Zvērests — kas tas ir, veidi un svinīgā prakse

Uzzini visu par zvērestu: nozīme, veidi un svinīgā prakse — tradīcijas, liecinieki, simboli un formālas procedūras, kas apliecina solījuma spēku.

Zvērests (no anglosakšu āþ) ir solījums, ko persona skaļi un apzināti izsaka citu cilvēku klātbūtnē. Tie, kas var redzēt un dzirdēt izteikto solījumu, ir zvēresta liecinieki. Persona, kas nevar runāt, var dot zīmi, ka tā "nodod zvērestu". Cits veids, kā pateikt, ka persona "nodod zvērestu", ir teikt, ka tā "zvēr".

Biežāk cilvēks saka: "Es apsolu, ka darīšu to..." vai "Es zvēru, ka darīšu to...". Zvēresta laikā persona parasti cenšas parādīt, ka solījums tai ir ļoti svarīgs — tiek aicināts Dievs kā liecinieks vai atsauktas citas reliģiskas / morālas autoritātes, lai uzsvērtu solījuma nopietnību. Nereti tiek pacelta labā roka vai uzlikta roka uz sirds, uz Bībeles vai citas svētas grāmatas.

Zvērestu lieto daudzās situācijās, kad cilvēkam ir jāpaliek uzticīgam tam, ko viņš saka:

• tiesas procesi — liecību došana tiesā;
• amatpersonu iecelšana un inaugurācijas (piem., prezidenta zvērests);
• militārais zvērests iestāšanās brīdī;
• profesionālie zvēresti (ārstu, advokātu, farmaceitu un citu profesiju ētiskie solījumi);
• notariālas darbības un dokumentu apliecināšana;
• laulību solījumi ceremonijās;
• publiskas deklarācijas, kurām nepieciešama īpaša uzticamība.

Zvēresta veidi un alternatīvas

• Formālais juridiskais zvērests: sniedz liecību tiesā vai pie notāra. Parasti ir noteikta formula, kuru persona atkārto vai paraksta.
• Amatpersona un ceremoniju zvērests: valsts amatpersonas (prezidents, ministrs, deputāts u.c.) zvēr uzturēt konstitūciju vai pildīt pienākumus godprātīgi.
• Profesionālie zvēresti: profesiju ētiskie solījumi, piemēram, Hipokrāta zvērests mediķiem (mūsdienās bieži modernizēts) vai advokātu ētikas nolikumi.
• Reliģiskais zvērests: persona var svēti zvērēt Dieva priekšā, uzliekot roku uz svētas grāmatas vai citādi izsakot reliģisku solījumu.
• Svētā apliecinājuma vietā — apņemšanās/apliecinājums (affirmation): daudzas valstis atļauj sekulāru apliecinājumu cilvēkiem, kuri pēc pārliecības vai reliģijas nevēlas zvērēt Dievam. Tas juridiski ir pielīdzināts zvērestam, tikai bez reliģiskas formulas.

Formalitātes un praktiskā prakse

Zvērestu parasti uzrauga vai pieņem kompetenta persona — tiesnesis, notārs, amatpersona vai cita pilnvarota persona. Bieži vēlamie elementi ir:

• skaidra, skaļi izteikta formula vai parakstīts teksts;
• acīmredzami liecinieki;
• reliģiskas zīmes vai svēto grāmatu izmantošana, ja persona to pieprasa;
• tiešs apgalvojums par patiesumu vai apņemšanos pildīt pienākumus.

Pēc būtības — tiesiskās un morālās sekas

Zvērests piešķir solījumam lielāku morālu un bieži arī juridisku svarīgumu. Meli zvērestā (t.i., perjurijs jeb liecināšana nepatiesi zem zvēresta) parasti tiek sodīti saskaņā ar krimināltiesībām vai procesā noteiktajām sankcijām. Tomēr konkrētas sekas atšķiras atkarībā no valsts un tiesību sistēmas.

Tiesas procesā personai bieži tiek atgādināts par tiesībām attiekties no atbildes, ja tas varētu iesaistīt pašinkriminēšanos; šī tiesība ir svarīga juridiskā aizsardzība. Arī personas ar runas traucējumiem vai cilvēki, kuri reliģisku iemeslu dēļ nevēlas zvērēt, var lūgt alternatīvu formulu vai tulka palīdzību.

Simbolika un kultūras atšķirības

Zvēresta ceremonija ir gan juridisks akts, gan kultūras parādība. Dažādās reliģijās un sabiedrībās zvēresta formu papildina vietējie rituāli — roku uzlikšana svētajai grāmatai, krusta skūpstīšana, zvēresta došana Dieva vārdā vai sekulārs apstiprinājums. Mūsdienās daudzviet tiek respektētas individuālās pārliecības un piedāvātas neitrālas formulas, kas ļauj saglabāt gan tiesisko spēku, gan personisko brīvību.

Praktiski padomi, ja tev jāsniedz zvērests

• Sagatavojies — zini, ko sagaida un kāda ir zvēresta formula.
• Ja tev ir reliģiskas vai ētiskas iebildes, prasi iespēju sniegt apliecinājumu (affirmation) vai cita veida solījumu.
• Ja valodas barjera pastāv, lūdz tulku vai pieejamu komunikācijas formu (piem., zīlēšanu vai rakstisku tekstu).
• Atceries, ka nepatiesu liecību sniegšana zem zvēresta var radīt juridiskas sekas — rīkojies godīgi un precīzi.

Kopumā zvērests saglabā savu nozīmi kā instruments, kas pastiprina solījuma uzticamību — gan personiskā, gan juridiskā līmenī. Tas apvieno tiesiskos, ētiskos un kultūras aspektus, ļaujot sabiedrībai uzticēties publiskajām un privātajām deklarācijām.

Citas nozīmes

Vārdu "zvērests" bieži lieto, lai apzīmētu jebkādu dusmīgu izteicienu, kas ietver reliģisku vai citu spēcīgu valodu un solījumu, ka persona izdarīs kaut ko briesmīgu.

Brīvprātīgie "nodod zvērestu" kā Miera korpusa dalībnieki Mauritānijā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir zvērests?

J: Kā cilvēks, kurš nevar runāt, var dot zvērestu?

J: Kā citādi var pateikt "nodot zvērestu"?

J: Kā cilvēki parāda, ka zvērests viņiem ir svarīgs?

J: Kādus priekšmetus cilvēki izmanto, dodot zvērestu?

J: Kādās situācijās lieto zvērestu?

J: Vai cilvēks var dot solījumu bez zvēresta?

Meklēt pēc burta