ASV Konstitūcijas preambula — definīcija, vēsture un juridiskā nozīme

Mēs, Amerikas Savienoto Valstu tauta, lai veidotu pilnīgāku Savienību, iedibinātu taisnīgumu, nodrošinātu iekšējo mieru, rūpētos par kopējo aizsardzību, veicinātu vispārējo labklājību un nodrošinātu brīvības svētības sev un saviem pēcnācējiem, nosakām un iedibinām šo Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju.

"Mēs, tauta" nozīmē visus Amerikas Savienoto Valstu pilsoņus.

Preambulas pirmie vārdi - "Mēs, Amerikas Savienoto Valstu tauta" - ļoti atšķīrās no jebkādiem līgumiem vai likumiem, ko ASV jebkad iepriekš bija rakstījusi. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu pirmā konstitūcija - Konfederācijas statūti - ir aprakstīta kā "Konfederācijas un mūžīgās savienības starp štatiem statūti" un pēc tam sniegts visu trīspadsmit štatu saraksts. Amerikas Savienoto Valstu parakstītie līgumi bija tādi paši. Tie bija līgumi starp valstīm, nevis cilvēkiem.

Tolaik Gouverneur Morris izvēlējās rakstīt "Mēs, tauta", nevis "Mēs, Amerikas Savienotās Valstis..." un tad uzskaitīt visus trīspadsmit štatus. Pirmkārt, Konstitūcijas septītajā pantā bija teikts, ka Konstitūcija jāapstiprina tikai deviņiem štatiem, lai tā stātos spēkā. Tajā laikā neviens nezināja, kuri štati Konstitūciju ratificēs un kuri nē. Tāpēc preambulā nevarēja uzskaitīt visus trīspadsmit štatus, it kā tie visi jau būtu piekrituši. Turklāt, ja vēlāk Amerikas Savienotajām Valstīm pievienotos vēl citi štati, to nosaukumus sarakstā nebūtu iespējams iekļaut. Šo iemeslu dēļ preambulai bija jāsākas ar "Mēs, tauta".

Vārdi "Mēs, tauta" kļuva par spēcīgu apliecinājumu tam, ka šo jauno valdību ir izveidojuši ASV iedzīvotāji, lai tā nāktu par labu ASV iedzīvotājiem. Kad Virdžīnijas delegāti debatēja par Konstitūciju, gubernators Edmunds Randolfs norādīja: "Valdība ir izveidota tautas labā, un [problēma] bija tāda, ka līdz šim valdībā tautai nebija nekādas [varas]". Ja jau tautai būs jāseko valdībai, viņš teica, vai tad vai nevajag, lai tauta būtu tā, kas šo valdību izveido?

"Lai veidotu pilnīgāku savienību" ir jēdziens, kas, visticamāk, ir balstīts uz sera Viljama Blekstona "Anglijas likumu komentāriem". Tolaik tas bija plaši lasīts, un daudzi no likumdevēja veidotājiem bija viņa darbu studenti. Blekstons apgalvoja, ka Anglijas konstitūcija ir perfekta, taču tā pastāvīgi uzlabojas. Frāze "pilnīgāka savienība" vienkārši nozīmēja, ka tā ir labāka nekā jebkura savienība pirms Konstitūcijas.

Pirms valdības izveides, kas balstījās uz Konstitūciju, Amerikas Savienoto Valstu pamatā bija Konfederācijas statūti. Tomēr tai kā federālajai valdībai bija ļoti maz pilnvaru. Tie nenodrošināja Savienoto Valstu valdībai pietiekamas pilnvaras, lai valsts varētu darboties un attīstīties. Katrs štats darbojās pats par sevi, nevis sadarbojās. Dažkārt tās darbojās kā trīspadsmit atsevišķas valstis, kas apvienotos tikai tad, ja tām uzbruktu cita valsts.

"Izveidot taisnīgumu" nozīmēja izveidot tiesiskumu. Tas nozīmēja, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, nešķirojot personas statusu vai bagātību. Ar savu jauno valdību dibinātāji vēlējās iedibināt (radīt) taisnīgumu un godīgumu. Kad Amerikas kolonijās valdīja Britu impērija, kolonisti neuzskatīja, ka valdība ir taisnīga. Piemēram, parlaments varēja nolemt, ka kolonistiem ir jāmaksā nodokļi par tādiem priekšmetiem kā pastmarkas un citās valstīs ražotām lietām. Kolonistiem nebija nekādas teikšanas šajā jautājumā.

Arī pēc ASV neatkarības iegūšanas daudzi dibinātāji uzskatīja, ka saskaņā ar Konfederācijas statūtiem štatu vara bija pārāk liela. Viņi uzskatīja, ka štati ir atņēmuši cilvēkiem tiesības.

Piemēram, Šejas sacelšanās laikā Springfīldā, Masačūsetsas štatā, Masačūsetsas štatā:

• atņēma tiesības uz habeas corpus (lai varētu turēt cilvēkus cietumā bez tiesas).^p. 84
• Atņēma cilvēkiem tiesības teikt sliktas lietas par valdību.^p. 84
• pārņēma bruņotavu (ēka, kurā tiek glabāti ieroči), lai gan tā piederēja ASV valdībai un viņiem nebija atļaujas to pārņemt.

Šejas sacelšanās vēl bija svaigā atmiņā tās veidotājiem. Tas daudziem radīja bažas, ka Amerikas Revolūcijas kara gars varētu kļūt nekontrolējams. Jaunajā valstī bija nepieciešams saglabāt mieru.

Tikai piecus gadus pēc Konfederācijas statūtu ratifikācijas 1781. gadā daudzi amerikāņi bija neapmierināti ar šiem statūtiem. Daudzi no dibinātāju tēviem uzskatīja, ka statūti bija padarījuši Savienoto Valstu valdību pārāk vāju. Šeisa sacelšanās skaidri parādīja, ka valsts valdība saskaņā ar Konfederācijas statūtiem nebija pietiekami spēcīga. Daniels Šeiss, Amerikas revolūcijas kara veterāns, vadīja saceltos lauksaimniekus, kas mēģināja gāzt Masačūsetsas štata valdību. Zemnieki bija izveidojuši veselu armiju, pret kuru ne štata, ne federālajai valdībai nebija ne karavīru, ne naudas. Masačūsetsas štats izmisumā piedāvāja samaksāt par privātu armiju, kas cīnītos pret sacelšanos. Visbeidzot 1787. gadā šī privātā armija sakāva nemierniekus. ^{pp. 84–86}

Džons Džejs, viens no dibinātāju tēviem, teica, ka pēc tam, kad ASV valdība nevarēja maksāt par karavīriem, lai aizstāvētu pret bruņotu sacelšanos: "Federālās valdības neefektivitāte [kļuva] arvien [acīmredzamāka]". Cits Dibinātāju tēvs Henrijs Knokss teica, ka Šeisa sacelšanās pārliecināja daudzus cilvēkus, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir vajadzīga spēcīgāka federālā valdība.^p. 127 Sacelšanās skaidri parādīja, ka štati nav aizsargāti un ka uzbrukuma gadījumā tie būs paši pret sevi.

"Nodrošināt kopējo aizsardzību" nozīmēja, ka autori labi apzinājās, ka neatkarība no Lielbritānijas nenozīmē viņu drošību. Britu Kanāda uz ziemeļiem joprojām bija pilna dusmīgu lojālistu. Rietumos atradās nezināms skaits naidīgu Amerikas pamatiedzīvotāju cilšu. Vēl tālāk uz rietumiem atradās plašā Luiziānas teritorija, kas piederēja Francijai. Dienvidos spāņi turēja Floridu. Vēl ļaunāk, šīs lielvalstis Eiropā cīnījās vairākos karos, kas skāra lielu daļu Ziemeļamerikas. Autori zināja, ka Amerikai sevi jāaizsargā. Kopējās aizsardzības nodrošināšana nozīmēja, ka jaunā valdība nodrošinās visu štatu aizsardzību un aizsardzību uzbrukuma gadījumā.

"Veicināt vispārējo labklājību" ir visu valdību pamatmērķis. Tas bija galvenais konstitūcijas izveides iemesls.

Kopumā šī preambulas daļa nozīmē, ka viens no jaunās valdības uzdevumiem būs uzlabot situāciju visā valstī. Konkrēti šī preambulas daļa ir saistīta ar valdības pilnvarām uzlikt nodokļus un tērēt naudu. Tas nozīmē, ka jaunajai valdībai būs tiesības iekasēt nodokļus un tērēt tikai tādām lietām, kas ir izdevīgas visai valstij. Valdībai nebūs atļauts tērēt naudu lietām, kas būs izdevīgas tikai daļai valsts vai tikai dažiem valsts iedzīvotājiem.

Piemēram, Konstitūcijas 1. panta 8. iedaļa dod Kongresam tiesības uzlikt nodokļus iedzīvotājiem un tērēt naudu pasta nodaļu izveidei un ceļu būvei, lai pasts varētu izmantot pasta pārvadātāju pakalpojumus. Kongress to var darīt, jo pasta nodaļas "veicinās vispārējo labklājību" - ikviens valstī gūs labumu no tā, ka varēs nosūtīt un saņemt pastu.

"Nodrošināt brīvības svētības sev un saviem pēcnācējiem" bija svarīgi, jo daudzi bija ieradušies Amerikā no vietām, kur politiskā vai reliģiskā brīvība bija ierobežota. Šī frāze apliecina jaunās valdības nodomu aizsargāt jauniegūtās brīvības un pasargāt no tirāniskas valdības.

Tomēr Konfederācijas statūtos bija runa par pavalstu tiesībām. Tajā laikā daudzi cilvēki baidījās no pārāk spēcīgas federālās valdības. Šos cilvēkus sauca par antifederālistiem. Viņu vidū bija daži no dibinātāju tēviem, piemēram, Patriks Henrijs un Džeimss Monro. Antifederālisti uztraucās, ka spēcīga federālā valdība varētu kļūt tirāniska un atņemt atsevišķu štatu tiesības, kā, viņuprāt, to bija darījusi britu koloniālā valdība. Viņi arī uztraucās, ka prezidenta vadīta valdība varētu pārvērsties par monarhiju, kurā prezidents kļūtu par karali un iegūtu pilnīgu varu. Šo bažu dēļ Konfederācijas statūtos tika runāts tikai par štatu tiesībām, nevis par atsevišķu cilvēku tiesībām. Konstitūcijas veidotāji vēlējās noteikt šīs tiesības Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem un viņu "pēcnācējiem", proti, visām nākamajām amerikāņu paaudzēm.

"Ieviešam un iedibinām šo Konstitūciju Amerikas Savienotajām Valstīm" ir, iespējams, spēcīgākais preambulas formulējums. Tajā faktiski ir teikts, ka tauta ir radījusi Konstitūciju un ka tauta ir tā, kas tai piešķir varu. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas preambula ir Konstitūcijas sākums. Tā nav likums. Tā vietā tajā ir runa par Konstitūcijas tēvu dibinātāju iemesliem, kādēļ viņi rakstīja Konstitūciju, un par to, ko viņi cer, ka Konstitūcija dos.