Publiska izmeklēšana
Publiska izmeklēšana (vai izmeklēšanas tribunāls) ir oficiāla pārbaude, ko pieprasa valdības iestāde.
To izmanto daudzās vispārējās tiesības valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Austrālijā un Kanādā. Šo ideju izmanto arī daudzās citās valstīs, varbūt ne ar tādu pašu nosaukumu. Tā ir demokrātijas izpausme, ka dažos gadījumos cilvēkiem un grupām ir jābūt iespējai tieši paust savu viedokli. Attiecīgie jautājumi var būt vietēja rakstura vai īpaši kādai noteiktai cilvēku grupai.
Publiska izmeklēšana atšķiras no Karaliskās komisijas. Publiskajā izmeklēšanā pieņem pierādījumus, tā notiek publiski un attiecas uz konkrētu notikumu. Ieinteresētie sabiedrības locekļi un organizācijas var iesniegt mutiskus vai rakstiskus iesniegumus un uzklausīt citu pušu sniegtos mutiskos pierādījumus.
Pētījumi par sabiedrisko aptauju ietekmi liecina, ka tās var maz palīdzēt mainīt cilvēku viedokli. Tomēr ir normāli, ka sabiedriskā izmeklēšana ir saistīta ar kādu pretrunu. Tāda ir pasākuma jēga.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sabiedriskā izmeklēšana?
A: Sabiedriskā izmeklēšana ir oficiāla pārbaude, ko pieprasa valdības iestāde, lai tieši uzklausītu cilvēkus un grupas par kādu konkrētu notikumu.
Q: Kurās valstīs tiek izmantota sabiedriskās izmeklēšanas ideja?
A: Publiskās izmeklēšanas ideju izmanto daudzās vispārējās tiesību valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Austrālijā un Kanādā, kā arī daudzās citās valstīs.
J: Ar ko valsts izmeklēšana atšķiras no Karaliskās komisijas?
A.: Sabiedriskā izmeklēšana pieņem pierādījumus, tā notiek publiski un attiecas uz konkrētu notikumu. Karaliskajai komisijai, no otras puses, ir plašākas pilnvaras, un tā var izmeklēt daudzus un dažādus jautājumus.
J: Kas var iesniegt mutiskus vai rakstiskus iesniegumus sabiedriskās izmeklēšanas laikā?
A: Ieinteresētie sabiedrības locekļi un organizācijas var iesniegt mutiskus vai rakstiskus iesniegumus un uzklausīt citu personu sniegtos mutiskos pierādījumus.
J: Vai pētījumi liecina, ka sabiedriskajai izmeklēšanai ir būtiska ietekme uz cilvēku domāšanas maiņu?
A.: Pētījumi par sabiedriskās aptaujas ietekmi liecina, ka tās var maz ietekmēt cilvēku viedokli. Tomēr tās joprojām ir vērtīgs instruments, lai risinātu strīdus un uzklausītu tieši iesaistītās puses.
J: Kāds ir sabiedriskās aptaujas mērķis?
A: Sabiedriskās aptaujas mērķis ir ļaut cilvēkiem un grupām tieši paust savu viedokli un risināt strīdus saistībā ar konkrētu notikumu.
J: Kāda ir valsts izmeklēšanas nozīme demokrātijas veicināšanā?
A: Sabiedriskā izmeklēšana ir demokrātijas izpausme, jo tā nodrošina platformu, kurā cilvēki un grupas var tieši paust savu viedokli par vietējiem vai konkrētiem jautājumiem.
