Publiskais domēns (publiskais īpašums) — definīcija, piemēri, autortiesības
Uzzini, kas ir publiskais domēns — definīcija, autortiesību beigas, piemēri un praktiski noteikumi par darbu izmantošanu Latvijā un starptautiski.
Publiskais īpašums (angliski "public domain") — tas ir juridisks un praktisks apzīmējums darbiem vai materiāliem, kuriem vairs nepastāv autortiesību aizsardzība vai kuri nekad nav bijuši autortiesībām pakļauti. Šāds saturs pieder visai sabiedrībai kopumā un jebkurš to var brīvi izmantot, kopēt, pārveidot vai pārdot bez īpašas atļaujas no autora vai tiesību turētāja.
Pretstats publiskajam īpašumam ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls, kas pieder darba autoram vai viņa īpašumam. Terminu publiskais īpašums parasti lieto tikai attiecībā uz intelektuālā īpašuma objektiem, piemēram, fotogrāfijām, zīmējumiem, rakstītiem rakstiem, grāmatām, lugām un citiem mākslas darbiem. Parasti daudzi atzīti kultūras darbi pēc pietiekami ilga laika kļūst par publiskā īpašuma daļu — kā piemēru min bieži pieminētos Leonardo da Vinči, Viljama Šekspīra un Ludviga van Bēthovena darbus, kā arī Īzaka Ņūtona grāmatas.
Kā darbi var nonākt publiskajā īpašumā
- Autortiesību termiņa beigšanās. Visbiežāk darbs kļūst par publisku īpašumu pēc noteiktā laika perioda — parasti tas ir noteikts attiecīgā valsts likumos (bieži vien autora mūža + 70 gadi daudzās valstīs, bet pastāv atšķirības starp jurisdikcijām).
- Autora formāla atteikšanās vai nodeva publiskajā telpā. Autors var juridiski atteikties no pretenzijām uz darbu vai to nodot publiskajā telpā, piemēram, izmantojot CC0 vai līdzīgu atbrīvojumu.
- Autortiesību nenodrošināšana vai neveiksmīga atjaunošana. Ja nepieciešamās formalitātes nav veiktas vai autors nav atjaunojis tiesības, autortiesības var zudīt.
- Darbu radījušas valdības aģentūras. Daudzu valstu federālo valdību dokumenti un materiāli var būt publiski pieejami no to radīšanas brīža (piem., Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības darbi parasti nav autortiesībām aizsargāti), taču šī prakse atšķiras starp valstīm.
- Darbi, ko radījis dzīvnieks vai kols. Autortiesības parasti pienākas cilvēkam; darbi, ko radījis dzīvnieks, parasti netiek atzīti par aizsargājamiem.
- Trūkst autortiesību paziņojuma vai cita formalitāšu trūkuma vecākos darbos. Vēsturiskos periodos (atkarībā no valsts) trūkstošs paziņojums vai citu formu neievērošana varēja novest pie tiesību zaudēšanas, it īpaši vecākiem darbiem (piem., darbiem, kas tapuši pirms noteiktiem datumiem).
Juridiskie ierobežojumi un izņēmumi
Pat ja darbs ir publiskajā īpašumā attiecībā uz autortiesībām, joprojām var pastāvēt citi ierobežojumi, kas liedz brīvi izmantot materiālu visos veidos. Svarīgākie izņēmumi:
- MORĀLĀS TIESĪBAS. Dažās valstīs autoriem ir morālās tiesības (piem., prasība tikt atzītam kā autoram vai aizsardzība pret darbinieka darba sagrozīšanu), un tās dažkārt nevar pilnībā atteikt.
- PREČU ZĪMES. Logotipi, zīmoli vai atpazīstami simboli var nebūt aizsargāti ar autortiesībām, bet tos var aizsargāt ar preču zīmēm (piem., komerciāla izmantošana bez atļaujas var būt aizliegta).
- PERSONĪBAS TIESĪBAS UN PRIVĀTUMA AIZSARDZĪBA. Attēlojot dzīvus cilvēkus vai izmantojot personu attēlus komerciālos nolūkos, var būt nepieciešama to piekrišana (publicitātes tiesības, privātuma tiesības).
- CRIMINALIZĒTA DARBĪBA. Lai arī dizains var nebūt autortiesībām aizsargāts (piem., valūtas dizains), tā viltošana vai izmantošana krāpnieciskos nolūkos var tikt sodīta saskaņā ar citiem likumiem un tikt kvalificēta kā noziegums.
- DATU BĀZU TIESĪBAS, PATENTI U.C. Datu bāzu īpašniekiem var būt speciālas tiesības pret to saturs izņemšanu vai atkārtotu izmantošanu; arī attiecībā uz tehniskiem risinājumiem var pastāvēt patentu aizsardzība.
Piemēri un praktiskas situācijas
Daudzi slaveni literārie darbi, mūzika un māksla kļuvuši par publisku īpašumu. Tomēr lietojot šos materiālus, jāņem vērā:
- Vecāka grāmata, kas ir publiskajā īpašumā, var būt pieejama dažādos izdevumos; konkrēta izdevuma redakcijas vai tulkojuma autortiesības tomēr var būt spēkā.
- Attēls, kas uzņemts valdības dokumentā, var būt publiski pieejams, taču komerciāla izmantošana var ierobežota ar citiem noteikumiem.
- Daži modernos dizainus vai zīmolu elementi var nebūt autortiesībām aizsargāti, bet tos aizsargā preču zīmes vai citi tiesību institūti.
Kā pārliecināties, ka darbs ir publiskajā īpašumā
- Pārbaudiet autortiesību norādi un datumu uz konkrētā izdevuma vai ieraksta.
- Izmantojiet uzticamus avotus un reģistrus — nacionālās bibliotēkas, autortiesību biroji, starptautiskas datubāzes (piem., Project Gutenberg, Europeana) un tiesību aktu tekstus.
- Ņemiet vērā valsts specifiku — autortiesību termiņi un noteikumi par valdību radītajiem darbiem atšķiras starp valstīm.
- Ja ir šaubas par komerciālu izmantošanu vai ja pastāv iespēja par citu tiesību (piem., preču zīmju, personu publitātes tiesību) pārkāpumu, konsultējieties ar juristu.
Bieži sastopamas kļūdas un neskaidrības
- „Publiski pieejams” nejaukt ar „publisko īpašumu” — tas, ka kaut kas ir brīvi pieejams internetā, nenozīmē, ka tam nav autortiesību.
- Neņemiet par drošu vien to, ka materiāls ir vecs — autortiesību ilgums var būt atšķirīgs atkarībā no publicēšanas datuma, autora nāves datuma, juridiskās personas statusa u.c.
- Atcerieties, ka jaunāku darbu atvasinājumi, pārtulkojumi vai restaurācijas darbi var būt aizsargāti, pat ja pamatdarbs ir publiskajā īpašumā.
Kopsavilkumā — publiskais īpašums nozīmē, ka intelektuālais darbs vairs nav aizsargāts ar autortiesībām vai nav bijis aizsargājams, tādējādi to var brīvi izmantot. Tomēr pirms izmantošanas jāpārbauda citi iespējamie ierobežojumi (preču zīmes, privātuma tiesības, kriminālatbildība u.c.) un jāņem vērā, ka normas un termiņi atšķiras starp valstīm.
Neoficiāla ikona, kas apzīmē publiski pieejamās lietas.
Google logotips ir veidots no vienkāršām formām, tāpēc tas ir publiski pieejams. Tomēr tas joprojām ir aizsargāts ar preču zīmi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir publiskais īpašums?
A: Publiskais īpašums ir frāze, kas apzīmē kaut ko, kas pieder visiem cilvēkiem kopumā, piemēram, grāmatas, filmas vai gleznas, kas nav aizsargātas ar autortiesībām.
J: Kas ir pretstats publiskajam īpašumam?
A.: Pretstats publiskajam īpašumam ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls, kas pieder vai nu darba autoram, vai viņa īpašumam.
J: Kā darbi nonāk publiskajā īpašumā?
A: Darbi var kļūt par publiski pieejamu īpašumu dažādos veidos, piemēram, ja autortiesību termiņš beidzas pēc noteikta laika (parasti 50 vai 70 gadu) pēc darba autora nāves; ja darba autors juridiski atsakās no visām pretenzijām uz darbu; ja darbu ir radījušas noteiktu valdību aģentūras; ja darbu ir radījis dzīvnieks; ja trūkst īpašnieka, gada vai autortiesību simbola (darbiem pirms 1989. gada).
J: Vai joprojām ir jānorāda autorība darbiem, kas ir publiskā īpašumā?
A: Dažos gadījumos, ja darbs kļūst publiski pieejams pēc autortiesību termiņa beigām, ikvienam, kas izmanto darbu, joprojām var būt jānorāda, kas to radījis.
J: Vai ir kādi ierobežojumi attiecībā uz publiskajā īpašumā esošo darbu izmantošanu?
A: Lai gan daži darbi ir publiski pieejami, jo uz tiem neattiecas autortiesības, tomēr var būt ierobežojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām. Piemēram, valsts valūtu viltošana var būt nelikumīga, pat ja to dizains nav aizsargāts ar autortiesībām. Turklāt logotipi un attēli ar tekstu un vienkāršām formām var nebūt aizsargāti ar autortiesībām, bet tos joprojām var aizsargāt preču zīmes.
J: Kas ir daži piemēri autoriem, kuru darbi ir kļuvuši publiski pieejami?
A: Kā piemērus var minēt Leonardo da Vinči, Viljamu Šekspīru, Ludvigu van Bēthovenu un Īzaku Ņūtonu, kuru grāmatas ir kļuvušas par daļu no publiskā īpašuma.
Meklēt