Sentlūsija — Karību jūras sala: ģeogrāfija, valoda un kultūra

Atklāj Sentlūsiju — Karību jūras tropu sala: ģeogrāfija, angļu un Kwéyòl valodas, bagātīga kultūra, katoļu tradīcijas, Nobela laureāti un karību dzīves veids.

Sentlūsija ir tropu salu valsts Karību jūras austrumos. Tā ir daļa no Mazajām Antiļām un atrodas uz ziemeļiem no Sentvinsentas un Grenadīnu salām un uz dienvidiem no Martinikas. Kopš 2010. gada tajā dzīvo aptuveni 174 000 cilvēku.

Oficiālā valoda ir angļu. Sentluisas kreolvalodīgo franču valodu (Kwéyòl), kas ir franču valodas pamatā esošā kreolvalodiešu valoda, lieto 95 % iedzīvotāju. Aptuveni 70 % iedzīvotāju ir Romas katoļi.

No salas ir nākuši divi Nobela prēmijas laureāti - ekonomists Artūrs Lūiss un dzejnieks un dramaturgs Dereks Volkots.

Sentlūsija ir pilntiesīga Karību jūras reģiona valstu kopienas (CARICOM), Karību jūras reģiona austrumu valstu organizācijas (OECS) un Frankofonijas organizācijas dalībniece.

Ģeogrāfija un daba

Sentlūsija ir maza vulkāniskā sala — tās teritorija ir aptuveni 617 km². Galvaspilsēta ir Kastrī (Castries). Salu raksturo kalnaina ainava, dziļi ielejas un tropiski meži. Vispazīstamākie ģeogrāfiskie simboli ir divi nu jau ikoniskie vulkāniskie stabi, Gros Piton un Petit Piton, kas ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Klima ir tropiska un mitra ar diviem galvenajiem periodiem — sausā sezona no decembra līdz maijam un lietainā sezona no jūnija līdz novembrim. Tāpat pastāv risks no viesuļvētrām un orķāniem, īpaši vasaras un rudens mēnešos.

Vēsture īsumā

Salas teritoriju pirms Eiropiešu ierašanās apdzīvoja arawaku un karību tautas. No 17. līdz 18. gadsimtam to vairākkārt pārvaldīja gan franči, gan briti. Sentlūsija kļuva par neatkarīgu valsti 1979. gada 22. februārī, un mūsdienās tā ir neatkarīga valsts ar parlamentāru sistēmu un Gubernatoru ģenerāli kā Karalistes pārstāvji (Commonwealth).

Valoda, iedzīvotāji un reliģija

Oficiālā valoda ir angļu, taču ikdienas saziņā plaši lieto kreolu valodu Kwéyòl, kas balstīta uz franču un vietējiem elementiem. Kreolu runā aptuveni 95 % iedzīvotāju, kas veido spēcīgu kultūras identitāti. Reliģiski liela daļa iedzīvotāju ir Romas katoļi (apmēram 70 %), bet sastopami arī protestanti un citas konfesijas.

Kultūra un sabiedrība

Sentlūsijas kultūra ir bagāta afro-karību un franču ietekmju sajaukums. Populāri ir mūzikas virzieni kā calypso, soca un tradicionālā Creole mūzika. Svarīgas ir vietējās svinības un festivāli, piemēram, Creole Day (Jounen Kwéyòl), Karnevāls, kā arī kopienu svētki un mūzikas festivāli, tostarp Starptautiskais Džeza festivāls.

Salā ir bagāta literārā un mākslinieciskā tradīcija — no tās nākuši Nobela prēmijas laureāti, piemēram, ekonomists Artūrs Lūiss un dzejnieks un dramaturgs Dereks Volkots.

Ekonomika

Sentlūsijas ekonomika balstās uz tūrisma nozari, lauksaimniecību un pakalpojumu sektoru. Tūrisms ir galvenais valūtas ieņēmumu avots — viesnīcas, niršanas un ekotūrisma aktivitātes piesaista ceļotājus no Ziemeļamerikas, Eiropas un reģiona. Tradicionāli būtiski eksporta produkti bija banāni, taču šo nozari skārušas konkurences un klimatiskās grūtības. Tāpat pieaug finanšu pakalpojumu un ārvalstu tiešo investīciju nozīme.

Valūta — Austrumu Karību dolārs (XCD). Sociālās attīstības jomā tiek uzsvērta izglītība, veselības aprūpe un infrastruktūras uzlabošana, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Tūrisms un apskates vietas

Populāri apskates objekti ir Pitoni (Gros un Petit), Sulphur Spring un karstie avoti, tropiskie lietusmeži, kā arī pludmales ar baltu un melnu smiltīm. Daudzi apmeklētāji izmanto salu kā bāzi zvejas, peldēšanas, niršanas un pārgājienu izbraucieniem. Sentlūsija piedāvā arī kultūras ekskursijas pilsētās un ciematos, kur var iepazīties ar kreolu dzīvesveidu un kulināriju.

Transporta savienojumi

Galvenā gaisa vārteja ir Hewanorra International Airport dienvidu daļā (starptautiski lidojumi), bet tuvāks galvaspilsētai ir George F. L. Charles lidosta (vietēji un reģionāli lidojumi). Arī prāmju satiksme un ātrie laivas reisi savieno Sentlūsiju ar citām Karību salām. Vietējā ceļu tīkla kvalitāte ir mainīga — galvenie koridori ir labi uzturēti, bet kalnainajās vietās ceļi var būt šauri un līkumaini.

Politika un starptautiskās attiecības

Sentlūsija ir parlamentāra republika (konstitucionāla monarhija kā Dalībvalsts Karalistē līdzās Kopienai) ar prezidenta vietā Gubernatoru ģenerāli, kas pārstāv Lielbritānijas monarhu, un ar izpildvaru — premjerministru kopā ar ministru kabinetu. Valsts aktīvi piedalās reģionālajās organizācijās, tajā skaitā Karību jūras reģiona valstu kopienas (CARICOM, OECS un Frankofonijas organizācijas, kas veicina ekonomisko, politisko un kultūras sadarbību.

Izglītība un veselība

Sentlūsijā ir attīstīta izglītības sistēma ar bezmaksas pamata izglītību. Pastāv arī koledžas un mācību iestādes, tostarp Sir Arthur Lewis Community College, kas nodrošina profesionālo un augstākās izglītības programmas. Veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami galvenajās pilsētās un pilsētās, lai gan piekļuve specializētai aprūpei bieži prasa ceļošanu uz reģiona centru vai ārvalstīm.

Piebilde par demogrāfiju un sabiedrības izaicinājumiem

Salas mazais izmērs un atkarība no tūrisma padara to jūtīgu pret globālajām ekonomiskajām svārstībām, klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Valsts mērķis ir diversificēt ekonomiku, stiprināt ilgtspējīgu tūrisma praksi un uzlabot infrastruktūru, lai veidotu noturīgāku nākotni iedzīvotājiem.

Šī papildinātā informācija sniedz plašāku priekšstatu par Sentlūsiju — tās ģeogrāfiju, vēsturi, kultūru, valodu, ekonomiku un lomu reģionā.

Ģeogrāfija

Sentlūsijas vulkāniskā sala ir kalnaināka nekā daudzas citas Karību jūras reģiona salas. Augstākā virsotne ir Gimie kalns, kas atrodas 950 m virs jūras līmeņa. Divi citi kalni - Pitoni - ir salas slavenākais orientieris. Tie atrodas starp Soufrière un Choiseul salas rietumu pusē. Sentlūsija ir arī viena no nedaudzajām salām pasaulē, kur ir iebraucams vulkāns. Tā ir slavena arī ar dzidru jūru un smilšainām pludmalēm.

Sentlūsijas galvaspilsēta ir Kastrija. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā. Lielākās pilsētas ir Gros Islet, Soufrière un Vieux Fort.

Vietējais klimats ir tropisks. Tur pūš ziemeļaustrumu pasāti. No 1. decembra līdz 31. maijam ir sausā sezona, bet no 1. jūnija līdz 30. novembrim - mitrā sezona.

Skats uz Soufrière

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Sentlūsija?

Q: Cik daudz cilvēku dzīvoja Sentlūsijā 2010. gadā?

J: Kāda ir Sentlūsijas oficiālā valoda?

J: Kāds procentuālais iedzīvotāju īpatsvars Sentlūsijā runā Sentlūsijas kreolu franču valodā?

J: Kāds procents Sentlūsijas iedzīvotāju ir Romas katoļi?

J: Kas ir divi Nobela prēmijas laureāti no Sentlūsijas?

J: Kādu organizāciju dalībniece ir Sentlūsija?

Meklēt pēc burta