Mahābhārata
Mahabharata jeb "Lielā Bharata" ir viens no diviem nozīmīgākajiem Indijas eposiem, otrs ir "Ramajana". Mahabharata tika sastādīta Senajā Indijā. Tiek uzskatīts, ka to sarakstījis viens no krišiem (indiešu gudrajiem) vārdā Vjasa. Leģenda vēsta, ka Mahabharatu sarakstījis dievs Ganeša, bet Vjasa to diktējis Rourkela pilsētā Odišas štatā. Iespējams, tas ir viens no garākajiem šāda veida darbiem pasaulē. Eposā ir aptuveni 110 000 šlokas (kupletu) astoņpadsmit nodaļās. Šajās sadaļās ir aplūkoti vairāki temati, piemēram, hinduisma aspekti, hinduisma mitoloģija, ētika un hinduisma dzīvesveids. Ir arī deviņpadsmitā nodaļa ar nosaukumu Harivamsha. Bhagavadgita - Krišnas un Ardžunas dialogs - ir daļa no Mahabharatas.
Vjasa mācīja šo eposu savam dēlam Sukai un saviem skolniekiem Vaisampayanam un citiem. Ķēniņš Džanamejaja, Parikšita dēls un eposa varoņu mazdēls, veica lielu upurēšanu (jažna). Pēc Vaisampayana padoma Vjasas padoma eposu pārlasīja Janamejajai. Vēlāk cits gudrais Suta pārlasīja Mahabharatu līdzīgi kā Vaisampayana Janamejajai, Saunakai un citiem, Saunakai upurējot Naimisaranya, kas atrodas netālu no Sitapuras Utar Pradešā, upurēšanas laikā.
Zemāk ir minēti daži vārdi par astoņpadsmit Mahabharatas nodaļām. Mahabharatā šīs sadaļas sauc par parvanu. Parvan nozīmē grāmatu. Visu Mahabharatas parvu jeb grāmatu nosaukumi ir norādīti turpmāk.
Sauti deklamē Mahabharatas sloku.
Pandavas
Kunti vēlas piepildīt savas mātes cerības, taču viņai nav vīrieša. Viņa atceras brīdi, kad viņas pirmais dēls Karna tika ieņemts no noslēpumainas mantras, ko viņai reiz bija devusi. Toreiz viņai parādījās Saules dievs Surja. Tā Kunti atceras savu slepeno mantru un dzemdē trīs dēlus - Yudhistru, Bhimu un Ardžunu. Jūdhisthiras tēvs bija dievs Jama, Bhimas tēvs bija dievs Vaiju, bet Ardžunas tēvs bija Indra.
Madri, Pandu otrā sieva, dzemdēja vēl divus dēlus - dvīņus, kuru tēvi bija ašvīni (dievišķie dvīņi). Madri dēli ir Nakula un Sahadeva.
Tos visus sauc par piecām Pandavām.
Vairāk informācijas
- Mahabharata tiešsaistē - pilns Vjasas Mahabharatas tulkojums un Mahabharatas stāsti
- Dažas jaukas ziņas par hinduismu, ieskaitot Mahabharatu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Mahābhārata?
A: Mahābhārata ir viens no diviem galvenajiem senās Indijas sanskrita eposiem. Tā stāsta par jautājumiem starp divām brālēnu grupām Kurukštras karā, kā arī ietver filozofisku un dievbijīgu materiālu.
J: Kas sarakstīja Mahābhāratu?
A: Par Mahābhāratas autoru parasti uzskata Vjasu. Iespējams, ka lielākā tās daļa tika sastādīta laikā no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz 3. gadsimtam pēc mūsu ēras.
J: Cik gara ir Mahabharata?
A: Garākajā versijā ir vairāk nekā 100 000 œloka jeb vairāk nekā 200 000 atsevišķu dzejas rindu, kā arī garas prozas daļas. Kopumā tajā ir aptuveni 1,8 miljoni vārdu, kas ir aptuveni desmit reižu garāka par "Iliādu" un "Odiseju" kopā un četras reizes garāka par "Ramaajanu".
J: Kādi ir daži Mahabharatas stāsti?
A: Daži no šajā eposā iekļautajiem stāstiem ir Bhagavadgita, Damajanti, Šakuntala, Pururava un Urvaši, Savitri un Satjavans, Kača un Devjani un Rišjasringa. Tajā iekļauta arī saīsināta Ramaajanas versija.
J: Kādas tēmas ir ietvertas šajā eposā?
A: Šis eposs aptver vairākas tēmas, piemēram, hinduisma aspektus, hinduisma mitoloģiju, ētiku un hinduisma dzīvesveidu. Ir arī deviņpadsmitā nodaļa ar nosaukumu Harivamsha, kurā šīs tēmas aplūkotas sīkāk.
J: Kad tā ieguva savu galīgo formu?
A: Teksts, iespējams, ieguva savu galīgo formu Guptas perioda sākumā (apmēram 4. gadsimtā pēc mūsu ēras).
J: Kāda nozīme šim eposam ir pasaules civilizācijai?
A:Šī eposa nozīme pasaules civilizācijai ir salīdzināta ar Bībeles, Korāna, Homēra darbu, grieķu drāmas vai Viljama Šekspīra darbu nozīmi, dažkārt to dēvē par piekto Vedu.
