Karaliskā komisija
Valstīs, kas ir Sadraudzības karalistes, Karaliskā komisija ir nozīmīga valdības veikta publiska izmeklēšana par kādu svarīgu jautājumu. Tās ir notikušas Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kenijā un Saūda Arābijā. Honkongā, Īrijā un Dienvidāfrikā tās sauc par izmeklēšanas komisiju vai izmeklēšanas komisiju.
Karaliskajam komisāram ir daudz pilnvaru, vairāk nekā tiesnesim, taču tās ir ierobežotas ar komisijas "darba uzdevumiem". Komisiju izveido valsts vadītājs (suverēns vai viņa pārstāvis ģenerālgubernatora vai gubernatora statusā) pēc valdības ieteikuma. Praksē - atšķirībā no citiem izmeklēšanas veidiem - tiklīdz Komisija ir sākusi darbu, valdība to nevar apturēt. Tādēļ valdības parasti ļoti rūpīgi izstrādā darba uzdevumu un parasti tajā iekļauj datumu, līdz kuram komisijai ir jāpabeidz darbs.
Karaliskās komisijas tiek sasauktas, lai izskatītu ļoti svarīgus jautājumus un parasti strīdīgus jautājumus. Piemēram, tie var attiekties uz valdības struktūru, attieksmi pret minoritātēm, notikumiem, par kuriem sabiedrība ir paudusi bažas, vai ekonomiskiem jautājumiem.
Daudzas Karaliskās komisijas ilgst daudzus gadus, un bieži vien uz secinājumiem atbildēt nākamā valdība. Austrālijā - un jo īpaši Jaundienvidvelsā - Karaliskās komisijas ir izmeklējušas policijas un valdības korupciju un organizēto noziedzību. Tās ir izmantojušas karaliskā komisāra pilnvaras, lai piespiestu ietekmīgas, bet korumpētas valsts amatpersonas atklāt patiesību.
Karaliskās komisijas parasti vada viena vai vairākas ievērojamas personas. Tā kā komisāriem ir juridiskas pilnvaras, tie bieži vien ir pensionēti vecākie tiesneši.
Karaliskās komisijas parasti pēta jautājumus, apspriežas ar ekspertiem gan valdībā, gan ārpus tās, kā arī ar sabiedrību. Tās var izsaukt lieciniekus zem zvēresta, piedāvāt kompensāciju, konfiscēt dokumentus un citus pierādījumus (dažkārt arī tādus, kas parasti ir aizsargāti, piemēram, klasificētu informāciju), rīkot slēgtas sēdes un piespiest visas valdības amatpersonas palīdzēt Komisijai.
Karalisko komisiju rezultāti bieži vien tiek publicēti apjomīgos ziņojumos, kuros ietverti politikas ieteikumi. To nosaukumi bieži vien ir gari un sarežģīti, piemēram, "Karaliskā komisija, lai noskaidrotu, vai kāda Rietumaustrālijas policijas amatpersona ir veikusi korumpētu vai noziedzīgu rīcību". Tāpēc tās parasti ir pazīstamas ar galvenā komisāra vārdu. Šie ziņojumi bieži vien ir diezgan svarīgi, un valdība dažus vai visus ieteikumus ievieš likumā. Dažu komisiju darbu valdība ir gandrīz pilnībā ignorējusi. Citos gadījumos, kad komisārs nav ievērojis darba uzdevumus, komisijas darbu ir apturējusi augstākstāvoša tiesa.
Krasta erozijas un apmežošanas karaliskās komisijas locekļi, 1906-1911, autors sers (Džons) Bendžamins Stouns (John Benjamin Stone)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Karaliskā komisija?
A: Karaliskā komisija ir nozīmīga valdības publiska izmeklēšana par svarīgu jautājumu, kas ir notikusi tādās Sadraudzības valstīs kā Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Kenija un Saūda Arābija. Citās valstīs tās sauc par izmeklēšanas komisijām vai izmeklēšanas komisijām.
J: Kas izveido komisiju?
A: Komisiju izveido valsts vadītājs (suverēns vai viņa/viņas pārstāvis ģenerālgubernatora vai gubernatora statusā) pēc valdības ieteikuma.
J: Kādas pilnvaras ir Karaliskajam komisāram?
A: Karaliskajam komisāram ir lielākas pilnvaras nekā tiesnesim, taču tās ir ierobežotas ar valdības noteiktajiem konkrētās komisijas "darba uzdevumiem".
J: Kāda veida jautājumus parasti izmeklē Karaliskās komisijas?
A: Karaliskās komisijas parasti tiek sasauktas, lai izskatītu ļoti svarīgus un bieži vien pretrunīgus jautājumus, piemēram, valdības struktūru, attieksmi pret minoritātēm, notikumus, par kuriem sabiedrība ir paudusi bažas, vai ekonomiskus jautājumus.
J: Cik ilgi parasti darbojas Karaliskās komisijas?
A: Daudzas Karaliskās komisijas var ilgt vairākus gadus, un nav nekas neparasts, ka dažādām valdībām ir jāatbild uz to secinājumiem.
J: Vai ir piemēri, kad valdības ir ignorējušas komisijas ieteikumus?
Jā, dažkārt valdības pilnībā ignorē Komisijas ieteikumus, bet citkārt tās var dažus vai visus ieteikumus padarīt par likumu.
J: Kas parasti vada Karalisko komisiju?
A.: Parasti Karaliskās komisijas vada viena vai vairākas ievērojamas personas, kas bieži vien ir pensionēti vecākie tiesneši, ņemot vērā viņu juridiskās pilnvaras.
