B vitamīnu komplekss — definīcija, funkcijas un trūkuma simptomi

Uzzini par B vitamīnu komplekso lomu vielmaiņā, nervu un muskuļu darbībā, trūkuma simptomiem, cēloņiem un labākajiem pārtikas avotiem — simptomi, ārstēšana un profilakse.

B vitamīnu komplekss (saukts arī par B vitamīniem) ir astoņu vitamīnu grupa, kas kopā nodrošina daudzus organismam svarīgus procesus. Tie ir ūdenī šķīstoši vitamīni, un katram no tiem ir specifiska loma šūnu vielmaiņā, enerģijas ražošanā, nervu sistēmas darbībā un šūnu atjaunošanā. Daudzi B vitamīni darbojas kā kofaktori (koenzīmi) svarīgiem vielmaiņas ceļiem vai kā prekursori citām nepieciešamām vielām.

Sākotnēji domāja, ka tie ir viena vitamīna dažādas formas (līdzīgi kā, piemēram, D vitamīns). Vēlāk noskaidrojās, ka tie ir atsevišķi savstarpēji saistīti vitamīni, kuri bieži sastopami kopā pārtikā. B grupā iekļauti:

• B1 vitamīns/tiiamīns
• B2 vitamīns/ riboflavīns
• B3 vitamīns/VitamīnsP/Vitamīns PP/Niacīns
• B5 vitamīns/Pantotēnskābe
• B6 vitamīns
• B7 vitamīns/Vitamīns H/Biotīns
• B9 vitamīns/Vitamīns M/Vitamīns B-c/Folskābe
• B12 vitamīns

Funkcijas un nozīme organismā

• Enerģijas vielmaiņa — daudzi B vitamīni piedalās ogļhidrātu, tauku un proteīnu sadalē un pārvēršanā enerģijā.
• Nervu sistēmas atbalsts — tiamīns (B1), B6, B12 un folskābe (B9) ir būtiski nervu šūnu veselībai, signālu pārvadei un mielīna (nervu apvalka) veidošanai.
• Sarkano asins šūnu ražošana — folskābe (B9) un B12 nepieciešami normālai asins veidošanai; trūkums var izraisīt megaloblastisku vai perniciozu anēmiju.
• Šūnu augšana un dalīšanās — īpaši svarīga grūtniecības un augšanas periodā (folskābe B9).
• Ādas, matu un nagu veselība — dažiem B vitamīniem (B2, B3, biotīns) ir nozīme ādas un matu šūnu uzturēšanā.

Pārtikas avoti

B grupas vitamīni ir plaši izplatīti uzturā. Labākie avoti ir:

• Gaļa (it īpaši aknas), zivis, jūras produkti
• Piena produkti, olas
• Pilngraudu produkti, pākšaugi
• Svaigi zaļie lapu dārzeņi (īpaši folskābei)
• Rieksti un sēklas (biotīns un citi)

Trūkuma cēloņi

• Nelīdzsvarots uzturs vai ilgstošs nepietiekams uzņemums (piemēram, stingras diētas, alkoholisms).
• Absorbcijas traucējumi gremošanas trakta slimību dēļ (celiakija, hroniska caureja, zarnu rezekcijas).
• Noteiktu zāļu ietekme — piemēram, metformīns var ietekmēt B12 vitamīna uzsūkšanos; antacidie un PPI var samazināt B12 pieejamību.
• Vecums — gados vecākiem cilvēkiem var būt samazināta B12 uzsūkšanās.
• Grūtniecība un zīdīšana — palielināta folskābes (B9) un citu B nepieciešamība.

Trūkuma simptomi

B vitamīnu trūkuma simptomi var būt dažādi atkarībā no tā, kurš vitamīns trūkst, bet bieži skar gan nervu, gan asinsrites, gan psiholoģisko veselību. Ir pierādīts, ka B vitamīnu trūkums var izraisīt šādus simptomus:

• Garīgās problēmas, nemiers, depresija, koncentrēšanās grūtības un uzmanības traucējumi (piemēram, ADD).
• Sirdsklauves (palpitācijas) un sirds ritma traucējumi (aritmijas).
• Izsīkums, vājums, nogurums.
• Paranoja, neskaidras bailes, pārmērīga nervozitāte; dažos gadījumos rodas domas par nāvi.
• Miega traucējumi, bezmiegs.
• Sensorie simptomi — roku, pirkstu un kāju tirpšana, nejutīgums, dedzinošas sajūtas (neiropātija).
• Biežas raudāšanas lēkmes, emocionāla pārliekujutība, grūtības tikt galā ar ikdienas stresu.
• Sāpīgums un diskomforts visā ķermenī, muskuļu sāpes.

Konkrēti labi zināmi medicīniski sindromi, ko izraisa tiamīna trūkums, ir beri-beri, Wernicke-Korsakoff sindroms (WKS) un optiskā neiropātija. Savukārt niacīna (B3) trūkums var izraisīt pellagru (dermatīts, caureja, demence), bet B12 vitamīna deficīts bieži noved pie neatgriezeniskām nervu bojājuma izpausmēm, ja netiek ārstēts savlaicīgi.

Diagnoze un ārstēšana

• Diagnozei lieto asins analīzes konkrēto vitamīnu līmeņa noteikšanai; B12 deficītu var diagnosticēt arī pēc paaugstināta metilmalonskābes (MMA) vai homocisteīna līmeņa.
• Trūkuma ārstēšana ietver uztura koriģēšanu un, ja nepieciešams, papildināšanu ar specifiskiem B vitamīniem (tabletes vai injekcijas — īpaši B12 gadījumā, ja ir uzsūkšanās traucējumi).
• Pacientiem ar smagiem simptomiem vai diagnostiskām pazīmēm jākonsultējas ar ārstu; dažkārt nepieciešama ilgstoša papildināšana.

Drošība un devu vadlīnijas

B vitamīni parasti ir ūdenī šķīstoši un pārmērīgas devas bieži tiek izdalītas ar urīnu, taču ļoti lielas devas var radīt blakusparādības. Piemēram, lielas niacīna devas var izraisīt siltuma sajūtu un apsārtumu (niacīna "flushing"), bet ilgstoši ļoti lielas B6 devas var izraisīt nervu bojājumus. Tāpēc nevajadzētu ilgstoši lietot ļoti augstas devas bez medicīniskas uzraudzības.

Piemēras ikdienas devas pieaugušajiem (orientējošas; var atšķirties pēc valsts un individuālām vajadzībām):

• B1 (tiamīns): ~1,1–1,2 mg
• B2 (riboflavīns): ~1,1–1,3 mg
• B3 (niacīns): ~14–16 mg NE
• B5 (pantotēnskābe): ~5 mg
• B6: ~1,3–1,7 mg
• B7 (biotīns): ~30 µg
• B9 (folskābe): ~400 µg (grūtniecēm lielāka deva)
• B12: ~2,4 µg

Prognoze un profilakse

Ar pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu parasti var nodrošināt nepieciešamo B vitamīnu daudzumu. Grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā īpaši svarīga ir folskābes uzņemšana, lai samazinātu neironu caurules defektu risku. Cilvēkiem ar riska faktoriem (piemēram, ilgstošs alkoholisms, gremošanas trakta slimības, noteiktu zāļu lietošana vai vegānisms) ieteicams pārbaudīt B vitamīnu statusu un, ja nepieciešams, lietot papildinājumus pēc ārsta ieteikuma.

Ja Jums ir aizdomas par B vitamīnu trūkumu vai Jūs piedzīvojat augstāk minētos simptomus, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu, kurš var ieteikt atbilstošas analīzes un ārstēšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir B vitamīnu komplekss?

J: Cik vitamīnu veido B vitamīnu kompleksu?

J: Kur var atrast šos vitamīnus?

J: Kādi ir šo vitamīnu trūkuma simptomi?

Vai ir kādi labi zināmi medicīniski sindromi, ko izraisa tiamīna trūkums?

Meklēt pēc burta