Pirātisms jūras noziegums definīcija vēsture un cīņa pret pirātismu

Pirātisms ir noziegums, kas tiek pastrādāts uz kuģiem, kuri atrodas jūrā. Pirāts ir šo cilvēku nosaukums. Viņiem parasti ir mazas un ātras laivas. Viņi izmanto šīs laivas, lai uzbruktu citiem kuģiem, kas parasti ir lieli kravas kuģi.

Tik ilgi, cik ilgi kuģi ir kuģojuši pa jūru, ir bijuši pirāti. Ar pirātiem cīnījās Senā Ēģipte un Grieķija, romieši, viduslaiku karaļi un Britu impērija. Reizēm cīņa ar pirātiem ir bijis viens no svarīgākajiem flotes uzdevumiem.

Definīcija un starptautiskā tiesiskā bāze

Starptautiski plaši izmantotā pirātisma definīcija atbilst Apvienoto Nāciju konvencijai par jūras tiesībām (UNCLOS). Saskaņā ar šo definīciju, pirātisms parasti ietver vardarbīgas vai nelikumīgas darbības pret kuģiem vai to pasažieriem, kas notiek brīvajās ūdenstilpēs (angļu valodā "high seas") vai ārpus jebkuras valsts teritoriālajām jurisdikcijām, un tiek izdarīti "privātās interesēs" — tas nozīmē, ka tie nav valsts iniciēti. Starptautiskā tiesiskā bāze arī nosaka, ka jebkura valsts var savākt pirātus un saukt tos pie atbildības.

Vēsture īsumā

Pirātisms ir bijis klātesošs kopš senām reizēm. Vēstures piemēri:

• Senās civilizācijas un viduslaiki: jūras laupīšana Vidusjūrā un Ziemeļjūrā, tostarp vikingi un vietējie laupītāji.
• Barbaru korseiri un osmaņu laikmets: Ziemeļāfrikas korseiri uzbruka Eiropas kuģiem un piekrastes apdzīvotājiem.
• „Zelta laikmets” (17.–18. gs.): Karību jūra, slavenākie pirāti un „kapteiņu” darbības, kā arī strīdi starp pirātismu un privātieroču (privateering) praksi — pēdējā bija valsts sankcionēta laupīšana kara laikā.
• 19. gadsimta beigas un 20. gs.: valstu flotes un koloniālās varas intensīvi cīnījās ar pirātismu, kas daudzviet samazinājās. Tomēr 20. un 21. gs. sākumā pirātisms atkal pieauga dažādos reģionos.

Mūsdienu pirātisms — kur un kā tas notiek

Mūsdienās bīstamākās pirātisma vietas ir bijušas šādas jomās: Somālijas piekraste un Adenas līcis (2000. — 2010. gadu sākums), Rietāfrikas piekraste (Gvinejas līcis, īpaši Gvinejas līča līdziniekos), Dienvidaustrumu Āzijas jūras ceļi (piem., Malakas šaurums) un dažas citas otršķirīgas vietas. Mūsdienu pirāti bieži izmanto ātras motorlaivas, ieročus un komunikācijas līdzekļus, lai pārtvertu un ieņemtu tveramos kuģus, pieprasītu izpirkumu vai nolaupītu apkalpes locekļus.

Cīņa pret pirātismu — politikas un praktiskie pasākumi

Cīņa pret pirātismu apvieno starptautisku sadarbību, valstu tiesību sistēmas un privātā sektora drošības pasākumus:

• Jūras patrulēšana un kopīgas operācijas: starptautiskas kaujas grupas un flotes uzdevumi (piem., NATO, ES un kombinētas uzdevumu grupas) patrulē bīstamos rajonos.
• Starptautiskie un reģionālie tiesiskie mehānismi: ANO, UNCLOS un citas konvencijas nosaka iespējas vardarbības novēršanai un pirātu arestiem. Īpaši izaicinājumi rodas attiecībā uz to, kurš valsts var ierosināt procesu un kur notiek tiesāšana.
• Prakse un drošības protokoli kuģiem: nozīmīgs ir industrijas sadarbībā izstrādāto Best Management Practices (BMP) ievērošana — tas ietver treniņus, kuģa nostiprināšanu, pastiprinātu sargu dežūru, citadeles (drošas telpas), alar­mus un veiksmīgu komunikāciju ar reģionālajiem incidentu ziņošanas centriem (piem., ICC IMB Piracy Reporting Centre).
• Privātā drošība: daudzi kuģi izmanto privatizētus bruņotus glābējus vai nebruņotus drošības speciālistus, lai atvairītu uzbrukumus. Šī prakse rada gan drošības, gan juridiskas problēmas atkarībā no to, kuru valstu tiesību aktiem pakļauti kuģi un apkalpe.
• Reģionāla kapacitātes celšana: tiek veicināta reģionālo jūras spēju, policijas un tiesu kapacitātes uzlabošana, lai valsts pati varētu arestēt un tiesāt pirātus. Piemēri ir līgumi ar Keniju vai Seišelu salām par pirātu nosūtīšanu iztiesāšanai Somālijas reģiona incidentu laikā.

Problēmas un sarežģījumi

Cīņa pret pirātismu saskaras ar vairākiem izaicinājumiem:

• Jurisdikcijas jautājumi — kur jāveic arests un kur jāveic tiesvedība.
• Noteikumu interpretācija — piemēram, starpība starp pirātismu uz brīvajām ūdenstilpēm un uzbrukumiem teritoriju iekšienē.
• Ekonomiskie motīvi — nabadzība un vāju institūciju klātbūtne veicina pirātismu reģionos.
• Cilvēktiesību un drošības riski — apkalpes nolaupīšana, vardarbība un izpirkuma maksājumi.

Kā rīkoties kuģiem un apkalpei

• Ievērot nozares izstrādātās Best Management Practices (BMP).
• Uzturēt pastāvīgu uzraudzību, īpaši reģionos ar augstu risku.
• Izveidot citadeli un evakuācijas plānus, ja notiek iebrukums.
• Ziņot par incidentiem attiecīgajiem reģionālajiem centriem (piem., MRCC vai ICC IMB).
• Apsvērt profesionālas drošības vienības izmantošanu, ņemot vērā juridiskos ierobežojumus.

Nobeigums

Pirātisms joprojām ir nopietns drauds starptautiskajai tirdzniecībai un jūras drošībai, taču starptautiska sadarbība, valstu kapacitātes celšana un nozares praktiskie pasākumi ir samazinājuši dažu reģionu risku. Pilnīga efektivitāte prasa gan tiesisku risinājumu, gan reģionālu attīstību un preventīvu rīcību kuģniecības nozarē.

Mūsdienu laiki

Mūsdienās Adenas līcī joprojām notiek daudz pirātisma gadījumu, un galvenokārt tos veic Somālijas pirāti. Mūsdienu pirāti parasti uzkāpj uz kuģiem, lai iegūtu naudu. Šajā procesā viņi var nogalināt apkalpi vai aizturēt to, lai saņemtu izpirkuma maksu. Ļoti retos gadījumos viņi var arī pārņemt kuģi un pārdot tā kravu.

Kravas kuģi, kas ceļo pa okeāniem, ir milzīgi. Uz tiem parasti strādā ļoti maz apkalpes locekļu. Tā kā kuģi ir tik lieli, kuģa seifā bieži vien ir daudz naudas. Šī nauda tiek izmantota, lai samaksātu apkalpei un samaksātu nodokļus par uzturēšanos ostā vai par caurbraukšanu caur kādu kanālu.

Tas, kas bija palicis no granātmetēja granātas, ar kuru 2005. gadā pirāti uzbruka kuģim "Seabourne Spirit", kad tam uzbruka pirāti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pirātisms?

J: Kas ir pirāti?

J: Kur mūsdienās joprojām notiek pirātisms?

J: Cik ilgi pirātisms pastāv?

J: Kam vēstures gaitā ir nācies saskarties ar pirātiem?

J: Kāda ir viena no svarīgākajām flotes lomām?

Meklēt pēc burta