Bendžamina Britena (Benjamin Britten) opera "Billy Budd". Pirmo reizi tā tika atskaņota Londonas Karaliskajā operteātrī Koventgārdenā 1. decembrī. 1951. Tās pamatā ir Hermana Melvila (Herman Melville) romāns "Billy Budd". Operas libretu sarakstīja E. M. Forsters un Ēriks Krozjērs.

Sākotnēji Britens vēlējās, lai Billija Buda lomu dziedātu Džerint Evanss, taču Evanss konstatēja, ka notis ir pārāk augstas viņa balsij, tāpēc viņš dziedāja citu lomu, un Billija Buda lomu dziedāja Teodors Uppmans. Pirmā izrāde bija ļoti veiksmīga.

Sākotnējā versijā operai bija četri cēlieni, bet oriģinālajā versijā 1960 Britens operā veica dažas izmaiņas, padarot stāstu ietilpīgu divos cēlienos. Ne visi ir vienisprātis par to, kura versija ir labāka.

Billija Budda lomu ir dziedājuši arī citi slaveni baritoni: Tomass Alens, Saimons Kīnlaids, Ričards Stilvels un Tomass Hampsons. Operā vispār nav sieviešu.

Vēsture un radīšana

Billy Budd ir radīta pēc Hermana Melvila noveles, ko operas libretā adaptēja rakstnieks E. M. Forsters kopā ar Ēriku Krozjēru. Komponējot operu, Brittens izmantoja savas biežās sadarbības pieredzi ar tenoristu Peteru Pearsu, kurš pirmizrādē atveidoja kapteini Vere. Operas pirmizrāde 1951. gadā nodrošināja tai tūlītēju starptautisku uzmanību — kritiķi un publika atzina gan muzikālo meistarību, gan spēcīgo dramatisma izjūtu.

Sižets (sagatavots īsumā)

  • Sižets risinās Admiralitātes karošanas laikos uz britu jūras kara kuģa. Galvenais varonis ir jaunais un sirsnīgais jūrnieks Billy Budd, kuru komandas biedri mīl par viņa labsirdību un atklātību.
  • William «Billy» Budd tiek iesaukts dienestā pret viņa gribu (impressments) un nonāk armijas/kuģa dzīves skarbajā realitātē.
  • Viņu ierauga ienaidnieciski noskaņotais virsnieks, kura loma operā tiek attēlota kā kluss, ļauns antagonists. Šis vīrs uzrāda apsūdzību par dumpi pret Billy, bet Billy, sarunājoties ar viņu, nespēj izteikties skaidri (īpaši brīdī, kad viņam jāizsaka atriebība), un, zaudējot pašpārliecinātību, viņš sit pretinieku, kas piekāpjas un mirst.
  • Kapteinis Vere, iekšēji dalīts starp likuma prasībām un iekšēju žēlsirdību, sasauc pulcēšanos un piespriež Billy sodu. Operas kulminācija ir morāla izvēle un Billy izpildījums — traģēdija, kas atstāj klausītāju ar jautājumiem par pienākumu, tiesu un cilvēcību.

Lomas un pirmatskaņotāji

  • Billy Budd — loma paredzēta baritona tembram; pirmizrādē to dziedāja Teodors Uppmans.
  • Kapteinis Vere — loma tenora diapazonā; to pirmatklāja Peter Pears (Britena ilglaicīgais sadarbības partneris).
  • Claggart (vai līdzīga figūra operas versijā) — parasti zemāks balss reģistrs (basa vai baritona tips), antagonists, kura rīcība izsauc traģēdiju.

Operā patiešām nav sieviešu lomu — visi tēli ir vīrieši, kas pastiprina dramaturģisko atmosfēru un rada vīriešu kopienas iespaidu.

Mūzika un scēniskais risinājums

Brittena partitūra apvieno liriski melodiskus momentus ar skarbāku, disonantāku raksturu, kas atspoguļo iekšējo konflikti un jūras pasaules aukstumu. Viņš bieži izmanto kori kā recitējošu vai komentējošu elementu — līdzīgi kā sengrieķu koris — kas sniedz kopienas skatījumu un emocionālo fona atbalstu. Muzikālajos tēlos izceļas Billy cilvēcīgās vienkāršības motīvi un Vere introspektīvās, domājošās līnijas.

Versijas un redakcijas

Sākotnēji Britena operai bija četri cēlieni; vēlāk, 1960. gadā, komponists veica pārstrādi un saīsināja struktūru divos cēlienos, lai nostiprinātu dramatisko viengabalainību un ritmu. Abi varianti — četru cēlienu un divu cēlienu — tiek laukumā un diskusijās uzskatīti par dzīvotspējīgiem, un režisori izvēlas atkarībā no koncepcijas.

Izpildījumi, ieraksti un ietekme

Billy Budd ir kļuvusi par vienu no Brittena centrālajām operām un tiek regulāri iestudēta lielajos opernamos visā pasaulē. To ir ierakstījuši vairāki izcilu mākslinieku sastāvi, un kritiķi īpaši izceļ Brittena spēju apvienot stāstu ar precīzu orķestrāciju un vokālo raksturojumu.

Billija loma ir piesaistījusi daudzus slavenus baritonus, to skaitā: Tomass Alens, Saimons Kīnlaids, Ričards Stilvels un Tomass Hampsons. Daudzas izrādes un ieraksti ir atspoguļojuši dažādas režijas pieejas — no klasiski konservatīvām līdz modernām un simboliskām interpretācijām.

Noslēgums

Operas spēcīgā morālā un ētiskā dimensija, kopā ar Brittena muzikālo izteiksmi, padara Billy Budd par darbu, kas pieprasa gan izcilu vokālo sniegumu, gan dziļu režijas skatījumu. Tas joprojām izraisa diskusijas par tiesu, pienākumu un cilvēka iekšējo brīvību — tematiem, kas ir aktuāli jebkurā laikmetā.