Lakstaugs
Zālaugi ir augi, kuriem nav daudz koksnes, un to stublāji ir zaļi un mīksti. Šie augi aug ātri un īsā laikā rada ziedus un daudz sēklu.
Botānikā vārds "garšaugu augs" ir herb (no latīņu valodas herba, "zāle"), bet vārdu "herb" parasti lieto tikai attiecībā uz augiem, ko izmanto smaržās, zālēs un kulinārijā, pat ja tie nav garšaugi.
Zālaugi var būt viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi, bet lielākā daļa ir viengadīgi un veģetācijas perioda beigās (laikā, kad tie ražo ziedus, augļus un sēklas) atmirst, atstājot sēklas augsnē; no šīm sēklām, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, izaug jauni augi. Kvieši un zirņi ir viengadīgi zālaugi.
Divgadīgie un daudzgadīgie zālaugi dzīvos divus vai vairāk gadus, bet stublāji, kas atrodas gaisā, katru gadu atmirst; no pazemes stublājiem veidojas jauni virszemes stublāji (stublāji, kas atrodas virs zemes). Pazemes saknes un stublāji spēj izturēt sliktus laikapstākļus (ziemu vai ļoti sausu periodu) vairāk nekā lapas un stublāji, kas atrodas virs zemes. Sīpoli ir divgadīgi, bet peonijas ir daudzgadīgi zālaugi.
Lielākā daļa lakstaugu ir mazi, un to stublāji nav biezi, jo tiem nav daudz koksnes, taču ir atsevišķi gadījumi, kad lakstaugi ir lieli. Banāni un papaija (tropu augļi) ir zālaugi, bet tie izskatās kā koki; papaijai ir biezs stublājs, bet bez daudz koksnes.
Zālaugi ir pirmie augi ar ziediem, kas iedzīvojas neauglīgās zemēs (zemēs bez augu valsts), jo tie ir mazi un ražo daudz sēklu. Tie sastopami arī vietās, kur laika apstākļi nav labvēlīgi lielākajai daļai augu; tie var izmantot nelielo lietus daudzumu, kas nokrīt tuksnešos, un tiem pietiek siltuma, lai augtu tur, kur augsni lielāko gada daļu klāj sniegs un ledus, piemēram, ļoti augstos kalnos.
Tas ir peonija, kas ir zālaugs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lakstaugi?
A: Zālājs ir augu veids, kam nav daudz koksnes un kam ir zaļi, mīksti stublāji. Tie ātri aug un īsā laikā rada ziedus un sēklas.
J: Kā botāniski sauc zālaugu?
A: Zālaugu botāniskais nosaukums ir "herb", kas cēlies no latīņu valodas vārda "herba", kas nozīmē zāle.
J: Cik ilgi dzīvo lielākā daļa zālaugu?
A: Lielākā daļa zālaugu ir viengadīgi augi, t. i., tie dzīvo tikai vienu sezonu, bet pēc veģetācijas perioda beigām, kad tie ražo ziedus, augļus un sēklas, atmirst. Divgadīgie un daudzgadīgie garšaugi dzīvo divus vai vairāk gadus, bet to virszemes stublāji katru gadu atmirst, savukārt pazemes saknes un stublāji labāk iztur sliktus laika apstākļus, piemēram, ziemu vai sausumu.
J: Vai ir kādi piemēri par lieliem zālaugiem?
A: Jā, ir daži liela izmēra zālaugu piemēri, piemēram, banāni un papaija, kas izskatās kā koki, bet tiem ir biezi stublāji bez daudz koksnes.
J: Kāpēc šāda veida augi sastopami neauglīgās zemēs?
A: Zālaugu augi bieži sastopami neauglīgās zemēs, jo tie ir pietiekami mazi, lai izmantotu nelielo lietus daudzumu, kas izkrīt tuksnešos, kā arī pietiekami daudz siltuma, lai augtu vietās, kur augsni lielāko gada daļu klāj sniegs vai ledus, piemēram, ļoti augstos kalnos.
Vai sīpolpuķes uzskata par divgadīgiem vai daudzgadīgiem augiem?
A: Sīpolpuķes uzskata par divgadīgiem augiem, bet peonijas - par daudzgadīgiem.
