Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Vēsture

1919. gadā Ādolfs Hitlers iestājās Vācijas Strādnieku partijā. 1920. gadā partija mainīja nosaukumu, un 1921. gadā Hitlers pārņēma kontroli.

1923. gadā nacistu partija mēģināja veikt valsts apvērsumu Minhenē, lai pārņemtu varu Vācijā, taču tas neizdevās. Šo kauju sauca par Alus zāles puču. Hitlers tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā par valsts nodevību. Tomēr pēc deviņiem mēnešiem viņš tika atbrīvots no cietuma. Citiem cilvēkiem, kuri piedalījās Alus zāles pučā, tika piespriests nāvessods vai 5-6 gadi cietumā. Valdība arī padarīja NSDAP Vācijā par nelegālu.

Atrodoties cietumā, Ādolfs Hitlers sarakstīja lielāko daļu Mein Kampf ("Mana cīņa"). Šajā grāmatā viņš pierakstīja savas politiskās idejas un nākotnes plānus Vācijai.

1924. gadā Hitleru pirms termiņa atbrīvoja no cietuma. Viņš atjaunoja NSDAP darbību. Viņš vēlējās iegūt varu likumīgi, vēlēšanās. Šajā laikā NSDAP bija tikai viena no dažām galēji labējām, nacionālistiskām politiskajām partijām Vācijā. Tolaik pastāvēja daudzas citas partijas ar līdzīgām idejām. Nacisma partiju atbalstīja tādi svarīgi cilvēki kā Fricis Tīsens un Emīls Kirdorfs, kas abi bija lielo rūpniecības uzņēmumu vadītāji.

Nākamās Reihstāga vēlēšanas notika 1928. gadā. Šajās vēlēšanās nacistu partija ieguva 2,6 % balsu. Lai nākamajās vēlēšanās gūtu labākus rezultātus, partija nolēma mazināt savus antisemītiskos saukļus. Tā vietā NSDAP vairāk pievērsās ārpolitikai un vācu tautas terorizēšanai. Pašvaldību vēlēšanās 1929. un 1930. gadā NSDAP ieguva aptuveni 10 % balsu.

1930. gadā prezidents Pauls fon Hindenburgs atlaida Reihstāgu. Nacistu partija to uztvēra kā izdevību. Vēlēšanās 1930. gada 14. septembrī NSDAP ieguva 18,3 % balsu un kļuva par otru lielāko partiju Vācijā.

Šajā laikā lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju vēlējās atbrīvoties no Veimāras republikas (Weimarer Republik). Veimāra bija Vācijas pilsēta, kurā pēc Pirmā pasaules kara tika uzrakstīta Vācijas konstitūcija. Cilvēki vēlējās arī spēcīgāku Vāciju, kurā būtu vairāk karavīru. Versaļas līgums bija noteicis, ka Vācijai ir aizliegts iegādāties dažu veidu ieročus un kuģus.

1933. gada 30. janvārī Francs fon Papens piedāvāja Ādolfam Hitleram kļūt par Vācijas kancleru nacionālistu kabinetā. Viņš to darīja slepeni. Tā bija Machtübergabe jeb "varas nodošana". Tomēr vēlāk NSDAP to sāka dēvēt par Machtergreifung ("varas sagrābšanu"). Nacistu propagandai bija labāk teikt, ka viņi pārņēma varu no Veimāras Republikas, nevis kļuva par likumīgu Republikas valdību.

Pēdējās brīvās vēlēšanas Veimāras Vācijā notika 1933. gada martā. Nacistu partija ieguva 44% balsu. Tas nebija vairākums. Pēc Reihstāga ugunsgrēka viņiem izdevās iegūt divu trešdaļu vairākumu, kas bija nepieciešams, lai pieņemtu Ermächtigungsgesetz (Likumu par pilnvarošanu). Ar šo jauno likumu viņi atlaida parlamentu, deva Hitleram pilnvaras darīt visu, ko viņš vēlas, un padarīja visas politiskās partijas (izņemot nacistu partiju) nelikumīgas.

Pēc tam nacistu partija kļuva ļoti svarīga. Cilvēkiem bija jābūt partijas biedriem, lai saņemtu kādu darbu vai paaugstinājumu. Nacistu partija darbojās līdz pat 1945. gada 8. maijam, kad Vācija padevās sabiedrotajiem.

Ietekme

1945. gada 8. maijā NSDAP likvidējās. Pēc tam NSDAP vairs nepastāvēja.

Viņi veica dažas reformas, kas pastāv vēl šodien. Piemēram:

• 1934. gadā viņi nolēma, ka tad, kad divi cilvēki apprecas, viņu mantas joprojām ir atsevišķas.
• Maksājot nodokļus, persona var atskaitīt izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu no mājām uz darbu un atpakaļ.
• Tie apgrūtināja vietu, kas izsniedza aizdevumus, iespējas atņemt preces cilvēkiem, kuri bija parādā naudu.
• 1933. gadā tika pieņemti plaši dzīvnieku labturības un aizsardzības likumi, kas ir mūsdienu dzīvnieku aizsardzības likumu pamatā.

Taču nacisti izdarīja tik daudz sliktu lietu, ka tagad Vācijā ir aizliegts attēlot svastikas simbolu (attēlots uz karoga) vai lietot tādus saukļus kā Sieg Heil. 2010. gada novembrī Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas Godfrijs Blūms (Godfrey Bloom) bija spiests pamest Parlamentu. Tas notika pēc tam, kad viņš vācu parlamenta deputātam iesauca nacistisko saukli "Ein Volk, ein Reich, ein Führer".

Teicieni, devīzes un saukļi

• "Sieg Heil! Sieg Heil! Sieg Heil! "
• "Slava uzvarai" (nacistu ierasta skandēšana mītiņos).
• "Ein Volk, ein Reich, ein Führer!"
• "Viena tauta, viena valsts, viens vadītājs!"
• "Deutschland, erwache!"
• "Vācija, mosties!" (Dietriha Ekarta populārā nacistu dziesma.) Nacisti šo saukli ievietoja uz daudziem propagandas plakātiem.)
• "Die Juden sind unser Unglück!"
• "Ebreji ir mūsu nelaime!" (Vācu vēsturnieka Heinriha fon Treičkes citāts no 1880. gada)
• "Lang lebe unser ruhmvoller Führer!"
• "Lai dzīvo mūsu slavenais līderis!"
• "Heute Deutschland, morgen die Welt!"
• "Šodien Vācija, rīt pasaule!"
• "Die Deutschen immer vor dem Ausländer und den Juden!"
• "Vācietis vienmēr priekšā ārzemniekam un ebrejiem!"
• "Sicher ist der Jude auch ein Mann, aber der Floh ist auch ein Tier"
• "Protams, arī ebrejs ir cilvēks, bet arī blusa ir dzīvnieks."