru, Bhīmu, Arjuna, Nakulu un Sahadevu) un Kauravām (Duryodhana un viņa brāļi) — un cīņu par Hastinapuras troni. Konflikts kulminē ar Kurukšetras kauju, kurā iesaistās visa karaudze, un kuras rezultāts izšķir likteni Indijas dinastijām. Eposs ietver filtrācijas tekstus: ģenealoģijas, dievību stāstus, morāles mācības, fantāzijas ainas un filozofiskus dialogus.

Bhagavadgīta — episkās ētikas centrālais fragments

Bhagavadgita, kas sastāv no 700 dzejas pantu, ir iekļauta Mahabharatas Bhīṣmas parvā (parvu nosaukums: Bhīṣma Parva) un tiek pasniegta kā dialogs starp Krišnu un Arjunu Kurukšetras kaujas priekšvakarā. Tajā apspriesti tādi jēdzieni kā pienākums (dharma), rīcības bezpiecīgums (karma-yoga), zināšanas (jnana-yoga) un dievbijība (bhakti). Bhagavadgita kļuvusi par neatņemamu hindu filozofijas daļu un ietekmējusi gan reliģiskās, gan laicīgās domas.

Kultūras un reliģiskā nozīme

Mahabharata ir fundamentāls teksts Indijas kultūras un reliģijas vēsturē. Tā ietekme izpaužas vairākās jomās:

• filozofijā un teoloģijā — teksti kalpo kā avots idejām par dharmu, mokšu (atbrīvošanos), karma un dažādām jogas formām;
• literatūrā un mākslā — tēmas, sižeti un personāži tiek atkārtoti reģionālās versijās, teātrī, dejas tradīcijās un mūsdienu adaptācijās (seriāli, filmas, romāni);
• sociālajā un politiskajā domā — eposs tiek citēts diskusijās par ētiku, valsts vadīšanu un tiesībām; tā morāles dilemmas bieži tiek izmantotas izglītošanā un debatēs;
• ikdienas reliģijā — daudzas svinības, rituāli un vietējie stāsti saista notikumus un varoņus no Mahabharatas ar reālām svinībām un tempļu kultiem;
• starpreģionālā ietekme — eposa sižeti nonākuši arī Dienvidaustrumāzijā (Bali, Kambodža, Taizeme u. c.), kur tie saņēmuši vietējus pārstāstus un mākslinieciskas transformācijas.

Astoņpadsmit parvu (grāmatu) saraksts ar īsu aprakstu

Mahabharatā galvenās nodaļas sauc par parvan. Zemāk — astoņpadsmit galvenie parvu nosaukumi un īss saturs:

• Adi Parva — ievads, līniju un stāstu izcelsme, Bharatu dinastijas sākums, Pandavu un Kauravu dzimtas saknes;
• Sabha Parva — Hastinapuras galma dzīve, Džajadratas un Džanamejajas tiesas, spēles dēļ notiek pārdodšana un Pandaavu zaudējums uz kazino;
• Vana Parva — Pandavu trimdas laiks mežā, daudzi atsevišķi stāsti un mācības;
• Virata Parva — Pandavu dzīve slēpjoties karaliskajā pilsētā Viratas valdījumā;
• Udyoga Parva — sagatavošanās karam, diplomātiski mēģinājumi novērst konfliktu;
• Bhishma Parva — liela daļa no Kurukšetras kaujas, iekļaujot Bhagavadgitu;
• Drona Parva — kaujas notikumi un Drona kritiens;
• Karna Parva — Karna lomas un viņa cīņas kaujā;
• Shalya Parva — turpinājums kaujas gaitai un rezultāti;
• Sauptika Parva — nakts uzbrukumi un slepkavības pēc kaujas;
• Stri Parva — kara upuru sievu un ģimeņu sērām veltītas nodaļas;
• Shanti Parva — pēckara pasakas un garīgas, ētiskas mācības, vadība un valstsvadība;
• Anushasana Parva — turpinājums mācībām par sabiedrības normām, kārtību un morāli;
• Ashvamedha Parva — pēckara notikumi, ohupurēšanas un kara politiskie aspekti;
• Ashramavasika Parva — veco varoņu atsvešināšanās un klostera dzīve;
• Mausala Parva — traģēdijas un citi notikumi, kas noved pie dinastijas iznīcības;
• Mahaprasthanika Parva — Pandavu pēdējais ceļojums un atteikšanās no pasaules;
• Swargarohanika Parva — pēdējās atziņas un dvēseļu ceļš uz debesīm.

Kā pieminēts, daudzas redakcijas pievieno vēl Harivamsha kā papildu nodaļu (bieži sauktu par 19. parvu) — tas satur Krišnas dzimtas un dzīves stāstus un dažkārt tiek lietots kā papildinājums Mahabharatai.

Kāpēc lasīt Mahabharatu šodien?

Mahabharata piedāvā bagātu avotu ne tikai stāstiem un literārajai baudai, bet arī ētiskai un filozofiskai pārdomai. Tajā ir attēloti sarežģīti morāles konflikti, kur nav vienkāršu atbilžu, — tas mudina lasītāju domāt par pienākumu, taisnīgumu un cilvēka lomu sabiedrībā. Eposam ir daudz slāņu: tas ir vēsturisks, mitoloģisks, literārs un teoloģisks darbs, kas joprojām ietekmē mūsdienu domāšanu, mākslu un ticību visā Dienvidāzijā un ārpus tās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mahābhārata?

J: Kas sarakstīja Mahābhāratu?

J: Cik gara ir Mahabharata?

J: Kādi ir daži Mahabharatas stāsti?

J: Kādas tēmas ir ietvertas šajā eposā?

J: Kad tā ieguva savu galīgo formu?

J: Kāda nozīme šim eposam ir pasaules civilizācijai?

Meklēt pēc burta