Primārie un sekundārie tiesību akti
Parlamentārās pārvaldes sistēmās primārie tiesību akti un sekundārie tiesību akti ir divi tiesību veidi. Primārie tiesību akti ir parlamenta akti jeb statūti. Sekundārā likumdošana (saukta arī par deleģēto likumdošanu) ir papildu likumdošanas pilnvaru piešķiršana citai valsts pārvaldes nozarei ar likumu vai statūtiem. Eiropas Savienībā primārā un sekundārā likumdošana ir divi no trim tiesību procesiem. Trešais ir papildu likumdošana, kas ietver starptautiskās tiesības un sedz visas nepilnības starp primāro un sekundāro likumdošanu.
Primārie tiesību akti
Parlamentārās sistēmās no trim varas atzariem - izpildvaras, likumdevējvaras un tiesu varas - likumdevējvara ir visspēcīgākā. Citos pārvaldes veidos, piemēram, demokrātijā, visi trīs varas atzari ir vienlīdzīgi. Kad parlaments pieņem likumu, ko sauc par tiesību aktu, tas ir saistošs pārējiem diviem valdības atzariem. Tiesību aktus pieņem ar likumdevēja vairākuma balsojumu. Dažādās parlamentārās sistēmās precīzs process atšķiras. Divpalātu (divu palātu) sistēmā parasti ir apakšpalāta (piemēram, Pārstāvju palāta Apvienotajā Karalistē) un augšpalāta (piemēram, Lordu palāta). Jaunu likumu sāk pieņemt kā likumprojektu, parasti apakšpalātā. Lai tas kļūtu par tiesību aktu, tam ir jāiziet cauri abām palātām. Citās sistēmās izmanto vienpalātu vai vienpalātu likumdošanu. Abās sistēmās tiesību akts kļūst par likumu. Tiesnešiem un tiesām gandrīz nav tiesību apstrīdēt likuma spēkā esamību.
Amerikas Savienotajās Valstīs primārais tiesību akts federālā līmenī ir Kongresa akts. Likumu, ar kuru aģentūrai deleģē pilnvaras vai atbildību, sauc par pilnvarojuma likumu. Likumu, ko ASV valdības izpildvara vai štata valdība izstrādājusi primāro tiesību aktu rezultātā, sauc par regulējošo likumu.
Sekundārie tiesību akti
Sekundārie (saukti arī par pakārtotajiem) tiesību akti ir visi pārējie tiesību akti, kas nav Parlamenta tiesību akti. Tas ir ļoti līdzīgs administratīvajām tiesībām Amerikas Savienotajās Valstīs. Valdības likumdevēja vara bieži deleģē pilnvaras, lai ministri varētu pieņemt sekundāros tiesību aktus. Sekundārie tiesību akti ietver arī direktīvas, regulas un komisiju vai padomju lēmumus. Lielākajā daļā Apvienotās Karalistes parlamenta aktu ir iekļauti noteikumi, kas ļauj pieņemt sekundāros tiesību aktus.
Divi sekundāro tiesību aktu veidi ir deleģētie tiesību akti un prerogatīvie tiesību akti.
- Deleģētā likumdošana ļauj citiem valdības atzariem veikt izmaiņas likumā, kad tas ir nepieciešams. Nav nepieciešams parlamentā sākt jauna likumprojekta izstrādi.
- Prerogatīvie tiesību akti ir pilnvaras, kas piešķirtas noteiktām amatpersonām, lai radītu likumus, noteikumus vai regulējumus.
