Poiningsa likums (1495) — kā tas ierobežoja Īrijas parlamentu
Poiningsa likums (1495) — kā Henrija VII noteikumi ierobežoja Īrijas parlamentu, deva Anglijai veto un mainīja likumdošanu līdz atcelšanai 1782. gadā.
Poiningsa likums (oficiālais nosaukums 10 Henry 7.c22) bija likums, ko Īrijas parlaments pieņēma 1495. gadā Anglijas karaļa un Īrijas valdnieka Henrija VII valdīšanas laikā un ko Droghedas sesijā atbalstīja viņa vietnieks sers Edvards Poiningss. Tas būtiski ierobežoja Īrijas parlamenta neatkarību un deva Anglijai tiesisku kontroli pār Īrijas likumdošanas procesu. Likuma pamatmērķis bija atjaunot kārtību un Anglijas varu pēc Rožu karu radītās haotiskās situācijas, padarot Īrijas likumdošanu atkarīgu no apstiprinājuma Anglijā.
Galvenie noteikumi
Likuma galvenie punkti bija šādi:
- Īrijas parlaments netiks sasaukts, kamēr Anglijas karalis un Anglijas parlaments nebūs informēti par sanāksmes iemesliem, un tā tiesību akti un likumi būs jāapstiprina gan karalim, gan Anglijas parlamentam, lai tie kļūtu.
Praksē tas nozīmēja, ka pirms likumu izskatīšanas Īrijas parlamentā visi priekšlikumi (bills) bija jāiesniedz karalim un viņa padomei Anglijā (Privy Council) apstiprināšanai — tas deva Anglijai iespēju bloķēt vai grozīt jebkuru likumprojektu vēl pirms tā apspriešanas Dublinas parlamentā. - Visi iepriekšējie Anglijas parlamenta likumi kļūtu par likumiem arī Īrijā, lai gan jaunie Anglijas parlamenta likumi netiktu pieņemti.
Praksē tas paplašināja Anglijas likumu ietekmi pār Īriju, nostiprinot to tiesisko saikni ar Angliju un ierobežojot Īrijas likumdošanas autonomiju. - tika atjaunoti Kilkenny statūti, izņemot aizliegumu lietot īru valodu.
Kilkenny statūti (Statutes of Kilkenny) bija 14. gadsimta likumi, kas centās ierobežot anglo-normāņu asimilāciju ar īru kultūru; Poiningsa likums atkārtoti ieviesta daļa no šo noteikumu satura, lai uzturētu anglo-normāņu un karaliskās varas disciplīnu. - pret valdību vērstu nemiernieku ielaišana gājiena zemēs bija noziegums.
T.i., svešu vai dumpīgāku grupu sniegšana atbalstam vai patvērums kara zonās jeb “march lands” tika kriminalizēts, lai vājinātu vietējo lordu spēju organizēt pretkaraliskus uzbrukumus. - Coyne un livera tika aizliegtas.
Coyne un livery bija dažādas piespiedu pārtikas un pakalpojumu prasības, ko vietējie kungi uzlika iedzīvotājiem un dzīvojamo vietu apgādei; to aizliegums bija mēģinājums ierobežot bruņoto feodālo spēku pašpārvaldi un nošķirt kara uzturēšanas mehānismus. - Īru kara saucieni tagad bija aizliegti.
Tas attiecināms uz tradicionālām karoga un kaujas skaņu praksēm un citu simbolisku izpausmju aizliegšanu, kas tika uzskatītas par nemieru vai pretošanās pazīmēm.
Kāpēc tas tika pieņemts
Galvenais iemesls likuma pieņemšanai bija tas, ka Rožu kari bija novājinājuši Anglijas pozīcijas Īrijā, un sers Edvards vēlējās atjaunot kārtību un Anglijas kontroli Īrijā. Poiningsa likums deva centrālai valdībai instrumentus ierobežot vietējo bārbadzeņu (lordu) varu, kontrolēt likumdošanas procesu un samazināt iespējas, ka Īrijas parlamentā pieņemtie lēmumi apdraudēs karaliskās intereses.
Sekas un vēsturiskā ietekme
Poiningsa likums ilgu laiku kalpoja kā juridisks pamats Anglijas pārliecinošai ietekmei pār Īrijas iekšpolitiku. Tas samazināja Īrijas parlamenta leģitimitāti kā neatkarīgu likumdevēju institūciju un radīja spriedzi starp vietējiem politiskajiem spēkiem un Centrālo valdību. Likuma ierobežojumi kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc 18. gadsimtā pieauga prasības pēc lielākas likumdošanas autonomijas.
1798.–1801. gadu posms un tālāk: svarīgs pavērsiens notika 1782. gadā, kad konstitucionālās reformas (bieži saistītas ar tā saukto Grattana parlamentu) būtiski mīkstināja Poiningsa likuma ierobežojumus, atgriežot Īrijas parlamentam plašākas likumdošanas tiesības. Tomēr likuma un ar to saistīto mehānismu ietekme uz politisko attiecību dinamiku saglabājās vēl ilgi; vēlākajos gadsimtos tās ietekme tika pārskatīta un galu galā izbeigta kopā ar plašākām politiskām pārmaiņām, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes un Īrijas attiecībām (piem., 1800. gada Apvienošanas likums un 19. gadsimta pārskatīšanas procesi).
Mantojums
Poiningsa likums ir nozīmīgs piemērs tam, kā tiesību akti var tikt izmantoti, lai institucionalizētu politisku kontroli pār pakļautu teritoriju. Tās prasības par ārējo apstiprinājumu un tiesību aktu «priekšapstiprināšanu» padarīja Īrijas parlamentu par institūciju, kuras suverenitāte bija ierobežota — iezīme, kas vēlāk kļuva par konfliktu un reformas priekšmetu Īrijas politiskajā vēsturē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Poiningsa likums?
A: Poiningsa likums bija Īrijas parlamenta 1495. gadā pieņemts likums, kas ierobežoja Īrijas parlamenta pilnvaras un piešķīra Anglijas parlamentam un monarham veto tiesības attiecībā uz tā tiesību aktiem.
J: Kas atbalstīja Poiningsa likumu?
A: Poiningsa likumu Anglijas Henrija VII valdīšanas laikā sponsorēja Īrijas lords vietnieks Edvards Poiningss.
J: Kādi bija galvenie Poiningsa likuma punkti?
A.: Poiningsa likuma galvenie punkti bija tādi, ka Īrijas parlaments netiks sasaukts, kamēr Anglijas karalis un Anglijas parlaments netiks informēti par tā sanākšanas iemesliem un tiesību aktiem, un tā likumi būs jāapstiprina gan karalim, gan Anglijas parlamentam, lai tie kļūtu par likumdošanas aktiem.
Kāds bija galvenais iemesls Poiningsa likuma pieņemšanai?
A: Galvenais Poiningsa likuma pieņemšanas iemesls bija atjaunot kārtību un Anglijas kontroli Īrijā, jo Rozes karu laikā Anglijas pozīcijas Īrijā bija novājinātas.
J: Kad Poiningsa likums tika atcelts?
A: Poiningsa likums tika atcelts 1782. gadā.
J: Kādi bija daži no Poiningsa likuma īpašajiem noteikumiem?
A: Daži no Poiningsa likuma īpašajiem noteikumiem ietvēra Kilkenny statūtu atjaunošanu (izņemot aizliegumu lietot īru valodu), zaķu dumpinieku uz gājienu zemēm, koinē un livrejā, kā arī īru kara saucienu aizliegumu.
K: Kā Poiningsa likums ietekmēja Īrijas parlamenta varu?
A: Poiningsa likums ierobežoja Īrijas parlamenta pilnvaras, piešķirot Anglijas parlamentam un monarham veto tiesības attiecībā uz Īrijas likumdošanu, pieprasot, lai tās likumus pirms to stāšanās spēkā apstiprinātu gan karalis, gan parlaments.
Meklēt