Loei (Thai: เลย, izrunā [lɤ̄ːj]), ir viena no vismazāk apdzīvotajām provincēm (Changwat) Taizemes. Tā atrodas Taizemes ziemeļaustrumu augšdaļā, saukta arī par Isanu. Kaimiņu provinces ir (no austrumiem pulksteņrādītāja rādītāja virzienā) Nong Khai, Udon Thani, Nongbua Lamphu, Khon Kaen, Phetchabun, Phitsanulok. Ziemeļos tā robežojas ar Xaignabouli un Laosas Vientiane provinci.

No 2020. gada[atjaunināts] provinces gubernators ir Chaiwat Chuenkosum. Taizemes budžetā 2019. finanšu gadam provincei tika piešķirti 225,6 miljoni batu.

Ģeogrāfija un ainava

Loei raksturo kalnaina, reljefa un augstienēm bagāta ainava, kas atšķir šo reģionu no lielākās daļas Isana līdzenumu. Teritorijā ir plašas kalnu grēdas un plateaus, no kuriem daudzas vietas sniedz vēsas un svaigas ziemas dienas — retums Isanā. Mekonga un citas upes veido daļu no provinces robežām ar Laosu. Dažādos laukos atrodami nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas, kas pasargā vietējo floras un faunas daudzveidību.

Klimats

Klimats provincē ir tropiski monsunveidīgs, bet augstāka reljefa dēļ vasaras ir salīdzinoši vēsākas un naktis atvēsinas. Ir izteikts sausais un lietainais periods; aukstais periods ziemā var būt ievērojami vēss, īpaši kalnu rajonos, kur dažviet novērojama migla un rīta sals.

Iedzīvotāji un kultūra

Provinci apdzīvo galvenokārt Isana (taizemieši ar laotisku valodu un kultūras ietekmi) iedzīvotāji, kā arī etniskās mazākumtautības, piemēram, Hmong, Phu Thai un citas kalnu grupas. Valsts valoda ir tajiešu, taču ikdienā plaši lieto Isana (laotisku dialektu). Pārsvarā dominē Theravāda budisms, kas atspoguļojas tempļu un vietējo svētku daudzveidībā.

Viena no pazīstamākajām vietējām svinībām ir Phi Ta Khon — krāsains "spoku karnevāls" Dan Sai apgabalā, kas piesaista daudzus apmeklētājus un tūristus.

Ekonomika

Ekonomika pamatā balstās uz lauksaimniecību — graudu audzēšanu, dārzeņu, krājkultūru un citām lauksaimniecības nozarēm. Vietējie lauki, nelieli saimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi nodrošina iztiku lielai daļai iedzīvotāju. Tuvums Laosas robežai veicina arī reģionālu tirdzniecību un robežpārrobežu mijiedarbību. Pēdējos gados nozīmīga loma kļūst tūrisma pakalpojumiem, jo attīstās dabas tūrisms, pārgājieni un kultūras tūres.

Tūrisms un pievilcības vietas

Loei piesaista ceļotājus ar saviem nacionālajiem parkiem, kalnu takām un skatu punktiem. No ievērojamākajām vietām:

  • Phu Kradueng National Park — populārs pārgājienu maršruts ar skatu laukumiem, kalnu plakanumiem un dabas takām;
  • Phu Ruea National Park — gleznaini skati un atvēsinoši pakalni;
  • Chiang Khan — tradicionāla upes pilsētiņa pie Mekongas ar vakara tirdziņiem, kas saglabā vēsturisku atmosfēru;
  • Dan Sai — slavena ar Phi Ta Khon festivālu un tradicionālajām kultūras izpausmēm.

Transporta infrastruktūra

Loei ir savienota ar pārējo Taizemi ar valsts un reģionālajiem ceļiem; reģionālas lidostas un autobusu satiksme nodrošina piekļuvi lielākajām pilsētām. Mekongas upes krasts ir svarīgs vietējam tūrismam un robežpārvadājumiem uz Laosu.

Administrācija

Provincei ir vairāki administratīvie rajoni (amphoe), tostarp provinces galvenā pilsēta Mueang Loei, kā arī Dan Sai un Chiang Khan, kas ir nozīmīgas gan administratīvi, gan kultūras ziņā. Reģionā darbojas vietējā pašvaldība, kas sadarbojas ar centrālās valdības institūcijām, lai īstenotu attīstības projektus un pakalpojumus iedzīvotājiem.

Noslēgums

Loei ir provinces ar izteiktu dabas krāšņumu, bagātu kultūras mantojumu un salīdzinoši mazāku iedzīvotāju blīvumu nekā citos Isana reģiona apgabalos. Tā piedāvā gan lauku dzīves pieredzi, gan aktīvu dabas tūrisma iespējas, kas kļūst aizvien pievilcīgākas gan vietējiem, gan ārzemju ceļotājiem.