NSDAP (Nacistu partija) — vēsture, ideoloģija un fakti
Padziļināta NSDAP (nacistu partija) vēsture, ideoloģija un fakti — izcelsme, 25 punktu manifests, politika, Hitlera loma un tās sociālās un vēsturiskās sekas Vācijā.
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, saīsināti NSDAP), pazīstama arī kā nacistu partija, bija Vācijas politiskā partija, kas pastāvēja galvenokārt no 1920. līdz 1945. gadam. Tā izveidojās 1920. gadā no Vācu strādnieku partijas (Deutsche Arbeiterpartei, DAP) un drīz pārgāja uz radikālāku nacionālsociālistisku ideoloģiju. Dienā, kad partija tika dibināta, tā publicēja savu 25 punktu manifestu, kas kalpoja kā pamata politisko mērķu saraksts. Šajā manifestā bija iekļauti, piemēram, mērķi: atteikties no Versaļas līguma, paplašināt dzīves telpu (Lebensraum) vācu tautai, pārstrukturēt ekonomiku un izglītību, ierobežot privātīpašuma tiesības, kā arī atņemt ebreju tautības cilvēkiem pilsonību un izslēgt tos no pilnvērtīgas sabiedriskās dzīves. Manifestā bija arī norādes par to, ka jānoņem ienākumi, ko cilvēki nav nopelnījuši, strādājot, un ka jāizveido spēcīga centrālā valdība un reforma izglītības sistēmā. NSDAP visplašāk asociējas ar Adolfa Hitlera vadību.
Vēstures pārskats
1920. gados partija sākotnēji bija salīdzinoši maza un populārākā Bavārijas reģionā, taču pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma (Beer Hall Putsch) 1923. gadā un īslaicīgas aizturēšanas tā pārstrukturējās un sāka plašāk izmantot legālas politikas līdzekļus. 1920. un 1930. gadu starpā, īpaši pēc 1929. gada lielās ekonomiskās krīzes, NSDAP guva arvien lielāku atbalstu, kļūstot par nozīmīgu politisko spēku Vācijas republikā.
1921. gadā partijas vadītājs kļuva Adolfs Hitlers, kurš nostiprināja savu personisko autoritāti. 1933. gada 30. janvārī Hitlers kļuva par Vācijas kancleru; pēc tam NSDAP izmantoja tiesiskas un vardarbīgas metodes, lai likvidētu politisko opozīciju un izveidotu vienas partijas totalitāru režīmu. Partijas vara beidzās ar Otrā pasaules kara sakāvi 1945. gadā, pēc kā Vācija un sabiedrotie aizliedza NSDAP darbību.
Ideoloģija un galvenās iezīmes
- Nacionālisms un rasisms: NSDAP ideoloģija balstījās uz spēcīgu nacionālu identitāti un rasu hierarhiju, kur centrā bija viedoklis par "āriju" (vācu) pārākumu un ebreju kā valsts ienaidnieku stigmatizācija.
- Antisemītisms: partijas politika aktīvi vērsta pret ebreju iedzīvotājiem, kas noveda pie diskriminācijas, atņemšanas civiltiesību un galu galā masveida slepkavībām Holokausta laikā.
- Autoritārisms: NSDAP atbalstīja spēcīgu vadību, vienas partijas kontroli, vārda un pretestības brīvības ierobežošanu un represīvas institūcijas (piem., SA, SS, Gestapo).
- Ekonomiskais virziens: partija reklamēja valsts kontrolētu ekonomiku, militarizāciju un lielus valsts darba projektus, kas no vienas puses mazināja bezdarbu, bet no otras — kalpoja karaspēka atjaunošanai un agresīvai ārpolitikai.
NSDAP darbība un institūcijas
NSDAP izveidoja plašu organizāciju tīklu: paramilitāras vienības kā Sturmabteilung (SA) un vēlāk Schutzstaffel (SS), slepenas policijas struktūras (Gestapo), partijas birokrātiju, jaunatnes organizāciju (Hitlera jaunatne), sieviešu un darba programmām atsevišķām grupām. Pēc 1933. gada notika Gleichschaltung — sadarbības un saskaņošanas process, ar kuru tika pakļautas vietējās varas institūcijas, mediji, arodbiedrības, un kultūrvide.
Noziegumi, vardarbība un Holokausts
NSDAP režīms ir atbildīgs par plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem. Tas ietver politisko opozīcijas vajāšanu, koncentrācijas nometņu sistēmas izveidi un īstenošanu, kurā tika nogalināti miljoniem cilvēku, tostarp aptuveni seši miljoni ebreju. Režīms īstenoja arī vardarbīgas etniskās tīrīšanas, darba vergu izmantošanu un citus noziegumus pret cilvēci.
Pēckara sekas un aizliegums
Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gadā NSDAP tika oficiāli aizliegta. Tika rīkotas tiesas (piem., Nirnbergas procesi), kurā daudzi partijas līderi un nozīmīgi virsnieki tika saukti pie atbildības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Pēckara periodā notika denacifikācija — centieni izskaust nacistu ietekmi sabiedrībā, tiesiski un morāli novērtēt nodarīto un izglītot sabiedrību par notikušo.
Fakti un datumi
- Partijas dibināšanas gads: 1920.
- Hitlera pieaugšana pie varas un kanclera iecelšana: 1933. gada 30. janvāris.
- NSDAP vadības režīms beidzās 1945. gadā ar Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā.
- Holokaustā gāja bojā aptuveni seši miljoni ebreju; ciešanas skāra arī miljonus citu upuru (romi, politiskie pretinieki, psihiski un fiziski slimie, homoseksuāļi u.c.).
- Partijas masveida biedru skaits un tās ietekme strauji pieauga 1930. gados, īpaši pēc 1929. gada ekonomiskās krīzes.
Atcerēšanās un mācības
NSDAP darbība ir vēsturisks brīdinājums par to, kā vardarbīga ideoloģija, totalitārisms un naids var novest pie plašām cilvēktiesību traģēdijām. Mūsdienās izglītība, atcerēšanās un juridiskie aizliegumi pret nacistiskas ideoloģijas popularizēšanu ir svarīgi, lai novērstu līdzīgu ideju atgriešanos.
Vēsture
1919. gadā Ādolfs Hitlers iestājās Vācijas Strādnieku partijā. 1920. gadā partija mainīja nosaukumu, un 1921. gadā Hitlers pārņēma kontroli.1923. gadā nacistu partija mēģināja veikt valsts apvērsumu Minhenē, lai pārņemtu varu Vācijā, taču tas neizdevās. Šo kauju sauca par Alus zāles puču. Hitlers tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā par valsts nodevību. Tomēr pēc deviņiem mēnešiem viņš tika atbrīvots no cietuma. Citiem cilvēkiem, kuri piedalījās Alus zāles pučā, tika piespriests nāvessods vai 5-6 gadi cietumā. Valdība arī padarīja NSDAP Vācijā par nelegālu.
Atrodoties cietumā, Ādolfs Hitlers sarakstīja lielāko daļu Mein Kampf ("Mana cīņa"). Šajā grāmatā viņš pierakstīja savas politiskās idejas un nākotnes plānus Vācijai.
1924. gadā Hitleru pirms termiņa atbrīvoja no cietuma. Viņš atjaunoja NSDAP darbību. Viņš vēlējās iegūt varu likumīgi, vēlēšanās. Šajā laikā NSDAP bija tikai viena no dažām galēji labējām, nacionālistiskām politiskajām partijām Vācijā. Tolaik pastāvēja daudzas citas partijas ar līdzīgām idejām. Nacisma partiju atbalstīja tādi svarīgi cilvēki kā Fricis Tīsens un Emīls Kirdorfs, kas abi bija lielo rūpniecības uzņēmumu vadītāji.
Nākamās Reihstāga vēlēšanas notika 1928. gadā. Šajās vēlēšanās nacistu partija ieguva 2,6 % balsu. Lai nākamajās vēlēšanās gūtu labākus rezultātus, partija nolēma mazināt savus antisemītiskos saukļus. Tā vietā NSDAP vairāk pievērsās ārpolitikai un vācu tautas terorizēšanai. Pašvaldību vēlēšanās 1929. un 1930. gadā NSDAP ieguva aptuveni 10 % balsu.
1930. gadā prezidents Pauls fon Hindenburgs atlaida Reihstāgu. Nacistu partija to uztvēra kā izdevību. Vēlēšanās 1930. gada 14. septembrī NSDAP ieguva 18,3 % balsu un kļuva par otru lielāko partiju Vācijā.
Šajā laikā lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju vēlējās atbrīvoties no Veimāras republikas (Weimarer Republik). Veimāra bija Vācijas pilsēta, kurā pēc Pirmā pasaules kara tika uzrakstīta Vācijas konstitūcija. Cilvēki vēlējās arī spēcīgāku Vāciju, kurā būtu vairāk karavīru. Versaļas līgums bija noteicis, ka Vācijai ir aizliegts iegādāties dažu veidu ieročus un kuģus.
1933. gada 30. janvārī Francs fon Papens piedāvāja Ādolfam Hitleram kļūt par Vācijas kancleru nacionālistu kabinetā. Viņš to darīja slepeni. Tā bija Machtübergabe jeb "varas nodošana". Tomēr vēlāk NSDAP to sāka dēvēt par Machtergreifung ("varas sagrābšanu"). Nacistu propagandai bija labāk teikt, ka viņi pārņēma varu no Veimāras Republikas, nevis kļuva par likumīgu Republikas valdību.
Pēdējās brīvās vēlēšanas Veimāras Vācijā notika 1933. gada martā. Nacistu partija ieguva 44% balsu. Tas nebija vairākums. Pēc Reihstāga ugunsgrēka viņiem izdevās iegūt divu trešdaļu vairākumu, kas bija nepieciešams, lai pieņemtu Ermächtigungsgesetz (Likumu par pilnvarošanu). Ar šo jauno likumu viņi atlaida parlamentu, deva Hitleram pilnvaras darīt visu, ko viņš vēlas, un padarīja visas politiskās partijas (izņemot nacistu partiju) nelikumīgas.
Pēc tam nacistu partija kļuva ļoti svarīga. Cilvēkiem bija jābūt partijas biedriem, lai saņemtu kādu darbu vai paaugstinājumu. Nacistu partija darbojās līdz pat 1945. gada 8. maijam, kad Vācija padevās sabiedrotajiem.
Ietekme
1945. gada 8. maijā NSDAP likvidējās. Pēc tam NSDAP vairs nepastāvēja.
Viņi veica dažas reformas, kas pastāv vēl šodien. Piemēram:
- 1934. gadā viņi nolēma, ka tad, kad divi cilvēki apprecas, viņu mantas joprojām ir atsevišķas.
- Maksājot nodokļus, persona var atskaitīt izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu no mājām uz darbu un atpakaļ.
- Tie apgrūtināja vietu, kas izsniedza aizdevumus, iespējas atņemt preces cilvēkiem, kuri bija parādā naudu.
- 1933. gadā tika pieņemti plaši dzīvnieku labturības un aizsardzības likumi, kas ir mūsdienu dzīvnieku aizsardzības likumu pamatā.
Taču nacisti izdarīja tik daudz sliktu lietu, ka tagad Vācijā ir aizliegts attēlot svastikas simbolu (attēlots uz karoga) vai lietot tādus saukļus kā Sieg Heil. 2010. gada novembrī Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas Godfrijs Blūms (Godfrey Bloom) bija spiests pamest Parlamentu. Tas notika pēc tam, kad viņš vācu parlamenta deputātam iesauca nacistisko saukli "Ein Volk, ein Reich, ein Führer".
Teicieni, devīzes un saukļi
- "Sieg Heil! Sieg Heil! Sieg Heil! "
- "Slava uzvarai" (nacistu ierasta skandēšana mītiņos).
- "Ein Volk, ein Reich, ein Führer!"
- "Viena tauta, viena valsts, viens vadītājs!"
- "Deutschland, erwache!"
- "Vācija, mosties!" (Dietriha Ekarta populārā nacistu dziesma.) Nacisti šo saukli ievietoja uz daudziem propagandas plakātiem.)
- "Die Juden sind unser Unglück!"
- "Ebreji ir mūsu nelaime!" (Vācu vēsturnieka Heinriha fon Treičkes citāts no 1880. gada)
- "Lang lebe unser ruhmvoller Führer!"
- "Lai dzīvo mūsu slavenais līderis!"
- "Heute Deutschland, morgen die Welt!"
- "Šodien Vācija, rīt pasaule!"
- "Die Deutschen immer vor dem Ausländer und den Juden!"
- "Vācietis vienmēr priekšā ārzemniekam un ebrejiem!"
- "Sicher ist der Jude auch ein Mann, aber der Floh ist auch ein Tier"
- "Protams, arī ebrejs ir cilvēks, bet arī blusa ir dzīvnieks."
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija?
A: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, pazīstama arī kā nacistu partija, bija Vācijas politiskā partija, kas dibināta 1920. gadā.
Q: Kas bija Vācijas strādnieku partija un kā tā bija saistīta ar NSDAP?
A: Vācu strādnieku partija bija partija, kas vēlāk kļuva par NSDAP. NSDAP sāka veidoties no Vācijas Strādnieku partijas.
J: Kāds bija NSDAP 25 punktu manifests?
A.: NSDAP 25 punktu manifestā bija uzskaitītas idejas, kas ietvēra Versaļas līguma atcelšanu, lielākas zemes iegūšanu vācu tautai, ienākumu atņemšanu cilvēkiem, kas nebija nopelnījuši ar darbu, pilsonības atņemšanu ebrejiem, izglītības sistēmas maiņu un spēcīgas centrālās valdības izveidi.
J: Kas visvairāk ir saistīts ar NSDAP?
A: Ar NSDAP visvairāk asociējas Ādolfs Hitlers.
J: Kad NSDAP kļuva par populārāko partiju Bavārijā?
A: No 1920. līdz 1923. gadam NSDAP kļuva par populārāko partiju Bavārijā kopš 1923. gada Alus zāles puča.
J: Kas bija "garo nažu nakts"?
A: Garie naži nakts bija notikums 1934. gada jūnijā, kad nacistu partija sāka nogalināt SA vadītāju Ernstu Rēmu un Vācijas kancleru Kurtu fon Šleiheru.
J: Ko NSDAP vēlējās panākt ar savu manifestu?
A: Ar savu manifestu NSDAP mērķis bija iegūt vairāk zemes vācu tautai, izveidot spēcīgu centrālo valdību, mainīt izglītības sistēmu un atņemt ebreju tautības cilvēkiem pilsonību un citas lietas.
Meklēt