Billy Budd (opera)

Lomas

Operas stāsts

Stāsts risinās uz kaujas kuģa HMS Indomitable in 1797 Francijas revolucionāro karu laikā. Stāsta sākumā ir īss prologs, bet beigās - epilogs, kura laikā vecais kapteinis pārdomās atceras stāstu, kas noticis pirms daudziem gadiem. Pārējā operas daļa stāsta šo stāstu.

Prologs

Kapteinis Vērs, vecs vīrs, atceras savu dzīvi un laiku, ko pavadījis flotē. Viņš domā par to, kas pirms dažiem gadiem notika ar Billiju Badu, un viņam ir skumji, jo viņš nespēja viņu glābt.

1. darbība

"Indomitable" apkalpe strādā uz klāja. Tur strādā jauns cilvēks (iesācējs). Viņš paslīd un ietriecas virsniekā. Par to iesācējs tiek nežēlīgi sists (sists). Tajā pašā laikā nāk cits apkalpes loceklis ar trim jauniem vīriešiem, kuri ir piespiesti (piespiedu kārtā) doties strādāt uz kuģa. Viens no šiem trim vīriešiem ir Billijs Bads.

Billijs Būds ir ļoti apmierināts savā jaunajā darbā. Viņš apzinās, cik nežēlīgi pret viņu izturēsies. Cilvēks, kas atbild par apkalpi, ir Klaggārts. Viņš ir kuģa virspavēlnieks, un viņš ir ļoti nežēlīgs. Viņš saka, ka, viņaprāt, Billijs Bads ir labs jauns vīrietis, lai gan viņam ir stostīšanās. Billijs laimīgs atvadās no kuģa, uz kura viņš strādāja, un ko sauc par "Cilvēka tiesībām". Viņš nesaskata ironiju šī kuģa nosaukumā (tur viņam vismaz bija kaut kādas tiesības, bet tagad pret viņu izturēsies slikti. Vārds "indomitable" nozīmē: "kaut kas, ko nevar uzvarēt"). Klagartam nepatīk Billija attieksme, un viņš liek Pīkstonim uzmanīgi viņu novērot.

Iesācējs atgriežas pēc sišanas ar pātagu. Viņam ir tādas sāpes, ka viņš nevar staigāt. Billijs ir satriekts, bet domā, ka pret viņu pašu šādi nerīkosies, kamēr viņš ievēros kuģa noteikumus.

Danskers stāsta jaunajiem vīriem, ka kapteiņa Veres iesauka ir "Zvaigžņotais Vere". Billijs domā, ka viņš noteikti ir labs vīrs, un zvēr uzticību viņam, lai gan viņš viņu vēl nav redzējis. Četru cēlienu versijā kapteinis Vere nāk uz klāja un mudina vīrus labi cīnīties.

2. darbība

Savā kajītē kapteinis Vērs sarunājas ar virsniekiem par Francijas revolūciju. Viņi runā par britu flotē notikušajām mutuļām. Virsnieki saka, ka Billijs varētu sagādāt nepatikšanas, taču Vere uzskata, ka viņa vīri ir labi.

Kad Billijs atklāj, ka Squeak pārmeklē viņa mantas, viņš kļūst dusmīgs, un viņa stostīšanās kļūst vēl ļaunāka. Viņš nogāž Squeak uz zemes. Klaggārts, šķiet, ir Billija pusē, tāpēc viņš netiek sodīts. Tomēr Claggārts vēlas būt ļauns Billijam. Viņš iedod novicam naudu un saka, ka viņam vajadzētu pārliecināt Billiju sākt sacelšanos un ka viņam nauda jādod Billijam kā kukulis. Novicis neuzdrošinās atteikt. Billijs atsakās no kukuļa un domā, ka tiks atalgots, taču Danskers viņu brīdina, ka Klaggārts ir bīstams. Billijs ir pārāk naivs, lai saprastu, ko Danskers saka. Viņi dzied duetu, kurā Billijs dzied par to, cik brīnišķīga ir dzīve uz kuģa, un Danskers cenšas brīdināt Billiju par Klagārtu: "Džemmijs kājas ir uz tevi uz leju".

3. darbība

Klaggārts sāk stāstīt Veram, ka Billijs varētu sagādāt nepatikšanas, taču viņu pārtrauc franču kuģa pamanīšana. Indomitable uzbrūk, bet miglā zaudē ienaidnieku no redzesloka. Klaggārts atgriežas un stāsta Veram, ka Billijs rada dumpja draudus. Vere viņam netic un sūta pēc Billija, lai Klaggārts varētu ar viņu aprunāties.

Vēlāk Veres kajītē Klaggārts Billija klātbūtnē atkārto nepatieso apsūdzību. Billijs atkal sāk kņudzināt, jo ir ļoti dusmīgs. Nespēdams runāt, viņš sit Claggartu un nogalina viņu. Kapteinim nākas sapulcināt virsniekus. Viņi nolemj, ka Billijs ir vainīgs, un piespriež viņam pakāršanu. Billijs lūdz Veru viņu glābt, un virsnieki viņam jautā, ko darīt, bet Vērs klusē. Viņš dodas uz kajīti, kur tiek turēts Billijs. Mūzika liek domāt, ka kapteinis stāsta Billijam par viņam piespriesto nāvessodu.

4. darbība

Danskers atnes Billijam dzērienu. Viņš stāsta, ka apkalpe ir gatava sacelties sacelties viņa dēļ, bet Billijs pieņem savu likteni. Agri no rīta apkalpe sapulcējas uz klāja, un Billijs tiek sodīts ar nāvi. Īsi pirms nāves viņš slavē Veru, dziedādams: "Dievs tevi svētī!", un pārējā apkalpe atkārto viņa vārdus.

Epilogs

Vere kā vecs vīrs atceras Billija apbedīšanu jūrā. Viņš domā par to, kā jaunais vīrietis viņu svētīja, kad viņš mira, un viņš saprot, ka tā bija patiesa labestība. Vērs tagad ir mierā ar sevi. Orķestris pārstāj spēlēt, un, gaismām izdziestot, atskan Veres balss.