Klasificēta informācija

Klasificēta informācija ir sensitīva informācija, kurai ar likumu vai noteikumiem ir ierobežota piekļuve noteiktām personu grupām. Lai strādātu ar klasificētiem dokumentiem vai piekļūtu klasificētiem datiem, ir nepieciešama oficiāla drošības pielaide. Lai saņemtu pielaidi, ir jāveic apmierinoša iepriekšēja izmeklēšana. Parasti ir vairāki slepenības līmeņi, kuriem ir atšķirīgas prasības attiecībā uz pielaidi. Šādu hierarhisku sistēmu informācijas apmaiņai starp cilvēku grupu izmanto gandrīz visu valstu valdības. Datu sensitivitātes līmeņa piešķiršanu sauc par datu klasifikāciju.

Klasifikācijas mērķis ir aizsargāt informāciju no tās izmantošanas, lai kaitētu vai apdraudētu valsts drošību. Klasifikācija formalizē to, kas ir "valsts noslēpums", un nosaka dažādus aizsardzības līmeņus, pamatojoties uz paredzamo kaitējumu, ko informācija varētu nodarīt, ja tā nonāktu nepareizās rokās.

Arī dažām nevalstiskām organizācijām un korporācijām ir sava slepena informācija, ko parasti dēvē par komercnoslēpumu.

Tipisks klasificēts dokuments. 13. lappuse ASV Nacionālās drošības aģentūras ziņojumā [1] par incidentu ar kuģi "USS Liberty", kas daļēji deklasificēts un publiskots 2003. gada jūlijā. Lapas sākotnējā vispārējā klasifikācija "sevišķi slepeni" un speciālās izlūkošanas koda vārds "umbra" ir norādīti lapas augšpusē un apakšpusē. Atsevišķu rindkopu un atsauču virsrakstu klasifikācija ir norādīta iekavās - šajā lapā vien ir seši dažādi līmeņi. Piezīmes ar līderlīnijām augšpusē un apakšpusē atsaucas uz likumā noteiktajām pilnvarām, kuru dēļ noteiktas sadaļas nav deklasificētas.

Klasifikācijas līmeņi

Lai gan klasifikācijas sistēmas dažādās valstīs atšķiras, lielākajā daļā valstu ir līmeņi, kas atbilst šādām Lielbritānijas definīcijām (no augstākā līmeņa līdz zemākajam):

Pilnīgi slepeni (TS)

Materiālu klasifikācijas augstākais līmenis valsts līmenī. Šādi materiāli, ja tie būtu publiski pieejami, radītu "ārkārtīgi smagu kaitējumu" valsts drošībai.

Noslēpums

Ja šādi materiāli būtu publiski pieejami, tie radītu "nopietnu kaitējumu" valsts drošībai.

Konfidenciāli

Ja šādi materiāli būtu publiski pieejami, tie radītu "kaitējumu" vai "kaitētu" valsts drošībai.

Ierobežots

Šāds materiāls varētu radīt "nevēlamu ietekmi", ja tas būtu publiski pieejams. Dažās valstīs šādas klasifikācijas nav.

Neklasificēts

Tehniski nav klasifikācijas līmenis, bet to izmanto valdības dokumentiem, kuriem nav iepriekš minētās klasifikācijas. Šādus dokumentus dažkārt var apskatīt personas bez drošības pielaides.

Atkarībā no slepenības pakāpes pastāv dažādi noteikumi, kas nosaka, kāda līmeņa pielaide ir nepieciešama, lai iepazītos ar šādu informāciju, kā arī to, kā tā ir jāglabā, jāpārsūta un jāiznīcina. Turklāt piekļuve ir ierobežota, pamatojoties uz principu "nepieciešams zināt". Vienkārša pielaides esamība automātiski nedod personai tiesības skatīt visus materiālus, kas klasificēti attiecīgajā vai zemākā līmenī. Papildus atbilstošai pielaides pakāpei personai ir jāuzrāda pamatota "vajadzība zināt".

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir klasificēta informācija?

A: Klasificēta informācija ir sensitīva informācija, kurai ar likumu vai noteikumiem ir ierobežota piekļuve noteiktām personu grupām.

J: Kas ir nepieciešams, lai strādātu ar klasificētiem dokumentiem vai piekļūtu klasificētiem datiem?

A: Lai strādātu ar klasificētiem dokumentiem vai piekļūtu klasificētiem datiem, ir nepieciešama oficiāla drošības pielaide.

J: Kas ir saistīts ar pielaides procesu?

A.: Lai saņemtu pielaidi, ir jāveic apmierinoša iepriekšēja izmeklēšana.

J: Vai ir dažādi slepenības līmeņi?

Jā, parasti ir vairāki slepenības līmeņi, un tiem ir atšķirīgas prasības attiecībā uz pielaidi.

J: Kāds ir datu klasificēšanas mērķis?

A.: Datu klasificēšanas mērķis ir aizsargāt informāciju no tās izmantošanas, lai kaitētu vai apdraudētu valsts drošību.

J: Kāpēc ir nepieciešama klasifikācija?

A: Klasifikācija formalizē to, kas ir "valsts noslēpums", un nosaka dažādus aizsardzības līmeņus, pamatojoties uz paredzamo kaitējumu, ko informācija varētu nodarīt, ja tā nonāktu nepareizās rokās.

Vai arī nevalstiskām organizācijām un korporācijām ir slepena informācija?

A: Jā, arī dažām nevalstiskām organizācijām un korporācijām ir sava slepena informācija, ko parasti dēvē par komercnoslēpumu.