Melnā Bārda
Edvards Teičs (1680 - 1718. gada 22. novembris) bija pirāts, bieži dēvēts par "Pirātu Melno Bārdu". (Nav skaidrs, kāds patiesībā bija viņa īstais vārds; daži vēsturnieki uzskata, ka viņa uzvārds varētu būt bijis Tečs.) Viņš uzbruka kuģiem Karību jūras reģionā un Amerikas kolonijās. Viņa flagmanis bija sagūstītais franču vergu kuģis "La Concorde", ko Melnbārdis pārdēvēja par "Queen Anne's Revenge". Ap 1718. gadu tas uzskrēja uz sēkļa netālu no Boforta ielejas Ziemeļkarolīnas štatā un tika pamests.
Melnbārdis bieži cīnījās, valkājot lielu spalvotu trikorna cepuri un izmantojot daudz zobenu, nažu un pistoļu. Dažos attēlos redzams, ka viņš kaujas laikā savā milzīgajā melnajā bārdā ir iepinies ar aizdedzinātiem virves sērkociņiem. Sērkociņi dega lēni un izdalīja daudz dūmu. Tie bija paredzēti, lai viņš izskatītos biedējoši. Iespējams, viņš šo ideju guva, redzot, ka degošu virvi izmantoja, lai aizdedzinātu šaujampulveri lielgabalos un lielgabalos. (Šos vecmodīgos ieročus sauca par sērkociņiem, vēlāk dzirksteles radīšanai izmantoja krama dzirksteli, tos sauca par kramu pistoles). Neviens nezina, cik daudz sievu bija Melnbārdim. Grāmatā "Pirātu vispārējā vēsture" (A General History of the Pyrates) teikts, ka viņam bija pat četrpadsmit sievas, taču ar lielāko daļu no tām viņš nebija likumīgi precējies.
Edvards Tīčs (Edward Teach), oriģināls no Bendžamina Kola (Benjamin Cole) gravīras grāmatā "A General History of the Robberies and Murders of the Most Notorious Pirates" (1724).
Agrīnā dzīve
Tiek uzskatīts, ka Melnbārdis ir dzimis Bristolē, Anglijā. Mācītājs devās jūrā, kad bija ļoti jauns. Viņš dienēja uz angļu kuģa Spānijas mantojuma karā, veicot privātuzņēmējdarbību Spānijas Rietumindijā un gar Spānijas Mainu. Kad 1713. gadā karš beidzās, Teičs, tāpat kā daudzi citi kaperi, pievērsās pirātismam. Melnbārdis piedzima tirdzniecības epicentrā, un viņš uzauga zinot par burāšanu. daudzi tirdzniecības kuģi piestāja un tirgojās tur.
Pirāts Melnā Bārda
Mācīt sāka kā pirāts Bendžamina Hornigolda vadībā. 1716. gadā Hornigolds aizgāja pensijā, izmantojot amnestiju, ko britu valdība piedāvāja bijušajiem kaperiem. Tad Teičs uzņēmās sava kuģa komandēšanu.
Turpmāko divu gadu laikā Melnā Bārda uzbruka tirdzniecības kuģiem, piespiežot tos ielaisties uz kuģa. Pirāti sagrāba visas vērtslietas, pārtiku, alkoholu un ieročus. Ironiskā kārtā, neraugoties uz viņa nežēlīgo reputāciju, nav apstiprinātu liecību, ka viņš būtu kādu nogalinājis.
Notveršana un nāve
Virdžīnijas vicegubernators Aleksandrs Spotsvuds aizsūtīja divus kuģus pēc Melnās bārdas. 1718. gada 18. novembrī leitnants Roberts Meinards (Robert Maynard) no Hemptonas, Virdžīnijā, devās uz Okrakoka ieleju Ziemeļkarolīnā. 1718. gada 22. novembrī Meinards un viņa vīri sakāva Melno Bārdu un pirātus. Vispilnīgākais apraksts par šiem notikumiem ir atrodams laikrakstā "Boston News-Letter":
| “ | Meinards un Teičs paši sāka cīņu ar zobeniem, Meinards izdarīja triecienu, ar zobena galu atsitās pret Teiča patronu kastīti un salieca to līdz pat rokturim. Teičs salauza tās aizsargu un ievainoja Meinarda pirkstus, bet nepadarīja viņu nespējīgu, pēc kā viņš atlēca atpakaļ, atmeta zobenu un izšāva no savas pistoles, kas ievainoja Teiču. Demelts ar savu zobenu trāpīja starp viņiem un diezgan pamatīgi sagrieza Teačam seju; pa to laiku abas kompānijas iesaistījās Meinarda lokā. Vēlāk kaujas laikā, kamēr Teičs lādēja savu pistoli, viņš beidzot nomira no asins zuduma. Pēc tam Meinards viņam nocirta galvu un pakāra to pie sava priekšgala. | ” |
Teičs tika piecas reizes nošauts un vairāk nekā divdesmit reizes sadurts ar nazi, pirms viņš nomira un viņam tika nocirsta galva. Par viņa nāvi uzreiz radās leģendas. Viņa bezgalvainais ķermenis tika izmests aiz borta, bet pirms nogrimšanas trīs reizes appeldēja ap kuģi. Teiča galvu kā trofeju novietoja uz kuģa bukssprites. Kapteinim Meinardam bija jāsaglabā galva, lai pēc atgriešanās mājās varētu pieprasīt savu balvu. Vēlāk Tīča galva karājās pie līdakas Batā, Somersetas štatā.
Melnbrades nocirstā galva, kas karājas uz Meinarda bukssprites.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāda bija Edvarda Tīča iesauka?
A: Edvardu Teiču bieži dēvēja par "Pirātu Melno Bārdu".
J: Kāds, domājams, ir viņa īstais uzvārds?
A: Daži vēsturnieki uzskata, ka viņa īstais uzvārds varētu būt bijis Tečs.
J: Ar kādu kuģi kuģoja Melnā Bārda?
A: Melnā Bārda kuģoja ar sagūstītu franču vergu kuģi, ko pārdēvēja par "Queen Anne's Revenge".
J: Kā Melnā Bārda kaujas laikā lika sev izskatīties biedējoši?
A: Kaujas laikā Melnā Bārda valkāja lielu spalvotu trikorna cepuri, un viņam bija daudz zobenu, nažu un pistoļu. Viņa milzīgajā melnajā bārdā bija ieaustas arī aizdegtas virves sērkociņi, kas lēni dega un izdalīja daudz dūmu.
Jautājums: Kā tika aizdedzināti ieroči, pirms tika izgudroti kramu pistoles?
A: Pirms izgudroja kramu pistoles, lai aizdedzinātu pulveri lielgabalos un lielgabalos, izmantoja degošu virvi. Šos vecmodīgos ieročus sauca par sērkociņiem.
Jautājums: Cik daudz sievu bija Melnbārdim?
A: Saskaņā ar "Pirātu vispārīgo vēsturi" Melnbārdim bija pat četrpadsmit sievas, taču ar lielāko daļu no tām viņš nebija likumīgi precējies.
