Liktenis
Liktenis jeb liktenis ir ideja, ka nākotne jau ir ieplānota, pat ja cilvēki nezina, kāds ir viņu liktenis (kas ar viņiem notiks). Gandrīz visās kultūrās cilvēkiem ir bijuši priekšstati par to, ka viņu liktenis ir "iepriekš nolemts" (iepriekš noteikts).
Cilvēki, kuri dzīvo nelaimīgu dzīvi, var uzskatīt, ka viņu bēdas ir viņu likteņa dēļ un ka viņi neko nevar darīt. To dēvē par fatālismu. Citi cilvēki var uzskatīt, ka viņi var kontrolēt savu likteni, esot drosmīgi un cenšoties "pārvarēt" likteni, uzlabojot sevi un savu dzīvi.
Grieķu mitoloģijā bija trīs likteņi. Tās bija trīs dievietes, kas noteica, kad katrs cilvēks piedzims, kā viņš dzīvos un kad un kā nomirs. Cilvēkiem daudzās kultūrās bija daudz veidu, kā viņi mēģināja "nolasīt" savu likteni (uzzināt, kas ar viņiem notiks). Dažkārt viņi mēģināja lasīt savu likteni zvaigznēs (to sauc par astroloģiju). Citās kultūrās viņi varēja jautāt cilvēkam ar maģiskām spējām, piemēram, šamanam. Senie grieķi bieži devās uz Delfiem, lai jautātu orakulam.
Ļoti daudz atsauču uz likteni ir atrodamas gandrīz visu valstu un periodu literatūrā, sākot no grieķu traģēdijas (piemēram, "Edips Rekss") līdz Šekspīram (piemēram, "Makbets") un krievu literatūrai.
Komponisti mūzikā var izteikt likteni. Bēthovens domāja par likteni, kad rakstīja savu Piekto simfoniju, un Čaikovskis, kad rakstīja savu Sesto simfoniju tieši pirms pašnāvības.
Skatīt arī:
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir liktenis vai liktenis?
A: Liktenis jeb liktenis ir uzskats, ka nākotne jau ir iepriekš nolemta un cilvēki var nezināt, kas ar viņiem notiks.
J: Kā daži cilvēki uztver savu likteni?
A: Daži cilvēki var uzskatīt, ka viņi nevar kontrolēt savu likteni, un kļūt fatālistiski noskaņoti, savukārt citi var mēģināt to pārvarēt, uzlabojot sevi un savu dzīvi.
J: Kas bija trīs likteņi grieķu mitoloģijā?
A: Trīs likteņi grieķu mitoloģijā bija trīs dievietes, kas noteica, kad cilvēks piedzimst, kā viņš dzīvos un kad un kā mirs.
J: Kā senajās kultūrās mēģināja nolasīt savu likteni?
A: Senajās kultūrās likteni bieži mēģināja nolasīt, izmantojot astroloģiju, konsultējoties ar šamanu, kam piemīt maģiskas spējas, vai jautājot orakulā, piemēram, Delfos.
J: Vai dažādu valstu un periodu literatūrā ir atsauces uz likteni?
A: Jā, gandrīz visu valstu un periodu literatūrā ir daudz atsauču uz likteni, tostarp grieķu traģēdijā (piemēram, "Edips Rekss"), Šekspīra (piemēram, "Makbets"), krievu literatūrā utt.
J: Vai komponisti var izteikt likteni mūzikā?
A: Jā, tādi komponisti kā Bēthovens (Piektā simfonija) un Čaikovskis (Sestā simfonija) pirms pašnāvības ar mūzikas palīdzību ir pauduši domas par likteni.
