Džons Džejs — ASV pirmais Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1745–1829)
Džons Džejs — ASV pirmais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, dibinātājs, diplomāts un abolicionists; viņa loma Federalistu rakstos, Džeja līgums un Ņujorkas vergļu atbrīvošana.
Džons Džejs (1745. gada 12. decembris – 1829. gada 17. maijs) bija ievērojams amerikāņu politiķis, valstsvīrs, revolucionārs un diplomāts, kurš spēlēja nozīmīgu lomu Amerikas Savienoto Valstu veidošanā. Viņš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiek uzskatīts par vienu no ASV dibinātājiem. Džejs aktīvi darbojās Kontinentālajā kongresā un 1778.–1779. gadā bija šī kongresa (Presidents of the Continental Congress) vadītājs. Amerikas revolūcijas laikā un pēc tās viņš strādāja diplomātiskos dienestos — bija ieradies kā diplomats Spānijā un uzturējis sakarus ar Franciju, darbojoties Eiropā un palīdzot veidot jaunās valsts ārpolitiku. Kā viens no līderiem Džejs arī sniedza ieguldījumu federālas valsts institūciju izveidē — kopā ar Aleksandru Hamiltonu un Džeimsu Medisonu viņš sarakstīja "Federalistu dokumentus", kas skaidroja un aizstāvēja Konstitūcijas pieņemšanu.
Agrā dzīve un izglītība
Džejs dzimis Ņujorkā ģimenē ar tirdzniecības saknēm. Viņš ieguva izglītību King's College (mūsdienu Kolumbijas universitātē), kur studēja jurisprudenci un tiesību pamatus. Pēc studijām Džejs strādāja par juristu, veidojot reputāciju kā prasmīgs un rūpīgs advokāts, kas vēlāk sekmēja viņa iesaisti sabiedriskajā dzīvē un politikā.
Politiskā un diplomātiskā darbība
Džejam bija ievērojama loma neatkarības cīņu un miera sarunu posmos. Viņš bija viens no diplomātiem, kuri strādāja pie miera sarunu sagatavošanas pēc Kara par neatkarību, un piedalījās sarunās ar Eiropas valstīm, lai nodrošinātu Amerikas intereses. Pēc revolūcijas viņš ieņēma atbildīgu amatu kā Pārstāvis ārlietu lietās (Secretary for Foreign Affairs) Konfederācijas periodā, koordinējot jaunās valsts attiecības ar ārvalstīm.
Augstākā tiesa un tiesu prakse (1789–1795)
No 1789. līdz 1795. gadam Džejs bija pirmais ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šajā amatā viņš veidoja tiesas darba kārtību, izstrādāja procedūras un piedalījās spriedumos, kas noteica agrīnas federālās tiesas kompetences un valsts un federālās varas attiecību robežas. Viņa vadībā Augstākā tiesa nostiprināja vairākus precedentu jautājumus, kas vēlāk ietekmēja konstitucionālās attiecības starp štatiem un federālo valdību.
Džeja līgums un politiskais konflikts
1794. gadā Džejs vadīja sarunas ar Lielbritāniju, kuras rezultātā tapa pazīstamais Džeja līgums ar Lielbritāniju. Līgums atrisināja dažas neatbildētās starpvalstu un tirdzniecības problēmas, panākot, piemēram, britu aiziešanu no fortiem Rietumos un noteikumus par kompensācijām par iepriekšējiem karadarbības zaudējumiem un tirdzniecību. Tomēr līgums izraisīja spēcīgas iebildes ASV sabiedrībā — īpaši no Džefaersona piekritējiem — un to uzskatīja par pārmērīgi izdevīgu Lielbritānijai. Neskatoties uz pretestību, līgums īslaicīgi mazināja karastāvokļa risku un ļāva stabilizēt attiecības ar vienu no svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem.
Ņujorkas gubernators un pretošanās verdzībai
Būdams jaunās federālistu partijas līderis, Džejs no 1795. līdz 1801. gadam bija Ņujorkas gubernators. Viņš izmantoja šo amatu, lai veicinātu tiesiskumu, administratīvas reformas un sabiedrisko kārtību štata pārvaldē. Džejs bija arī ilggadējs verdzības un vergu tirdzniecības pretinieks vietējā politikā. Viņa centieni panākt drīzu un vispārēju atbrīvošanu no verdzības štata līmenī saskārās ar spēcīgu pretestību: pirmais mēģinājums pieņemt emancipācijas likumu 1777. gadā cieta neveiksmi, un 1785. gadā viņam atkal neizdevās. Tomēr 1799. gadā pieņemtā regulējuma rezultātā Ņujorkā tika izveidots pakāpeniskas emancipācijas režīms — likums, kuru Džejs parakstīja, un kas galu galā noveda pie štata vergu atbrīvošanas (galīgā pilnīgā izbeigšana notika 1827. gadā, pirms Džeja nāves).
Vēlākie gadi un mantojums
Pēc aktīvās politiskās karjeras Džejs atsaukās no valsts pārvaldīšanas un veltīja laiku ģimenes dzīvei, rakstiem un atmiņu aprakstiem. Viņa darbs kā diplomātam, tiesnesim un politiskajam domātājam atstāja ilgstošu ietekmi uz ASV konstitucionālo praksi un starptautiskajām attiecībām. Džeja atstātais mantojums ir daudzslāņains — no tiesu sistēmas izveides līdz centieniem mazināt verdzību un nodrošināt nacionālu stabilitāti. Viņa vārdā nosauktas vairākas institūcijas un ģeogrāfiskas vietas, un viņu bieži min kā vienu no pirmajiem Amerikas Savienoto Valstu līderiem un dibinātājiem.
Džejs mira 1829. gadā, bet viņa ieguldījums Amerikas politiskajā un tiesiskajā attīstībā joprojām tiek pētīts un atzīts kā nozīmīgs valsts vēsturē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džons Džejs?
A: Džons Džejs bija amerikāņu politiķis, valstsvīrs, vergu īpašnieks un diplomāts. Viņš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viens no ASV dibinātājiem.
J: Kāda loma viņam bija Kontinentālajā kongresā?
A: Džejs darbojās Kontinentālajā kongresā un tika ievēlēts par tā priekšsēdētāju.
J: Kādu ārpolitiku viņš palīdzēja veidot?
A: Amerikas revolūcijas laikā un pēc tās viņš palīdzēja veidot Amerikas ārpolitiku, strādājot par ministru (vēstnieku) Spānijā un Francijā, palīdzot panākt labvēlīgus miera nosacījumus no britu un franču puses.
J: Kādus citus dokumentus viņš rakstīja kopā ar Aleksandru Hamiltonu un Džeimsu Medisonu?
A: Kopā ar Aleksandru Hamiltonu un Džeimsu Medisonu viņš bija Federālistu dokumentu līdzautors.
J: Kad viņš bija Amerikas Savienoto Valstu galvenais tiesnesis?
A: Džejs bija ASV Augstākās tiesas loceklis kā pirmais ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 1789. līdz 1795. gadam.
J: Par kādu līgumu viņš risināja sarunas ar Lielbritāniju?
A: 1794. gadā viņš risināja sarunas ar Lielbritāniju par Džeja līgumu.
J: Kā Džejs mēģināja izbeigt verdzību Ņujorkā?
Džejs bija jaunās federālistu partijas līderis, Ņujorkas gubernators no 1795. līdz 1801. gadam un bija galvenais verdzības un vergu tirdzniecības Ņujorkā pretinieks. Viņa pirmais mēģinājums pieņemt emancipācijas likumu 1777. gadā cieta neveiksmi, bet galu galā 1799. gadā viņam tas izdevās, kad viņš parakstīja likumu par vergu emancipāciju Ņujorkā; visi vergi tika atbrīvoti pirms viņa nāves.
Meklēt