Zieds (ziedi) — definīcija, uzbūve un ziedu veidi
Zieds (ziedi) — uzzini definīciju, zieda uzbūvi un populārākos ziedu veidus: krāsas, funkcijas un piemēri no visas pasaules.
Ziedi ir ziedošu augu reproduktīvās daļas. Zieds ir īpaša auga daļa, kurā notiek apputeksnēšana un sēklu veidošanās. Ziedus bieži sauc arī par auga "ziediem". Tie parasti sastāv no vairākām slāņveida struktūrām — no ārpuses bieži ir kauslapas un ziedlapiņas, bet iekšpusē atrodas daļas, kas ražo ziedputekšņus un no kurām vēlāk attīstās sēklas.
Zieda uzbūve
Tipiskam ziedam var būt šādas galvenās daļas:
- Kauslapas (ārzieda aizsargvairogs), kas aizsargā zieda pumpuru;
- Ziedlapiņas, kas bieži ir krāsainas un pievilina apputeksnētājus;
- Vīrišķās daļas — putekšņi, kas satur männīgās dzimumšūnas (ziedputekšņus);
- Sieviešu daļas — vieta, kur notiek apaugļošanas process un veidojas sēklas.
Zieda iekšpusē vīrišķās un sievišķās daļas var atrasties vienā un tajā pašā ziedā (divdzimuma jeb hermafroditiski ziedi) vai arī atsevišķos ziedos (viendzimuma ziedi), kas atšķiras pēc funkcijas.
Ziedu veidi un organizācija
Ziedi var būt ļoti dažādi pēc izmēra, formas, krāsas un smaržas. Galvenās kategorijas:
- Pilnīgi ziedi — satur visas galvenās daļas (kauslapas, ziedlapiņas, vīrišķās un sievišķās daļas).
- Nepilnīgi ziedi — trūkst vienas vai vairākas daļas.
- Divdzimuma (hermafroditiski) ziedi — satur gan vīrišķās, gan sievišķās struktūras.
- Vienadzimuma ziedi — vai nu vīrišķi, vai sievišķi.
- Ziedkopas — daudzi ziedi var augt kopā, veidojot ziedkopu (piem., skara, ķekars, galviņa), kas bieži vien efektīvāk piesaista apputeksnētājus.
Loma un apputeksnēšana
Ziedu galvenais uzdevums ir nodrošināt pavairošanos. Lai veidotos sēklas, ziedputekšņiem jānonāk sievišķajā daļā — to sauc par apputeksnēšanu. Apputeksnēšana var notikt:
- ar vēju (abiotiska), piemēram, daudzām graudaugu sugām;
- ar dzīvnieku starpniecību (biotiska) — kukaiņi (bite, tauriņi), putni (kolibri), sikspārņi u.c.;
- ar pašu auga starpniecību (pašapputeksnēšana).
Daudzi ziedi attīstījušies tā, lai piesaistītu konkrētus apputeksnētājus — krāsu, formu, aromātu un nektāra daudzuma dēļ. Piemēram, spilgtas krāsas un salds aromāts bieži piesaista kukaiņus, bet garas ziedlapiņu “trubas” var būt piemērotas tauriņiem vai kolibriem.
Dažādība un pielāgošanās
Ziedu veidi atšķiras pa reģioniem un klimatiem. Visu augu ziedi parasti ir krāsainākā auga daļa un redzami signāli apputeksnētājiem. Visā pasaulē eksistē tūkstošiem ziedu formu — no ļoti maziem līdz iespaidīgiem. Pat ekstrēmos apstākļos, piemēram, Arktikā, ir sugas, kas spēj ziedēt īsā vasaras periodā; tās bieži ir zemas, ātri ziedošas un pielāgotas vētrainam, aukstam klimatam.
Ziedi arī pielāgojas dzīvesvietai: piemēram, sausos apvidos ziedi var būt mazāki vai izdalīt koncentrētus aromātus, lai piesaistītu reti sastopamus apputeksnētājus, savukārt tropu mežos daži ziedi ir ļoti lieli un krāsaini, lai izceltos blīvā veģetācijā.
Kāpēc ziedi ir svarīgi?
- Tie nodrošina augu pavairošanos un ģenētisko daudzveidību;
- daudzas ekosistēmas ir atkarīgas no ziedu un apputeksnētāju attiecībām;
- cilvēkiem ziedi ir nozīmīga estētiska, kultūras un lauksaimniecības vērtība (piem., augļu un dārzeņu raža).
Īsumā — zieds ir specializēta auga reproduktīvā struktūra ar dažādām daļām, kuru koordinēta darbība nodrošina apputeksnēšanu un sēklu rašanos. To daudzveidība un pielāgošanās veido būtisku daļu no augu valsts un ekosistēmu funkcionēšanas.
Plakāts ar divpadsmit dažādu dzimtu divpadsmit ziedošu augu sugu ziedu pušķiem
Ziedu struktūra
Lai izpētītu zieda uzbūvi, tas ir jāsadala un tā uzbūve jāapkopo, izmantojot zieda diagrammu vai zieda formulu. Pēc tam tā dzimtu var noteikt ar floras palīdzību, kas ir grāmata, kuras mērķis ir palīdzēt noteikt augus.
Četras pamatdaļas
Ziediem ir četras pamatdaļas, no ārpuses tās ir:
- Perianth, veģetatīvās daļas
- Kausiņš: ārējā vārpiņa, kas sastāv no vienībām, kuras sauc par vārpiņām. Tie bieži ir zaļi un ziedpumpurī apņem pārējo zieda daļu. Dažām sugām tās var nebūt vai arī tās var būt ziedlapiņām līdzīgas.
- Vainags: ziedlapiņas, parasti plānas, mīkstas un bieži krāsotas, lai piesaistītu dzīvniekus, kas palīdz apputeksnēt.
- Reproduktīvās daļas
Lai gan šāds izkārtojums ir tipisks, augu sugām raksturīga liela ziedu struktūras dažādība. Evolūcijas gaitā radušās ziedošo augu modifikācijas botāniķi izmanto, lai atrastu augu sugu savstarpējās attiecības.
Ziedi ir svarīgs ziedošo augu evolūcijas sasniegums. Daži ziedi ir atkarīgi no vēja, lai pārvietotu putekšņus starp vienas sugas ziediem. To ziedputekšņu graudiņi ir viegli. Daudzu citu ziedu ziedputekšņu pārvietošanā izmanto kukaiņus vai putnus. To putekšņi ir smagāki. Ziedu uzdevums ir radīt sēklas, kas atrodas augļos. Augļi un sēklas ir izplatīšanās līdzeklis. Augi nepārvietojas, bet vējš, dzīvnieki un putni izplata augus pa ainavu.
Tā kā olšūnas aizsargā karpelis, lai notiktu apaugļošanās, nepieciešams kaut kas īpašs. Pārnadžu dzimtas augiem putekšņu graudi sastāv tikai no trim šūnām. Viena šūna ir atbildīga par to, lai caur apvalkiem izurbtu un izveidotu eju, pa kuru plūst abām spermatiskajām šūnām. Megagametofīts ir mazs haploīds sievišķais augs, kurā atrodas olšūna. Tajā ir tikai septiņas šūnas. No tām viena ir olšūna; tā saplūst ar spermatozoīdu, veidojot zigotu. Vēl viena šūna savienojas ar otru spermatozoīdu un veido barības vielām bagātu endospermu. Pārējās šūnas pilda palīgfunkcijas. Šis "dubultās apaugļošanās" process ir unikāls un kopīgs visiem pārnadžiem.
Zieda diagramma, sagriezta, lai parādītu tās daļas
Aconitum zieda sadalīšana, lai parādītu tā iekšējo struktūru
Ziedu evolūcija
Ziedi ir pārveidotas lapas, kas piemīt tikai ziedošiem augiem (angiospermiem), kuri fosilajos izrakumos parādās salīdzinoši vēlu.
Agrākās zināmās ziedu un ziedošu augu fosilijas ir saglabājušās pirms 130 miljoniem gadu - no krīta perioda. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka ziedošie augi ir attīstījušies no vingrokoku dzimtas augiem, taču zināmie vingrokoki veido kladi, kas ir atšķirīga no pārnadžiem. Ir secināts, ka šīs divas klades atšķīrās (sadalījās) pirms aptuveni 300 miljoniem gadu.
Sinkarpu evolūcija. a: sporangijas lapu galosb : Lapa savijas, lai pasargātu sporangijas c: lapa savijas, veidojot slēgtu ruļlild : trīs ruļļu grupēšanās sinkarpā.
Ziedu izmantošana
Kā apdare
Cilvēki jau izsenis ir apbrīnojuši un izmantojuši ziedus. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka ziedi ir skaisti. Daudzi cilvēki mīl ziedus arī to smaržu dēļ. Cilvēki priecājas par dārzos augošiem ziediem. Cilvēki labprāt audzē ziedus arī savos pagalmos pie mājām. Cilvēki bieži nēsā ziedus pie apģērba vai dāvina ziedus īpašos gadījumos, svētkos vai rituālos, piemēram, piedzimstot jaundzimušajam (vai kristībās), kāzās (laulībās), bēru laikā (kad cilvēks mirst). Cilvēki bieži pērk ziedus no uzņēmumiem, ko sauc par floristiem.
Kā nosaukums
Daži vecāki nosauc savas meitenītes ziedu vārdā. Daži izplatīti ziedu vārdi ir šādi: Roze, lilija, margrietiņa, Holly, Hiacinta, jasmīns, ziedi.
Kā pārtika
Cilvēki ēd arī dažu veidu ziedus. Ziedu dārzeņi ir brokoļi, ziedkāposti un artišoki. Dārgākā garšviela - safrāns - tiek iegūta no krokusa zieda. Citas ziedu garšvielas ir krustnagliņas un kaperi. Apiņu ziedus izmanto alus aromatizēšanai. No pienenes var pagatavot vīnu.
Medus ir ziedu nektārs, ko savākušas un pārstrādājušas bites. Medus bieži vien tiek nosaukts atkarībā no ziedu veida, ko izmanto bites (piemēram, āboliņa medus). Daži cilvēki pārtikai pievieno nasturtiju, krizantēmu vai neļķu ziedus. No ziediem var pagatavot arī tēju. Tējas pagatavošanai izmanto kaltētus ziedus, piemēram, krizantēmas, rozes un jasmīnus.
Īpašas nozīmes
Laikā, kad vīriešu un sieviešu sabiedriskās tikšanās bija sarežģītas, puķes tika izmantotas, lai signalizētu par nozīmēm. Lilijas lika cilvēkiem domāt par dzīvi. Sarkanās rozes lika domāt par mīlestību, skaistumu un kaisli. Lielbritānijā, Austrālijā un Kanādā magones tiek nēsātas īpašos svētkos kā cieņas apliecinājums tiem, kas dienēja un gāja bojā karos. Margrietiņas lika cilvēkiem domāt par bērniem un nevainību.
Ideāla zieda piemērs. Šim Crateva religiosa ziedam ir gan tuviņas (ārējais gredzens), gan stobriņš (centrālais).
Tauriņš un bite ar trīs veidu ziediem
Ziedi
Parastie ziedi
- Narcise
- Dahlia
- Daisy
- Edelweiss
- Hibiscus
- Jasmīna
- Lilija
- Ūdens lilija
- Lotus
- Marigold
- Rīta krāšņums
- Pansy
- Petūnija
- Tulpe
- Rose
- Saulespuķes
- Lavanda
- Zvanu ziedi
- Dendrobium
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zieds?
A: Zieds ir ziedošu augu reproduktīvā daļa.
J: Kādi ir citi ziedu nosaukumi?
A: Ziedus sauc arī par auga ziediem vai ziediem.
J: Kādas ir ziedu daļas?
A: Ziediem ir ziedlapiņas, un zieda ziedlapiņu daļā ir daļas, kas ražo putekšņus un sēklas.
J: Kāpēc mēs sakām, ka augs "zied"?
A: Mēs sakām, ka augs "zied", "zied" vai "zied", kad tā krāsainā daļa sāk augt un atvērties.
J: Vai pasaulē ir dažādi ziedu veidi?
A: Jā, dažādās pasaules vietās ir daudz dažādu ziedu veidu. Pat aukstās vietās, piemēram, Arktikā, ziedi var augt noteiktos mēnešos.
J: Kā ziedi aug uz augiem?
A.: Ziedi var augt uz auga atsevišķi vai arī tie var augt kopā ziedkopā.
Meklēt