Neaizsargājams darbs
Publiskais īpašums ir frāze, kas apzīmē kaut ko, kas pieder visiem cilvēkiem kopumā - sabiedrībai. Publiskajā īpašumā ir darbi (piemēram, grāmatas, filmas vai gleznas), kas nav aizsargāti ar autortiesībām.
Pretstats "publiskajam īpašumam" ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls, kas pieder darba autoram vai viņa īpašumam. Terminu "publiskais īpašums" lieto tikai attiecībā uz lietām, uz kurām var attiecināt autortiesības, piemēram, fotogrāfijām, zīmējumiem, rakstītiem rakstiem, grāmatām vai lugām, vai līdzīgiem mākslas darbiem. Parasti visi intelektuālie darbi pēc tam, kad ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kļūst par daļu no publiskā īpašuma. Kā piemēru var minēt Leonardo da Vinči, Viljama Šekspīra un Ludviga van Bēthovena darbus, kā arī Īzaka Ņūtona grāmatas.
Darbs var kļūt publiski pieejams dažādos veidos.
· Autortiesību termiņš beidzas daudzus gadus pēc autora nāves.
· Darba autors var juridiski atteikties no visām pretenzijām uz šo materiālu.
· Autors aizmirst atjaunot darba autortiesības.
· Darbu var būt radījušas noteiktu valdību aģentūras, un tādā gadījumā tas ir bijis publiski pieejams no tā radīšanas brīža.
· Darbu ir izgatavojis dzīvnieks.
· Paziņojumā par autortiesībām trūkst īpašnieka vai gada (darbiem, kas tapuši pirms 1989. gada).
Dažos gadījumos, ja darbs kļūst publiski pieejams pēc autortiesību termiņa beigām, ikvienam, kas izmanto darbu, joprojām var būt jānorāda, kas to ir radījis. Pat ja daži darbi ir publiski pieejami, jo nav aizsargāti ar autortiesībām, joprojām var pastāvēt ar autortiesībām nesaistīti izmantošanas ierobežojumi. Piemēram, lai gan valsts valūtu dizains var nebūt piemērots vai neatbilst autortiesībām, to viltošana krāpnieciskos nolūkos plaši tiek uzskatīta par ļoti smagu noziegumu. Cits piemērs ir logotipi un attēli, kuros ir tikai teksts vai vienkāršas formas. Šādiem logotipiem Amerikas Savienotajās Valstīs autortiesības nav aizsargātas, taču tos bieži aizsargā preču zīmes.
Neoficiāla ikona, kas apzīmē publiski pieejamās lietas.
Google logotips ir veidots no vienkāršām formām, tāpēc tas ir publiski pieejams. Tomēr tas joprojām ir aizsargāts ar preču zīmi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir publiskais īpašums?
A: Publiskais īpašums ir frāze, kas apzīmē kaut ko, kas pieder visiem cilvēkiem kopumā, piemēram, grāmatas, filmas vai gleznas, kas nav aizsargātas ar autortiesībām.
J: Kas ir pretstats publiskajam īpašumam?
A.: Pretstats publiskajam īpašumam ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls, kas pieder vai nu darba autoram, vai viņa īpašumam.
J: Kā darbi nonāk publiskajā īpašumā?
A: Darbi var kļūt par publiski pieejamu īpašumu dažādos veidos, piemēram, ja autortiesību termiņš beidzas pēc noteikta laika (parasti 50 vai 70 gadu) pēc darba autora nāves; ja darba autors juridiski atsakās no visām pretenzijām uz darbu; ja darbu ir radījušas noteiktu valdību aģentūras; ja darbu ir radījis dzīvnieks; ja trūkst īpašnieka, gada vai autortiesību simbola (darbiem pirms 1989. gada).
J: Vai joprojām ir jānorāda autorība darbiem, kas ir publiskā īpašumā?
A: Dažos gadījumos, ja darbs kļūst publiski pieejams pēc autortiesību termiņa beigām, ikvienam, kas izmanto darbu, joprojām var būt jānorāda, kas to radījis.
J: Vai ir kādi ierobežojumi attiecībā uz publiskajā īpašumā esošo darbu izmantošanu?
A: Lai gan daži darbi ir publiski pieejami, jo uz tiem neattiecas autortiesības, tomēr var būt ierobežojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām. Piemēram, valsts valūtu viltošana var būt nelikumīga, pat ja to dizains nav aizsargāts ar autortiesībām. Turklāt logotipi un attēli ar tekstu un vienkāršām formām var nebūt aizsargāti ar autortiesībām, bet tos joprojām var aizsargāt preču zīmes.
J: Kas ir daži piemēri autoriem, kuru darbi ir kļuvuši publiski pieejami?
A: Kā piemērus var minēt Leonardo da Vinči, Viljamu Šekspīru, Ludvigu van Bēthovenu un Īzaku Ņūtonu, kuru grāmatas ir kļuvušas par daļu no publiskā īpašuma.
