Endosperma ir sēklu barības audi, kas parasti atrodas vairuma ziedošo augu sēklās. Tā ieskauj embriju un nodrošina tam rezerves barības vielas — visbiežāk cietes veidā, bet endospermā var būt arī eļļas, olbaltumvielas, minerālvielas un dažādi fermenti. Šīs rezerves tiek izmantotas gan augšanas procesā sēklai dīgstot, gan dažos gadījumos tās saglabājas kā ēdamā daļa līdz sėklas nogatavošanās brīdim.
Funkcija
Galvenā endospermas funkcija ir barot attīstošo embriju un jauno dīgstu līdz brīdim, kad tas spēj veikt fotosintēzi. Dīgšanas laikā endospermas fermenti (piemēram, amilāzes, proteāzes un lipāzes) sašķeļ cieti, olbaltumvielas un taukvielas līdz vienkāršākām vielām (cukuriem, aminoskābēm, taukskābēm), ko izmanto enerģijai un būvmateriāliem.
Veidi un attīstība
Pēc apaugļošanās veidojas primārais endospermas kodols, kas tālāk attīstās dažādos veidos. Parasti izšķir trīs galvenos attīstības tipus: nukleāro (sākotnēji bezšūnu masas dalīšanās), šūnaino (dalīšanās norit ar šūnu sieniņu veidošanos) un helobiālo tipu (pārejas forma starp iepriekšējiem). Atkarībā no sugas endosperma var saglabāties kā liela rezervju kamera nogatavojušās sēklā (t.s. albuminōzas sēklas) vai arī to rezerves tiek pārnestas uz kotiledoniem un endosperma gandrīz izzūd (exalbuminōzas sēklas).
Nozīme pārtikā, rūpniecībā un piemēri
Graudaugu endosperma ir viens no svarīgākajiem cilvēka barības avotiem pasaulē. Kviešu endospermu samaļ miltos, ko izmanto maizei un citām konditorejas izstrādājumu receptēm; rafinētie milti pārsvarā satur tikai endospermu, kamēr pilngraudu produktos saglabājas arī klijas (sēklu apvalks) un dīgsts. Miežu endosperms ir galvenais izejmateriāls, kas, saldināts ar enzīmu palīdzību, nodrošina cukurus alus ražošanai.
Citi ēdami endospermu piemēri ir kokosriekstu "gaļa" un kokosriekstu "ūdens" (sākotnēji šķidrā endosperma), kā arī kukurūza, tostarp popkorns, kur endospermas struktūra nosaka grauda īpašības gatavošanas laikā. Dažu augu, piemēram, orhideju, sēklās endosperma nav vai tā ir ļoti maza; šādos gadījumos sēklas bieži paļaujas uz simbiotiskām sēnēm (mikorizu), kas piegādā barības vielas embrijam.
Rūpnieciskā un uzturvērtības nozīme
Endosperma ir nozīmīgs avots cietei un no tās iegūstamajiem produktiem (piemēram, kukurūzas ciete, kviešu ciete), augu izcelsmes eļļām un proteīniem (piemēram, glutēnam kviešos). To izmanto pārtikas rūpniecībā (miltu un salduma ražošana), lopbarībā, fermentu un cukuru iegūšanā maltēšanas procesā, kā arī dažkārt biotehnoloģijā un bioenerģētikā.
Kopumā endosperma ir fundamentāla sēklu struktūra ar nozīmīgu lomu ne tikai auga attīstībā, bet arī cilvēka un dzīvnieku barošanā un dažādās rūpnieciskās pielietošanās jomās.
