Banāni

Banānu augs

Banānkoks ir lielākais zālaugs, kas zied. Banānkoku augus nereti sajauc ar kokiem. Banāniem ir viltus stublājs (pseidostublājs), ko veido lapu apakšējā daļa. Šis pseidostublājs var izaugt divus līdz astoņus metrus garš. Katrs pseidostams izaug no bumbuļa. No viena pseidostema var izaugt viena banānu ķekars. Pēc augļa novākšanas pseidostms atmirst un tiek nomainīts. Kad banāni ir nogatavojušies, tie kļūst dzelteni vai dažkārt sarkani. Nenogatavojušies banāni ir zaļi.

Banānu lapas aug spirālveidīgi un var izaugt 2,7 m garas un 60 cm platas. Vējš tās var viegli plēst, tāpēc tās ir pazīstami saplēstas un nodrupušas.

Augļi

Banānu augļi izaug no banāna zieda piekaramos ķekaros, ko dēvē arī par ķekaru vai banāna kātu. Augļi aug rindās, ko sauc par rindiņām vai plaukstām. Vienā plaukstā var būt līdz pat divdesmit augļiem, bet ķekarā - līdz pat divdesmit kārtām. Ķekars parasti sver no 30 līdz 50 kilogramiem (65 līdz 110 mārciņas).

Viens auglis sver vidēji 125 gramus (4,4 unces), no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir ūdens.

Katram banānam (vai pirkstam) ir aizsargājošs ārējais slānis (miza jeb āda). Iekšpusē ir mīkstā daļa, kas viegli sadalās trīs segmentos. Tas ir vienīgais pasaulē zināmais trīs segmentu auglis. Gan miziņu, gan iekšējo daļu var ēst. Rietumu kultūrās parasti iekšpusi ēd neapstrādātu, bet mizu izmet. Dažas Āzijas kultūras ēd gan ādu, gan iekšpusi termiski apstrādātu. Katram auglim ir daudz auklu, kas stiepjas starp ādu un iekšpusi.

Banānos ir daudz _B6 vitamīna, C vitamīna un kālija.

Banānu audzēšana un tirdzniecība

Banānus audzē vismaz 107 valstīs. Savvaļā augošajām banānu sugām ir augļi ar daudzām cietām, lielām sēklām, bet gandrīz visiem banāniem, ko audzē pārtikā, ir augļi bez sēklām. Banānus klasificē vai nu kā deserta banānus, vai arī kā zaļos banānus, kas paredzēti vārīšanai. Gandrīz visi eksportētie banāni ir deserta banāni. Tikai aptuveni desmit līdz piecpadsmit procenti no visas saražotās produkcijas ir paredzēta eksportam. Deserta banāni, kad tie ir nogatavojušies, maina krāsu un parasti kļūst dzelteni, bet plantāni un banāni, ko parasti izmanto ēdiena gatavošanai, paliek zaļi. Dažiem banāniem, kad tie ir nogatavojušies, ir citas krāsas.

Visvairāk banānu ražo Indija, Brazīlija, Ķīna, Ekvadora un Filipīnas. Piecas lielākās banānu eksportētājvalstis bija Ekvadora, Kostarika, Filipīnas, Kolumbija un Gvatemala. Visvairāk banānu iepērk Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Japāna. Banāni ir viens no vērtīgākajiem lauksaimniecības eksporta produktiem; no 1994. līdz 1996. gadam tie nodrošināja aptuveni sešdesmit procentus no Sentlūsijas eksporta ieņēmumiem un aptuveni divpadsmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.

Banānu produkcija procentos no lielākās ražotājas (Indijas). Dzeltens aplis nozīmē 10 %, sarkans - 1 %.


Zaļi un dzelteni banāni tirgū

Alerģijas

Dažiem cilvēkiem ir alerģija pret banāniem. Pastāv divas galvenās šo alerģiju formas. Pirmā ir pazīstama kā orālās alerģijas sindroms. Stundas laikā pēc banāna apēšanas mutē vai rīklē sākas pietūkums. Šī alerģija ir saistīta ar alerģijām, ko izraisa ziedputekšņi, piemēram, bērzu ziedputekšņi. Otra ir līdzīga lateksa alerģijai. Tā izraisa nātreni un potenciāli nopietnus kuņģa un zarnu trakta augšējās daļas simptomus.

Citi banānu izmantošanas veidi

Tekstilizstrādājumi

No banānu auga iegūtā šķiedra jau izsenis tiek izmantota tekstilizstrādājumu izgatavošanai. Japānā banānus apģērbiem un mājsaimniecībā izmantoja vismaz kopš 13. gadsimta. Japāņu sistēmā lapas un dzinumus no auga periodiski nogriež, lai pārliecinātos, ka tie ir mīksti. Novāktie dzinumi vispirms jānovāra sārmā, lai šķiedras sagatavotu dzijas ražošanai. No šiem banānu dzinumiem iegūst dažāda mīkstuma šķiedras. Tās var izmantot dažādas kvalitātes dzijas un tekstilizstrādājumu izgatavošanai, kā arī īpašiem mērķiem. Piemēram, banānu dzinumu ārējās šķiedras ir rupjākās - tās ir piemērotas galdautu izgatavošanai. Mīkstākās iekšējās šķiedras ir vēlamas kimono un kamišimo izgatavošanai. Tradicionālajā japāņu banānu auduma izgatavošanas procesā ir vairāki posmi, un tos visus veic ar rokām.

Cita sistēma tiek izmantota Nepālā. Tur banānu stumbru novāc banānu stumbra vietā. Pēc tam tiek mīkstināti mazi stumbra gabaliņi. Šķiedras mehāniski ekstrahē, balina un žāvē. Pēc tam tās nosūta uz Katmandu ieleju, kur ražo augstas klases paklājus. Šo paklāju tekstūra un vispārējās īpašības ir līdzīgas zīda tekstūrai un īpašībām. Šos banānu šķiedras paklājus auž, izmantojot tradicionālās Nepālas roku darba metodes.

Kādas ir banānu priekšrocības

Vidēja lieluma banāns nodrošina aptuveni 320-400 mg kālija, kas atbilst aptuveni 10 % no dienā nepieciešamā kālija daudzuma. Kālijs palīdz organismam uzturēt veselīgu sirdi un asinsspiedienu. Turklāt banānos ir maz nātrija. Zema nātrija un augsta kālija satura kombinācija palīdz kontrolēt augstu asinsspiedienu.

Papīrs

Banānu šķiedru izmanto arī banānu papīra ražošanai. Pastāv divu veidu banānu papīrs: papīrs, kas izgatavots no mizas, un papīrs, kas izgatavots no šķiedras un neizmantotiem augļiem.

Attēli

Saistītās lapas

• Banānu maize