Gouverneur Morris (1752. gada 31. janvāris – 1816. gada 6. novembris) bija amerikāņu politiķis un diplomāts no Ņujorkas. Viņš dzimis un miris Morrisianā (mūsdienu Bronksā). Moriss mācījās Ņujorkas Karaliskajā koledžā (tagad Kolumbijas Universitāte). Viņa plašais raksturojums iekļauj darbu valsts finanšu pārvaldē, aktīvu dalību revolūcijas laikmeta politiskajās institūcijās, nozīmīgu lomu Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas izstrādē un starptautisku diplomātisku karjeru.
Agrīnā dzīve un karjeras sākums
1770. gados Moriss iesaistījās nacionālajā politikā un bija Ņujorkas delegāts Kontinentālajā kongresā. Revolūcijas laikā un tūlīt pēc tās viņš ieguva reputāciju kā spēcīgs runātājs un juridisks prasmju īpašnieks. 1780. gados viņš pārcēlās uz Filadelfiju, kur strādāja kā finanšu superintendenta palīgs — amatā, kas deva ieskatu valsts ekonomikas un budžeta vadībā un radīja saiknes ar citiem vadošajiem federālistiem.
Konstitucionālā konventa un preambula
Moriss bija Konstitucionālās konventas delegāts no Pensilvānijas. Konventā viņš bija ļoti aktīvs — nolasīja aptuveni 173 runas, vairāk nekā jebkurš cits delegāts. Viņš vadīja arī Stila un labojumu komiteju (Committee of Style and Arrangement), kuras uzdevums bija sagatavot un izstrādāt Konstitūcijas gala redakciju. Rezultātā Moriss tiek plaši atzīts par Konstitūcijas preambulas autoru un par lielu daļu tās stilistiskā un retoriskā veidojuma — tajā skaitā slavenajiem pirmajiem vārdiem "We the People" (latviski «Mēs, tauta»), kas uzsver suverenitāti tautā.
Diplomātija, senators un vēlākā darbība
Vēlāk Moriss strādāja ārzemēs: no 1792. līdz 1794. gadam viņš bija vēstnieks Francijā, kur darbojās ļoti sarežģītā periodā — Francijas revolūcijas laikā. Viņa laiks Parīzē bija politiski izaicinošs, un viņa vēstules un ziņojumi sniedz vērtīgu informāciju par to notikumu raksturu. No 1800. līdz 1803. gadam Moriss bija ASV senators no Ņujorkas, kur viņš iestājās par spēcīgu centrālo valdību un par federālistisku izpratni par valsts pārvaldi.
Politiskās nostādnes, sacensības un mantojums
Moriss bija pārliecināts par nepieciešamību pēc spēcīgas centrālās valdības; viņš uzskatīja, ka cilvēkiem būtu jāuzskata sevi vispirms par amerikāņiem, nevis galvenokārt par sava štata iedzīvotājiem. Viņš kritizēja vergturu sistēmu un bieži izteicās pret verdzību, kaut gan viņa viedokļos un izteikumos bija arī laikmeta priekšstatu un pretrunu. Moriss bija nozīmīgs iekšējo uzlabojumu atbalstītājs un vēlāk dzīvē iesaistījās grupā, kas popularizēja un atbalstīja Ērijas kanāla būvniecību, redzot tajā nozīmīgu nozari ekonomiskai attīstībai.
Personīgā dzīve un atstātais arhīvs
Moriss bija pazīstams ar spilgtu personību, asu valodu un plašu intelektuālo darbību. Viņam bija koka kāja — kājas zaudēšanas apstākļi apspriežami un apvīti ar leģendām; dažādi stāsti par to cēloni ir izplatīti, taču tie bieži ir mīti vai pārspīlējumi. Moriss atstāja bagātīgu dokumentu mantojumu: plašu dienasgrāmatu, vēstules un politiskos rakstus, kas mūsdienās ir nozīmīgs avots pētniekiem un vēsturniekiem. Viņa dienasgrāmatas un vēstules sniedz detalizētu ieskatu gan personīgajā dzīvē, gan politiskajos spriedumos un starptautiskajās attiecībās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.
Gouverneur Morris joprojām tiek atcerēts kā spilgta, dažkārt pretrunīga personība — talantīgs runātājs, sistemātisks konstitucionālās struktūras veidotājs un pragmatisks diplomāts — kura ieguldījums Amerikas Savienoto Valstu pamatos ir būtisks.
