Edvards Teičs (Melnbārdis) — leģendārais Karību jūras pirāts (1680–1718)
Edvards Teičs (Melnbārdis) — leģendārais Karību jūras pirāts (1680–1718): Queen Anne's Revenge, ugunīgā bārda, baisas laupīšanas un noslēpumu pilna dzīve.
Edvards Teičs (1680 — 1718. gada 22. novembris) bija pirāts, kurš plaši pazīstams kā "Pirāts Melnbārdis". Viņa īstais uzvārds nav pilnīgi skaidrs — avotos parādās varianti Teach, Thatch, Teichs u. c. — taču visos aprakstos viņš izceļas ar bargo tēlu un bailes rosinošām taktikām.
Kuģošana un bāzēšanās
Melnbārdis darbojās galvenokārt Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikas kolonijās 1710.—1718. gados. Viņa flagmanis bija sagūstītais franču vergu kuģis "La Concorde", kuru viņš pārdēvēja par Queen Anne's Revenge". Ap 1718. gadu šis kuģis uzskrēja uz sēkļa netālu no Boforta ielejas Ziemeļkarolīnas krasta un tika pamests, kas būtiski samazināja Melnbārda spēku.
Taktika un tēls
Melnbārdis bija pazīstams ar teatrālām bailes radīšanas metodēm — viņš izmantoja greznu, spalvotu trikorna cepuri, daudz ieroču un stipru, melnu bārdu, ko bieži lika šķietami nekārtīgi. Viņš cīnījās, izmantojot gan zobenu, gan nažu un pistoļu. Dažos laikabiedru aprakstos redzams, ka viņš kaujas laikā bārdā bija iepīdis degošas virvju vai lēni degošu sērkociņu šķipsnas — tas radīja dūmu un uguns spīdumu, padarot viņa izskatu draudīgāku un biedējošāku pretinieku acīs.
Šī ideja, iespējams, cēlusies no prakses, kur degošu virvi vai lēni dedzinošu virvju gabalus izmantoja, lai aizdedzinātu šaujampulveri vai izraisītu dūmu. Agrīnie ieroči izmantoja dažādas aizdedzināšanas sistēmas — ar lēni degošu sērkociņu (slow match) vai vēlāk ar krama dzirksteli, kas attīstījās par kramu pistoles tipiem. (Terminoloģija avotos var atšķirties; svarīgi saprast, ka 17.–18. gadsimtā ieroču aizdedzināšana un pirotehnika bija tehniski dažāda un vietām haotiska.)
Galvenie notikumi
1718. gadā Melnbārdis īslaicīgi blokēja Dienvidkarolīnas ostu Čārlstonu (blokādes laikā viņš izspieda izpirkumu un medikamentus), pēc tam atgriezās uz Ziemeļkarolīnas krastiem. Daži avoti liecina, ka viņš uz brīdi mēģinājis nostiprināties kā vietējais zemes īpašnieks un pat saņēma laikmetīgu atvieglojumu no vietējām varas iestādēm, taču drīz atsāka pirātismu.
Pēdējās dienas un nāve
Melnbārdis gāja bojā 1718. gada 22. novembrī cīņā ar Karalisko jūras spēku vīriem, kurus vadīja leitnants Roberts Mejnards (Robert Maynard). Cīņa notika netālu no Okrakoka (Ocracoke) ieejas Ziemeļkarolīnas krastā. Pēc kaujas Melnbārda līķi, pēc laikabiedru ziņām, bija stipri savainots — apšaudīts un sadurts —, un viņa galva tika atdalīta, lai apliecinātu uzvaru un beigas viņa pirātiskajai darbībai.
Leģendas un avoti
Par Melnbārdi un viņa dzīvi daudz ko zina tikai no mūsdienu avotiem, liecībām un grāmatām, kuras reizēm jauc faktus ar sensacionālām detaļām. Grāmatā "Pirātu vispārējā vēsture" (A General History of the Pyrates) parādījās daudzas populāras, taču ne vienmēr pārbaudāmas versijas — piemēram, apgalvojums, ka Melnbārdim bija pat četrpadsmit sievas. Vairums šādu stāstu iemieso pirātu tēla romantizāciju un bieži ir maisījums starp reālām liecībām un literāru piegaršu.
Mantojums
Edvarda Teiča tēls — nežēlīgs, teatrāls un bīstams pirāts — ir iedvesmojis neskaitāmus mītus, romānus, filmas un populāro kultūru motīvus. Vairums mūsdienu attēlojumu apvieno gan vēsturiskus faktus, gan fantāzijas elementus, tādēļ, lasot par Melnbārdi, noderīgi atšķirt laikabiedru dokumentus un vēlāk radītās leģendas.
Īsais kopsavilkums: Edvards Teičs — pazīstams kā Melnbārdis — bija 17./18. gadsimta pirāts, kurš slēpās aiz biedējoša izskata un kaislīgas pirātiskas darbības Karību jūrā un Ziemeļamerikas piekrastē; viņa karjera beidzās 1718. gadā kaujā ar Karaliskās jūras spēkiem.
Edvards Tīčs (Edward Teach), oriģināls no Bendžamina Kola (Benjamin Cole) gravīras grāmatā "A General History of the Robberies and Murders of the Most Notorious Pirates" (1724).
Agrīnā dzīve
Tiek uzskatīts, ka Melnbārdis ir dzimis Bristolē, Anglijā. Mācītājs devās jūrā, kad bija ļoti jauns. Viņš dienēja uz angļu kuģa Spānijas mantojuma karā, veicot privātuzņēmējdarbību Spānijas Rietumindijā un gar Spānijas Mainu. Kad 1713. gadā karš beidzās, Teičs, tāpat kā daudzi citi kaperi, pievērsās pirātismam. Melnbārdis piedzima tirdzniecības epicentrā, un viņš uzauga zinot par burāšanu. daudzi tirdzniecības kuģi piestāja un tirgojās tur.
Pirāts Melnā Bārda
Mācīt sāka kā pirāts Bendžamina Hornigolda vadībā. 1716. gadā Hornigolds aizgāja pensijā, izmantojot amnestiju, ko britu valdība piedāvāja bijušajiem kaperiem. Tad Teičs uzņēmās sava kuģa komandēšanu.
Turpmāko divu gadu laikā Melnā Bārda uzbruka tirdzniecības kuģiem, piespiežot tos ielaisties uz kuģa. Pirāti sagrāba visas vērtslietas, pārtiku, alkoholu un ieročus. Ironiskā kārtā, neraugoties uz viņa nežēlīgo reputāciju, nav apstiprinātu liecību, ka viņš būtu kādu nogalinājis.
Notveršana un nāve
Virdžīnijas vicegubernators Aleksandrs Spotsvuds aizsūtīja divus kuģus pēc Melnās bārdas. 1718. gada 18. novembrī leitnants Roberts Meinards (Robert Maynard) no Hemptonas, Virdžīnijā, devās uz Okrakoka ieleju Ziemeļkarolīnā. 1718. gada 22. novembrī Meinards un viņa vīri sakāva Melno Bārdu un pirātus. Vispilnīgākais apraksts par šiem notikumiem ir atrodams laikrakstā "Boston News-Letter":
| “ | Meinards un Teičs paši sāka cīņu ar zobeniem, Meinards izdarīja triecienu, ar zobena galu atsitās pret Teiča patronu kastīti un salieca to līdz pat rokturim. Teičs salauza tās aizsargu un ievainoja Meinarda pirkstus, bet nepadarīja viņu nespējīgu, pēc kā viņš atlēca atpakaļ, atmeta zobenu un izšāva no savas pistoles, kas ievainoja Teiču. Demelts ar savu zobenu trāpīja starp viņiem un diezgan pamatīgi sagrieza Teačam seju; pa to laiku abas kompānijas iesaistījās Meinarda lokā. Vēlāk kaujas laikā, kamēr Teičs lādēja savu pistoli, viņš beidzot nomira no asins zuduma. Pēc tam Meinards viņam nocirta galvu un pakāra to pie sava priekšgala. | ” |
Teičs tika piecas reizes nošauts un vairāk nekā divdesmit reizes sadurts ar nazi, pirms viņš nomira un viņam tika nocirsta galva. Par viņa nāvi uzreiz radās leģendas. Viņa bezgalvainais ķermenis tika izmests aiz borta, bet pirms nogrimšanas trīs reizes appeldēja ap kuģi. Teiča galvu kā trofeju novietoja uz kuģa bukssprites. Kapteinim Meinardam bija jāsaglabā galva, lai pēc atgriešanās mājās varētu pieprasīt savu balvu. Vēlāk Tīča galva karājās pie līdakas Batā, Somersetas štatā.
Melnbrades nocirstā galva, kas karājas uz Meinarda bukssprites.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāda bija Edvarda Tīča iesauka?
A: Edvardu Teiču bieži dēvēja par "Pirātu Melno Bārdu".
J: Kāds, domājams, ir viņa īstais uzvārds?
A: Daži vēsturnieki uzskata, ka viņa īstais uzvārds varētu būt bijis Tečs.
J: Ar kādu kuģi kuģoja Melnā Bārda?
A: Melnā Bārda kuģoja ar sagūstītu franču vergu kuģi, ko pārdēvēja par "Queen Anne's Revenge".
J: Kā Melnā Bārda kaujas laikā lika sev izskatīties biedējoši?
A: Kaujas laikā Melnā Bārda valkāja lielu spalvotu trikorna cepuri, un viņam bija daudz zobenu, nažu un pistoļu. Viņa milzīgajā melnajā bārdā bija ieaustas arī aizdegtas virves sērkociņi, kas lēni dega un izdalīja daudz dūmu.
Jautājums: Kā tika aizdedzināti ieroči, pirms tika izgudroti kramu pistoles?
A: Pirms izgudroja kramu pistoles, lai aizdedzinātu pulveri lielgabalos un lielgabalos, izmantoja degošu virvi. Šos vecmodīgos ieročus sauca par sērkociņiem.
Jautājums: Cik daudz sievu bija Melnbārdim?
A: Saskaņā ar "Pirātu vispārīgo vēsturi" Melnbārdim bija pat četrpadsmit sievas, taču ar lielāko daļu no tām viņš nebija likumīgi precējies.
Meklēt