Banāni — sugas, izcelsme, audzēšana un pārtikas izmantošana
Uzzini banānu sugas, izcelsmi, audzēšanas paņēmienus un pārtikas izmantošanu — no deserta līdz plantāniem, šķiedrām un tradicionālajām receptēm.
Banāns ir kopīgs nosaukums augļa veidam un arī zālaugu, kas to audzē, nosaukumam. Šie augi pieder Musa ģintij. To dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas tropu reģions.
Tiek uzskatīts, ka banānus pārtikai pirmo reizi sāka audzēt Papua-Jaungvinejā. Mūsdienās tos audzē tropu reģionos visā pasaulē. Lielākā daļa banānu tiek audzēti to augļu dēļ, kas botāniski ir ogu paveids. Dažus banānus audzē kā dekoratīvus augus vai to šķiedru dēļ.
Banāns ir zālaugs (nevis koks) ar biezām, kārtnainām lapām un tā saukto pseido stumbru, kas veidojas no lapu kātām. Auga ziedkopu sauc par banāna sirdi, un no tās attīstās ķekari, ko sauc par "rokas" — katrā rokas atrodas daudzi atsevišķi augļi jeb "pirksti". Savvaļas banāni parasti satur daudz cietu sēklu; mūsdienu audzētie deserta banāni ir galvenokārt sterili hibrīdi, kas nerada sēklas un tiek pavairoti vegetatīvi.
Sugas, šķirnes un izcelsme
Pastāv aptuveni 110 dažādas banānu sugas. Tautas kultūrā un tirdzniecībā ar terminu "banāns" parasti apzīmē mīkstos un saldos banānus, ko dēvē arī par deserta banāniem. Citām banānu sugām jeb šķirnēm ir cietāki un cietāki augļi. Tos parasti sauc par plantāniem. Banānus galvenokārt izmanto ēdienu gatavošanai vai šķiedrvielu iegūšanai.
Komerciāli nozīmīgākās mūsdienu banānu šķirnes, piemēram, Cavendish, cēlušās no divu savvaļas sugu — Musa acuminata un Musa balbisiana — hibridizācijas. Tā kā daudzas audzējamās šķirnes ir triploīdas un neražo sēklas, tās pavairo ar dēstiem (sukuros) vai audzējot tāmīncelmus laboratorijā (audu kultūru). Banānu ģenētiskais daudzveidīgums ir ierobežots, kas rada risku izplatītu slimību gadījumā.
Audzēšana un ražas tehnika
Alu var ne tikai izmantot pārtikā, bet arī pagatavot, raudzējot dažu Āfrikā audzētu šķirņu, ko dēvē par alus banāniem, sulu. No banānu pelniem var izgatavot ziepes. Āzijā banānus bieži stāda, lai sniegtu ēnu augiem, kuriem patīk ēna, piemēram, kafijai, kakao, muskatriekstiem vai melnajiem pipariem. Tāpēc banānu stādus bieži var atrast citu kultūru plantācijās.
Banānu audzēšanai nepieciešams mitrs, silts klimats (parasti tropi un subtropi), labi drenēta augsne un pietiekams barības vielu daudzums. Ražai ir svarīga pareiza stādīšana, augu atbalsts, laistīšana un mēslošana. Parasti no vienas mātes auga izaug vairāki dēsti, no kuriem viens tiek atstāts, lai nomainītu mātes augu pēc ražas novākšanas (ratooning sistēma). Augļi tiek novākti zaļi un nogatavināti pēc transportēšanas vai vietējas tirdzniecības vajadzībām.
Slimības, kaitēkļi un ilgtspēja
Banāni sastopas ar vairākām nopietnām slimībām un kaitēkļiem. Nozīmīgākie ir Fusarium rūsa (Panamas slimība), īpaši tropiskā TR4 forma, kas bojā saknes un var iznīcināt veselas plantācijas; arī melnā Sigatoka (Black Sigatoka) smagi samazina ražu. No kaitēkļiem bieži kaitē banāna vabolītes (weevils), nematodes un laputu izraisītas slimības. Cīņā pret šiem draudiem izmanto bioloģiskās, agronomiskās un ķīmiskās metodes; svarīga ir arī šķirņu attīstība, kas ir izturīgas pret slimībām, un audzēšanas prakse, kas saglabā augsnes veselību.
Pārtikas izmantošana un uzturvērtība
Banāni ir universāls pārtikas produkts: tos ēd svaigus, ceptus, vārītus, žāvētus, kā arī izmanto desertos, smūtijos un maizes izstrādājumos. Plantāini jeb cietākie, mazāk saldie banāni galvenokārt tiek lietoti kā dārzeņi — cepti, vārīti vai pildīti.
Uzturvērtībā banāni galvenokārt satur ogļhidrātus (cukurus un cieti nogatavināšanas stadijā), šķiedrvielas, kāliju, vitamīnu B6 un C. Tie ir ērtas enerģijas uzlādes avots un bieži iesaka sportistiem vai kā ātro uzkodu. Tomēr cilvēkiem ar īpašiem uztura ierobežojumiem jāņem vērā banānu cukura saturs.
Uzglabāšana, nogatavināšana un apstrāde
Banānus parasti novāc zaļus un nogatavo kontrolētos apstākļos, izmantojot etilēnu, kas paātrina nogatavināšanos. Mājas apstākļos nogatavināšanu var veicināt, atstājot banānus kopā ar āboliem vai tomātiem (kas izdala etilēnu). Glabāt banānus ieteicams istabas temperatūrā; aukstā glabāšana bojā mizu un var ietekmēt tekstūru. Žāvējot vai pārstrādājot (piemēram, miltos vai konservos), banānus var ilgāk saglabāt.
Izaicinājumi un pētniecība
Galvenie izaicinājumi banānu audzēšanā ir slimību izplatība, ierobežotais ģenētiskais daudzveidīgums un klimata pārmaiņu ietekme. Pētnieki strādā pie izturīgu šķirņu selekcijas, ģenētiskās inženierijas risinājumiem un ilgtspējīgākām lauksaimniecības praksēm. Īpaši aktuāla ir cīņa ar TR4, meklējot gan dabiskas izturības veidus, gan jaunas audzēšanas tehnoloģijas.
Banāns ir ne tikai svarīgs pārtikas produkts un ekonomikas elements daudzās tropu valstīs, bet arī daudzfunkcionāls resurss — no lapām un šķiedrām iegūst iepakojumus, tekstilizstrādājumus un citus materiālus, savukārt vietējās kultūrās banāns spēlē nozīmīgu lomu tradīcijās un ikdienas ēdienkartē.
Banānu augs
Banānkoks ir lielākais zālaugs, kas zied. Banānkoku augus nereti sajauc ar kokiem. Banāniem ir viltus stublājs (pseidostublājs), ko veido lapu apakšējā daļa. Šis pseidostublājs var izaugt divus līdz astoņus metrus garš. Katrs pseidostams izaug no bumbuļa. No viena pseidostema var izaugt viena banānu ķekars. Pēc augļa novākšanas pseidostms atmirst un tiek nomainīts. Kad banāni ir nogatavojušies, tie kļūst dzelteni vai dažkārt sarkani. Nenogatavojušies banāni ir zaļi.
Banānu lapas aug spirālveidīgi un var izaugt 2,7 m garas un 60 cm platas. Vējš tās var viegli plēst, tāpēc tās ir pazīstami saplēstas un nodrupušas.
Augļi
Banānu augļi izaug no banāna zieda piekaramos ķekaros, ko dēvē arī par ķekaru vai banāna kātu. Augļi aug rindās, ko sauc par rindiņām vai plaukstām. Vienā plaukstā var būt līdz pat divdesmit augļiem, bet ķekarā - līdz pat divdesmit kārtām. Ķekars parasti sver no 30 līdz 50 kilogramiem (65 līdz 110 mārciņas).
Viens auglis sver vidēji 125 gramus (4,4 unces), no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir ūdens.
Katram banānam (vai pirkstam) ir aizsargājošs ārējais slānis (miza jeb āda). Iekšpusē ir mīkstā daļa, kas viegli sadalās trīs segmentos. Tas ir vienīgais pasaulē zināmais trīs segmentu auglis. Gan miziņu, gan iekšējo daļu var ēst. Rietumu kultūrās parasti iekšpusi ēd neapstrādātu, bet mizu izmet. Dažas Āzijas kultūras ēd gan ādu, gan iekšpusi termiski apstrādātu. Katram auglim ir daudz auklu, kas stiepjas starp ādu un iekšpusi.
Banānos ir daudz B6 vitamīna, C vitamīna un kālija.
Banānu audzēšana un tirdzniecība
Banānus audzē vismaz 107 valstīs. Savvaļā augošajām banānu sugām ir augļi ar daudzām cietām, lielām sēklām, bet gandrīz visiem banāniem, ko audzē pārtikā, ir augļi bez sēklām. Banānus klasificē vai nu kā deserta banānus, vai arī kā zaļos banānus, kas paredzēti vārīšanai. Gandrīz visi eksportētie banāni ir deserta banāni. Tikai aptuveni desmit līdz piecpadsmit procenti no visas saražotās produkcijas ir paredzēta eksportam. Deserta banāni, kad tie ir nogatavojušies, maina krāsu un parasti kļūst dzelteni, bet plantāni un banāni, ko parasti izmanto ēdiena gatavošanai, paliek zaļi. Dažiem banāniem, kad tie ir nogatavojušies, ir citas krāsas.
Visvairāk banānu ražo Indija, Brazīlija, Ķīna, Ekvadora un Filipīnas. Piecas lielākās banānu eksportētājvalstis bija Ekvadora, Kostarika, Filipīnas, Kolumbija un Gvatemala. Visvairāk banānu iepērk Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Japāna. Banāni ir viens no vērtīgākajiem lauksaimniecības eksporta produktiem; no 1994. līdz 1996. gadam tie nodrošināja aptuveni sešdesmit procentus no Sentlūsijas eksporta ieņēmumiem un aptuveni divpadsmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.
Banānu produkcija procentos no lielākās ražotājas (Indijas). Dzeltens aplis nozīmē 10 %, sarkans - 1 %.
Zaļi un dzelteni banāni tirgū
Alerģijas
Dažiem cilvēkiem ir alerģija pret banāniem. Pastāv divas galvenās šo alerģiju formas. Pirmā ir pazīstama kā orālās alerģijas sindroms. Stundas laikā pēc banāna apēšanas mutē vai rīklē sākas pietūkums. Šī alerģija ir saistīta ar alerģijām, ko izraisa ziedputekšņi, piemēram, bērzu ziedputekšņi. Otra ir līdzīga lateksa alerģijai. Tā izraisa nātreni un potenciāli nopietnus kuņģa un zarnu trakta augšējās daļas simptomus.
Citi banānu izmantošanas veidi
Tekstilizstrādājumi
No banānu auga iegūtā šķiedra jau izsenis tiek izmantota tekstilizstrādājumu izgatavošanai. Japānā banānus apģērbiem un mājsaimniecībā izmantoja vismaz kopš 13. gadsimta. Japāņu sistēmā lapas un dzinumus no auga periodiski nogriež, lai pārliecinātos, ka tie ir mīksti. Novāktie dzinumi vispirms jānovāra sārmā, lai šķiedras sagatavotu dzijas ražošanai. No šiem banānu dzinumiem iegūst dažāda mīkstuma šķiedras. Tās var izmantot dažādas kvalitātes dzijas un tekstilizstrādājumu izgatavošanai, kā arī īpašiem mērķiem. Piemēram, banānu dzinumu ārējās šķiedras ir rupjākās - tās ir piemērotas galdautu izgatavošanai. Mīkstākās iekšējās šķiedras ir vēlamas kimono un kamišimo izgatavošanai. Tradicionālajā japāņu banānu auduma izgatavošanas procesā ir vairāki posmi, un tos visus veic ar rokām.
Cita sistēma tiek izmantota Nepālā. Tur banānu stumbru novāc banānu stumbra vietā. Pēc tam tiek mīkstināti mazi stumbra gabaliņi. Šķiedras mehāniski ekstrahē, balina un žāvē. Pēc tam tās nosūta uz Katmandu ieleju, kur ražo augstas klases paklājus. Šo paklāju tekstūra un vispārējās īpašības ir līdzīgas zīda tekstūrai un īpašībām. Šos banānu šķiedras paklājus auž, izmantojot tradicionālās Nepālas roku darba metodes.
Kādas ir banānu priekšrocības
Vidēja lieluma banāns nodrošina aptuveni 320-400 mg kālija, kas atbilst aptuveni 10 % no dienā nepieciešamā kālija daudzuma. Kālijs palīdz organismam uzturēt veselīgu sirdi un asinsspiedienu. Turklāt banānos ir maz nātrija. Zema nātrija un augsta kālija satura kombinācija palīdz kontrolēt augstu asinsspiedienu.
Papīrs
Banānu šķiedru izmanto arī banānu papīra ražošanai. Pastāv divu veidu banānu papīrs: papīrs, kas izgatavots no mizas, un papīrs, kas izgatavots no šķiedras un neizmantotiem augļiem.
Attēli
· 
Banānu augs Kew Gardens Londonā
· 
Banāni Marokas plantācijā
· 
Savvaļas tipa banānu augļiem ir daudz lielu, cietu sēklu.
Saistītās lapas
- Banānu maize
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir kopējais nosaukums kādam augļu veidam?
A: Vispārpieņemtais nosaukums ir banāns.
J: Kur banānu dzimtene ir banāni?
A: Banānu dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas tropu reģions.
J: Cik dažādu banānu sugu ir?
A: Ir aptuveni 110 dažādas banānu sugas.
J: Kādas banānu sugas parasti tiek minētas populārajā kultūrā un tirdzniecībā?
A: Populārajā kultūrā un tirdzniecībā ar terminu "banāns" parasti apzīmē mīkstus un saldus banānus, ko dēvē arī par deserta banāniem.
J: Vai banānus pārsvarā izmanto vārīšanai vai šķiedrvielu iegūšanai?
A: Plantānus galvenokārt izmanto vārīšanai vai šķiedrvielām.
J: Vai no dažām Āfrikas banānu šķirnēm var gatavot alu?
A: Jā, alu var pagatavot, raudzējot dažu Āfrikā sastopamu šķirņu banānu sulu, ko dēvē par alus banāniem.
J: Kādi citi augi aug banānu plantāciju tuvumā?
A: Banānu plantāciju tuvumā bieži aug arī kafija, kakao, muskatrieksts vai melnie pipari - augi, kuriem patīk ēna.
Meklēt