Garšaugi
Garšaugi ir augi, kurus audzē vai nu kā pārtikas produktu (parasti kā garšvielu), vai arī tāpēc, ka tos izmanto slimību ārstēšanai (vai to uzlabošanai), vai garīgu iemeslu dēļ (piemēram, to smaržas dēļ). Daži garšaugi var darboties kā afrodiziaki.
Vārds herb ir atvasināts no latīņu valodas vārda herba, kas nozīmē zāle, zaļie stiebri vai asmeņi. Botāniķi ar šo vārdu apzīmē jebkuru augu ar mīkstiem, sulīgiem audiem. Taču daudzi cilvēki ar šo vārdu apzīmē tikai garšaugus, kuriem ir zināma saimnieciska vērtība.
Garšaugi ir mazi augi, kuriem ir gaļīgs vai sulīgs stublājs, kad tie ir jauni. Dažu garšaugu stublāji vecumā kļūst cieti, koksnaini.
Lielākā daļa garšaugu ir daudzgadīgi augi. Tas nozīmē, ka augu galotnes katru veģetācijas periodu atmirst, bet saknes paliek dzīvas un gadu no gada ražo jaunus augus.
Daži garšaugi ir viengadīgi. Tie dzīvo tikai vienu veģetācijas periodu un katru gadu ir jāaudzē no sēklām.
Baziliks - garšaugs, ko bieži izmanto ēdiena gatavošanā.
Izmanto
Garšaugu lapas, stublājus vai sēklas var izmantot svaigas vai arī tās var kaltēt, lai vēlāk izmantotu. Žāvētus garšaugus var sasmalcināt līdz smalkam pulverim, ievietot hermētiskos traukos un pēc tam uzglabāt.
Dažus garšaugus izmanto ēdienu pagatavošanā, lai aromatizētu ēdienus. Citi piešķir smaržu smaržām. Vēl citus izmanto zālēs. Daži garšaugi, piemēram, melisa un salvija, tiek vērtēti to lapu dēļ. Safrānu vāc ziedpumpuru un ziedu dēļ. Fenheļa sēklas ir vērtīgas ievārījumos un garšvielās. No vaniļas augļu pākstīm iegūst vaniļas aromatizētāju. Žeņšeņs tiek vērtēts aromātisko sakņu dēļ.
Garšaugu audzēšana
Cilvēki dārzos bieži audzē garšaugus. Daži cilvēki audzē garšaugu dārzus, jo ar šiem augiem var izveidot rakstainas dobes. Daudzi citi dārzkopji garšaugus audzē, jo svaigi vai kaltēti augi piešķir ēdienam garšu.
Garšaugu sēklas un stādi ir lēti, un augi viegli aug. Cilvēki, kuriem nav pietiekami daudz vietas ārā, lai ierīkotu garšaugu dobes, var audzēt lielāko daļu garšaugu konteineros.
Daudzus garšaugu veidus var audzēt arī telpās. Augi labi aug, un to kopšana nav nepieciešama. Dārznieki garšaugus stāda labā, labi apstrādātā augsnē. Viņi izvēlas saulainu vietu pie loga.
Saistītās lapas
- Garšaugu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir garšaugi?
A: Garšaugi ir augi, kurus var audzēt pārtikā, ārstniecībā vai garīgos nolūkos.
J: Kāda ir vārda herb izcelsme?
A: Vārds "garšaugs" cēlies no latīņu valodas vārda "herba", kas nozīmē zāle, zaļie stiebri vai asmeņi.
J: Kāda ir atšķirība starp botānisko un tautas valodā lietoto vārdu herb?
A: Botāniķi ar vārdu "garšaugs" apzīmē jebkuru augu ar mīkstiem, sulīgiem audiem. Tomēr daudzi cilvēki ar šo vārdu apzīmē tikai garšaugus, kuriem ir zināma saimnieciska vērtība.
J: Kā daži garšaugi var darboties kā afrodiziaki?
A: Dažiem garšaugiem piemīt īpašības, kas palielina dzimumtieksmi.
J: Kāds ir vairuma garšaugu dzīves ilgums?
A: Lielākā daļa garšaugu ir daudzgadīgi augi, kas nozīmē, ka to virskārta katru veģetācijas periodu atmirst, bet saknes paliek dzīvas un gadu no gada ražo jaunus augus.
J: Vai visi garšaugi ir daudzgadīgi?
A: Nē, daži garšaugi ir viengadīgi, kas nozīmē, ka tie dzīvo tikai vienu veģetācijas periodu un katru gadu ir jāaudzē no sēklām.
J: Kādas ir jauno garšaugu stublāju īpašības?
A: Jauni garšaugu stublāji ir gaļīgi vai sulīgi.
