Divgadīgs augs — definīcija, dzīves cikls, audzēšana un piemēri
Uzzini visu par divgadīgiem augiem — definīcija, dzīves cikls, audzēšana, praktiski padomi un populārākie piemēri dārzniekiem.
Divgadīgs augs ir ziedošs augs, kura dzīves cikls parasti ilgst divus gadus. Pirmajā gadā aug veģetatīvās daļas — lapas, stublāji un saknes —, bieži veidojot zemu rozeti. Pēc tam augam parasti seko aukstais miera periods (ziemošana), un nākamajā pavasarī vai vasarā stublājs ievērojami pagarinaies, augs zied, ražo augļus un sēklas, un pēc tam parasti iet bojā. Salīdzinājumā ar daudzgadīgajiem un viengadīgajiem augiem, divgadīgo sugu skaits parasti ir mazāks.
Dzīves cikls un bioloģija
Tipisks divgadīgā auga dzīves cikls:
- Pirmais gads — intensīva veģetatīvā attīstība: lapu rozete, sakņu uzkrāšanās (enerģijas rezerves).
- Ziemas periods — miera stadija vai vernalizācija (aukstuma ietekme uz tālāku attīstību).
- Otrais gads — organizma mobilizācija no rezervēm: stublāja pieaugums, ziedēšana, sēklu un augļu veidošanās.
- Pēc sēklu izplatīšanas lielākā daļa īsto divgadīgo augu nomirst.
Ekstrēmos klimatiskajos apstākļos vai siltumnīcās daži divgadīgie var pabeigt ciklu ļoti īsā laikā (piem., 3–4 mēnešos), tādējādi nereti tie kādā reģionā tiek uzskatīti par viengadīgiem. Pretēji, viengadīgs augs, ja tam ir labas audzēšanas iespējas, var nodrošināt sēklu novākšanu un radīt iespaidu, ka tas ir divgadīgs vai pat daudzgadīgs.
Aukstuma apstrāde (vernalizācija) un regulēšana
Daudziem divgadīgajiem augiem pirms ziedēšanas nepieciešama aukstuma apstrāde — ilglaicīga zemā temperatūra, kas aktivizē ziedpumpuru attīstību nākamajā sezonā. Šo procesu dārznieki izmanto, plānojot sēšanu un pārvietošanu. Dažos gadījumos ziedēšanu var izraisīt arī ar augu hormonu giberelīnu, taču komerciālā praksē tas ir retāk izmantots.
Audzēšana un dārznieku prakse
- Sēšana un stādīšana: ja mērķis ir iegūt ziedus vai sēklas, divgadīgos audzē divus gadus — sēj pavasarī vai vasarā, atstāj pāri ziemošanai un ļauj ziedēt nākamajā gadā. Ja audzē lapas vai saknes (ēdināšanai), bieži audzē kā viengadīgus, piemēram, bietes, Briseles kāpostus, kāpostus, burkānus, seleriju, pētersīļus un Šveices mandeles.
- Pārziemošana: daudzus divgadīgos aizsargā ar mulču vai pārziemo siltumnīcā, lai tie nezaudētu enerģijas rezerves un spētu ziedēt nākamajā sezonā.
- Barošana un laistīšana: pirmajā gadā nepieciešama mērena mēslojuma nodrošināšana, lai saknes un lapas labi attīstītos; otrajā gadā — atbilstoša barošana ziedēšanai un sēklu nogatavināšanai.
- Sēklu novākšana: ļaujiet augiem pilnībā izžūt un nobriest pēc ziedēšanas, tad novāciet sēklas, tās nosusiniet un uzglabājiet sausā vēsā vietā.
Praktiski padomi un problēmas
- Ja divgadīgais augs tiek audzēts ļoti skarbos apstākļos, tas var nenodzīvot ziemu un tiks uzskatīts par viengadīgu. Pretēji, labvēlīgos apstākļos viengadīgs augs var izdzīvot ilgāk un dot sēklas nākamajā gadā.
- Daudzi kaitēkļi un slimības, kas ietekmē viengadīgos, var traucēt arī divgadīgajiem — rūpējieties par agrorotāciju un profilaktisku uzraudzību.
- Ja mērķis ir sēklu pavairošana, atsevišķus augus atstājiet nākamajam gadam un pasargājiet no grauzējiem un lauka stīgu bojājumiem.
- Dažos kultivaros selekcionāri izveidojuši viengadīgus šķirnes radiniekus, kas zied jau pirmajā gadā no sēklām (piem., lapsenīte, akmeņlauzis un pīlādžs), kas dārzniekiem sniedz ātrāku rezultātu.
Piemēri un izmantošana
Bieži sastopamie divgadīgie piemēri ir pētersīļi, lunārijas, sudrabbietes, saldais Viljamss, kolkāžu nezāles un burkāni. Pansija ir divgadīgs augs, ko dārzos bieži audzē kā viengadīgu, lai iegūtu ziedus pirmajā gadā. Dažas kultūras (piem., cukurbietes) var savu ziedēšanu kavēt, ja tām nesnodrošina nepieciešamo vernalizāciju — eksperimentā cukurbietes tika turētas siltumnīcā līdz 41 mēnesim, kavējot ziedēšanu.
Atšķirības no viengadīgajiem un daudzgadīgajiem
Galvenā atšķirība ir dzīves ilgums un ziedēšanas biežums: īstie divgadīgie parasti zied tikai vienu reizi dzīvē (otrajā gadā) un pēc tam nomirst, kamēr daudzi daudzgadīgie zied vairākkārt katru gadu pēc mainīgas nobriešanas. Tomēr prakse dārzā bieži nosaka statusu pēc audzēšanas mērķa un reģiona klimatiskajām īpatnībām.
Kopsavilkums
- Divgadīgie augi izveido bagātīgas veģetatīvās rezerves pirmajā gadā, lai otrajā gadā izlietotu tās ziedēšanai un sēklu ražošanai.
- Ziedēšanai bieži nepieciešama aukstuma apstrāde (vernalizācija) — tas nosaka audzēšanas laiku un ziemas kopšanu.
- Dārzniekam jāizlemj, vai audzēt divgadīgus kā divus gadus ilgu projektu (sēklām/ziediem) vai izmantot tieši kā viengadīgus (lapu/sakņu raža).
Pētersīļi ir piemērs divgadīgam augam.
Otner tīmekļa vietnes
- Augu dzīves cikli
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir divgadīgs augs?
A: Divgadīgs augs ir ziedošs augs, kura dzīves cikls ilgst divus gadus. Pirmajā gadā augam izaug lapas, stublāji un saknes (veģetatīvās struktūras); tad aukstākajos mēnešos tas pāriet miera periodā. Nākamajā pavasarī/vasarā divgadīgā auga stublājs kļūst daudz garāks, un tas zied, ražo augļus un sēklas, pirms galu galā iet bojā.
Jautājums: Cik daudz ir divgadīgo augu salīdzinājumā ar citiem augiem?
A: Divgadīgo augu ir daudz mazāk nekā daudzgadīgo vai viengadīgo.
Vai ir kādi apstākļi, kas var izraisīt to, ka divgadīgs augs pabeidz savu dzīves ciklu ātrāk nekā divos gados?
A: Jā, ekstrēmos klimatiskajos apstākļos, piemēram, aukstā temperatūrā, divgadīgs augs var pabeigt savu dzīves ciklu tikai 3 vai 4 mēnešu laikā, nevis 2 gadu laikā. Tas ir diezgan bieži sastopams dārzeņu vai puķu stādiem, kas pirms iestādīšanas zemē ir bijuši pakļauti aukstiem apstākļiem.
J: Vai dažu divgadīgo augu ziedēšanas veicināšanai var izmantot giberelīnu?
A: Jā, ziedēšanu dažiem divgadīgajiem augiem var izraisīt, izmantojot augu hormonu giberelīnu, tomēr tas reti tiek darīts komerciāli.
J: Vai dārznieka perspektīva ietekmē auga dzīves ilgumu?
A: Jā, no dārznieka viedokļa auga statuss - viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs - bieži vien atšķiras atkarībā no atrašanās vietas vai mērķa. Divgadīgos augus, ko audzē ziediem, augļiem vai sēklām, nepieciešams audzēt divus gadus, bet tos, ko audzē ēdamām lapām vai saknēm, uzskata par viengadīgajiem un parasti tie kalpo tikai vienu gadu.
J: Kādi augi tiek uzskatīti par īstiem divgadīgajiem augiem?
A: Īsti divgadīgi augi ir, piemēram, pētersīļi, Lunaria sudrabzāle, saldā Viljama kolēka un burkāni; tomēr amoliņus bieži vien uzskata par viengadīgiem augiem, lai gan tehniski tie ir klasificēti kā divgadīgi augi.
J: Vai ir kādas parasto divgadīgo augu šķirnes, kas zied pirmajā gadā no sēklām?
A:Jā - augu selekcionāri ir radījuši vairāku parasti divgadīgu augu viengadīgus kultivārus, kas zied pirmajā gadā no sēklām; piemēri ir lapegle un svītolene.
Meklēt