Edvards Teičs (1680 — 1718. gada 22. novembris) bija pirāts, kurš plaši pazīstams kā "Pirāts Melnbārdis". Viņa īstais uzvārds nav pilnīgi skaidrs — avotos parādās varianti Teach, Thatch, Teichs u. c. — taču visos aprakstos viņš izceļas ar bargo tēlu un bailes rosinošām taktikām.

Kuģošana un bāzēšanās

Melnbārdis darbojās galvenokārt Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikas kolonijās 1710.—1718. gados. Viņa flagmanis bija sagūstītais franču vergu kuģis "La Concorde", kuru viņš pārdēvēja par Queen Anne's Revenge". Ap 1718. gadu šis kuģis uzskrēja uz sēkļa netālu no Boforta ielejas Ziemeļkarolīnas krasta un tika pamests, kas būtiski samazināja Melnbārda spēku.

Taktika un tēls

Melnbārdis bija pazīstams ar teatrālām bailes radīšanas metodēm — viņš izmantoja greznu, spalvotu trikorna cepuri, daudz ieroču un stipru, melnu bārdu, ko bieži lika šķietami nekārtīgi. Viņš cīnījās, izmantojot gan zobenu, gan nažu un pistoļu. Dažos laikabiedru aprakstos redzams, ka viņš kaujas laikā bārdā bija iepīdis degošas virvju vai lēni degošu sērkociņu šķipsnas — tas radīja dūmu un uguns spīdumu, padarot viņa izskatu draudīgāku un biedējošāku pretinieku acīs.

Šī ideja, iespējams, cēlusies no prakses, kur degošu virvi vai lēni dedzinošu virvju gabalus izmantoja, lai aizdedzinātu šaujampulveri vai izraisītu dūmu. Agrīnie ieroči izmantoja dažādas aizdedzināšanas sistēmas — ar lēni degošu sērkociņu (slow match) vai vēlāk ar krama dzirksteli, kas attīstījās par kramu pistoles tipiem. (Terminoloģija avotos var atšķirties; svarīgi saprast, ka 17.–18. gadsimtā ieroču aizdedzināšana un pirotehnika bija tehniski dažāda un vietām haotiska.)

Galvenie notikumi

1718. gadā Melnbārdis īslaicīgi blokēja Dienvidkarolīnas ostu Čārlstonu (blokādes laikā viņš izspieda izpirkumu un medikamentus), pēc tam atgriezās uz Ziemeļkarolīnas krastiem. Daži avoti liecina, ka viņš uz brīdi mēģinājis nostiprināties kā vietējais zemes īpašnieks un pat saņēma laikmetīgu atvieglojumu no vietējām varas iestādēm, taču drīz atsāka pirātismu.

Pēdējās dienas un nāve

Melnbārdis gāja bojā 1718. gada 22. novembrī cīņā ar Karalisko jūras spēku vīriem, kurus vadīja leitnants Roberts Mejnards (Robert Maynard). Cīņa notika netālu no Okrakoka (Ocracoke) ieejas Ziemeļkarolīnas krastā. Pēc kaujas Melnbārda līķi, pēc laikabiedru ziņām, bija stipri savainots — apšaudīts un sadurts —, un viņa galva tika atdalīta, lai apliecinātu uzvaru un beigas viņa pirātiskajai darbībai.

Leģendas un avoti

Par Melnbārdi un viņa dzīvi daudz ko zina tikai no mūsdienu avotiem, liecībām un grāmatām, kuras reizēm jauc faktus ar sensacionālām detaļām. Grāmatā "Pirātu vispārējā vēsture" (A General History of the Pyrates) parādījās daudzas populāras, taču ne vienmēr pārbaudāmas versijas — piemēram, apgalvojums, ka Melnbārdim bija pat četrpadsmit sievas. Vairums šādu stāstu iemieso pirātu tēla romantizāciju un bieži ir maisījums starp reālām liecībām un literāru piegaršu.

Mantojums

Edvarda Teiča tēls — nežēlīgs, teatrāls un bīstams pirāts — ir iedvesmojis neskaitāmus mītus, romānus, filmas un populāro kultūru motīvus. Vairums mūsdienu attēlojumu apvieno gan vēsturiskus faktus, gan fantāzijas elementus, tādēļ, lasot par Melnbārdi, noderīgi atšķirt laikabiedru dokumentus un vēlāk radītās leģendas.

Īsais kopsavilkums: Edvards Teičs — pazīstams kā Melnbārdis — bija 17./18. gadsimta pirāts, kurš slēpās aiz biedējoša izskata un kaislīgas pirātiskas darbības Karību jūrā un Ziemeļamerikas piekrastē; viņa karjera beidzās 1718. gadā kaujā ar Karaliskās jūras spēkiem.