Frankofonija (OIF) — starptautiska franču valodas un kultūras organizācija

Frankofonija ir starptautiska politikas un valdību organizācija, kuras galvenā valoda ir franču. Šajās valstīs dzīvo liels skaits frankofonu (franciski runājošo) vai arī tām ir ievērojama piederība franču valodai vai kultūrai. Frankofonija apvieno gan valstu pārstāvjus, gan reģionālas un starptautiskas institūcijas, kas sadarbojas valodas, izglītības, kultūras un attīstības jautājumos.

Agrāk tā saucās Organisation internationale de la francophonie (OIF) jeb Starptautiskā Frankofonijas organizācija. Tajā ir 56 dalībvalstis un valdības, 3 asociētās dalībvalstis un 19 novērotāji. Mūsdienu organizācija tika izveidota 1970. gadā. Tās devīze ir "vienlīdzība, papildināmība un solidaritāte". 2015. gadā par OIF ģenerālsekretāri tika ievēlēta Mišela Žana (Michaëlle Jean). Sekretariāts atrodas Parīzē, bet OIF darbība tiek īstenota gan caur starptautiskām konferencēm, gan reģionālām programmām.

Vēsture un jēdziens

Franču ģeogrāfs Onesīms Rekluss 1880. gadā radīja vārdu frankofonija, lai apzīmētu cilvēku un valstu kopienu, kas lieto franču valodu. Pēc OIF dibināšanas 1970. gadā šis termins ieguva institucionālu nozīmi, apzīmējot gan lingvistisku un kultūras kopību, gan politisku un ekonomisku sadarbību starp franču valodu lietojošām valstīm.

Mērķi un darbības jomas

Frankofonijas galvenie mērķi ir:

• franču valodas un tās daudzveidības saglabāšana un attīstīšana;
• izglītības un kultūras apmaiņa, tostarp mācību programmu atbalsts un studentu apmaiņa;
• cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana dalībvalstīs;
• ekonomiskā un sociālā attīstība, īpaši mazāk attīstītajās frankofonajās valstīs;
• multilaterāla sadarbība starp valstīm, reģioniem un starptautiskām organizācijām.

Struktūra

OIF ietver vairākas institucionālas daļas: Samits (auktākais lēmējinstitūts), Ministru konference, Ģenerālsekretariāts un specializētas programmas un biroji. Ģenerālsekretārs vada sekretariātu un īsteno samita un ministru konferences lēmumus. Organizācijā darbojas arī reģionālās nodaļas un tematiski programmu biroji, kas nodrošina projektu īstenošanu vietējā līmenī.

Aktivitātes un programmas

Frankofonija īsteno daudzveidīgas programmas:

• valodas mācības un kvalifikācijas celšana skolās un universitātēs;
• kultūras projekti, festivāli, publiskās grāmatu un mediju atbalsts;
• projektu finansēšana izglītības, veselības un infrastruktūras jomā;
• miera, konfliktu novēršanas un demokrātisko procesu atbalsts;
• sadarbība zinātnē, inovācijās un digitālajā transformācijā.

Dalībvalstis un dalība

Dalībvalstu loks ir daudzveidīgs — tajā ir gan Eiropas, gan Āfrikas, gan Amerikas, kā arī Āzijas un Klusā okeāna valstis. Dalība OIF var būt dažādos statusos: pilntiesīga dalībvalsts, asociētā dalībvalsts vai novērotāja. Šāda daudzveidība ļauj organizācijai aptvert plašu kultūru un valodu spektru, vienlaikus saskatot arī izaicinājumus saistībā ar atšķirīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem dalībvalstīs.

Pasaules nozīme un kritika

Frankofonija spēlē svarīgu lomu franču valodas atbalstīšanā un starptautiskā sadarbībā, īpaši Francijas valodas un kultūras izplatībā. Tajā pašā laikā organizāciju kritizē par politisku nelīdzsvarotību starp lielajām franču valodas valstīm un mazākām frankofonajām valstīm, kā arī par to, ka valodas politika reizēm tiek savienota ar ģeopolitiskām interesēm.

Kā Frankofonija ietekmē ikdienu

Frankofonijas aktivitātes ietekmē izglītības programmas, kultūras apmaiņu, mediju daudzveidību un starptautisko sadarbību attīstību. Studentiem un kultūras darbiniekiem tiek piedāvātas stipendijas un apmaiņas programmas, bet valstu pārstāvjiem — platforma dialogam un sadarbībai jautājumos, kas saistīti ar valodu, izglītību un attīstību.

Organizācijas darbība un dalībnieku skaits laika gaitā var mainīties, tāpēc precīzus datus par dalībvalstu statusu un pašreizējiem amatpersonu iecelšanas datumiem ieteicams pārbaudīt OIF oficiālajos avotos.