Smaržas
Smaržas ir šķidrums, kas cilvēkiem, lietām un telpām piešķir patīkamu smaržu. Tas sastāv no eļļām, kas izdala smaržu apkārtējā gaisā. Smaržīgos savienojumus, kas veido smaržas, var ražot sintētiski vai iegūt no augu vai dzīvnieku izcelsmes avotiem.
Smaržas tika lietotas jau senākajās cilvēku civilizācijās. Mūsdienu parfimērija aizsākās 19. gadsimta beigās, kad komerciāli sintezēja tādus aromātiskos savienojumus kā vanilīns vai kumarīns. Mākslīgie savienojumi sniedza plašāku smaržu klāstu nekā dabīgie materiāli.
Smaržas vairāk smaržo, kad temperatūra ir augstāka. Tāpēc cilvēki to uzklāj uz kakla, plaukstas locītavas un ceļgala aizmugures, jo šīs vietas ir siltākas. Eau de Cologne ir smaržu veids, ko var uzsmidzināt uz ķermeņa. Tā nav tik koncentrēta kā parastās smaržas.
Parfimērijas reklāma
Vēsture
Mūsdienās lietotais vārds "smaržas" cēlies no latīņu valodas per fumum, kas nozīmē "caur dūmiem". Parfimērija jeb smaržu izgatavošanas māksla aizsākās senajā Mezopotāmijā un Ēģiptē, un to tālāk pilnveidoja romieši un persieši.
Par pasaulē pirmo reģistrēto ķīmiķi tiek uzskatīta sieviete vārdā Tapputi, smaržu darinātāja, kas minēta 2. tūkstošgadē p.m.ē. Mezopotāmijā uz klinšu raksta plāksnes. Viņa destilēja ziedus, eļļu un kalamusu kopā ar citām aromātiskām vielām, pēc tam vairākas reizes filtrēja un lika atpakaļ destilatorā.
2005. gadā arheologi Pirgosā, Kiprā, atklāja, domājams, pasaulē senākās smaržas. Smaržas ir vairāk nekā 4000 gadu senas. Smaržas tika atrastas senā parfimērijā. Rūpnīcā, kuras platība bija 43 000 kvadrātpēdu (4000 m2), tika atrasti vismaz 60 destilatori, maisīšanas trauki, piltuves un smaržu pudeles. Senatnē cilvēki izmantoja garšaugus un garšvielas, piemēram, mandeles, koriandru, mirtu, skujkoku sveķus, bergamotes, kā arī ziedus.
Arābu alķīmiķis Al-Kindi (Alkindus) 9. gadsimtā sarakstīja grāmatu par smaržvielām, kurā bija vairāk nekā simts smaržīgo eļļu un ārstniecisko vielu receptes.
Persiešu ķīmiķis Avicenna ieviesa eļļu iegūšanu no ziediem destilācijas ceļā, kas ir mūsdienās visbiežāk izmantotā procedūra. Vispirms viņš eksperimentēja ar rozēm. Līdz viņa atklājumam šķidrās smaržas bija eļļas un sasmalcinātu garšaugu vai ziedlapiņu maisījumi, kas radīja spēcīgu aromātu. Rožu ūdens bija maigāks, un uzreiz kļuva populārs.
Parfimērijas māksla Rietumeiropā bija pazīstama kopš 13. vai 14. gadsimta. Līdz 18. gadsimtam aromātiskos augus audzēja Francijā, Sicīlijā un Itālijā.
Ēģiptes aina, kurā attēlota liliju smaržu pagatavošana
Etrusku smaržu vāze sievietes galvas formā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir smaržas?
A: Smaržas ir šķidrums, kas piešķir cilvēkiem, lietām un telpām patīkamu smaržu.
J: Kādi ir divi veidi, kā smaržvielu savienojumi tiek izgatavoti smaržu ražošanai?
A: Smaržvielas, kas veido smaržas, var ražot sintētiski vai iegūt no augu vai dzīvnieku izcelsmes avotiem.
J: Kad radās mūsdienu parfimērija?
A: Mūsdienu parfimērija aizsākās 19. gadsimta beigās, kad komerciāli sintezēja tādus aromātiskos savienojumus kā vanilīns vai kumarīns.
J: Kādēļ smaržas uzklāj uz kakla, plaukstas locītavas un ceļgala aizmugures?
A: Smaržas vairāk smaržo, kad temperatūra ir augstāka. Tāpēc cilvēki tos uzklāj uz kakla, plaukstas locītavas un ceļgala aizmugures, jo šīs daļas ir siltākas.
J: Kas ir Eau de Cologne?
A: Eau de Cologne ir smaržu veids, ko var uzsmidzināt uz ķermeņa. Tā nav tik koncentrēta kā parastās smaržas.
J: Kad pirmo reizi sāka lietot smaržas?
A: Smaržas tika lietotas jau pirmajās cilvēku civilizācijās.
J: No kā sastāv smaržas?
A: Smaržas ir izgatavotas no eļļām, kas apkārtējā gaisā izdala smaržu. Smaržīgos savienojumus var ražot sintētiski vai iegūt no augu vai dzīvnieku izcelsmes avotiem.
