Vācijas Ministru kabinets
Bundesregierung, dažkārt saukts arī par Bundeskabinetu jeb Federālo kabinetu, ir Vācijas Federatīvās Republikas valdība, un tā sastāv no kanclera un federālajiem ministriem.
Ministru kabineta pienākumi ir uzskaitīti Konstitūcijas 62.-69. pantā. Tajā ir arī noteikts, ka ministram ir jānodod amata zvērests.
Kanclers ir atbildīgs par federālās valdības administratīvo darbu, taču šis darbs ir deleģēts federālās kancelejas vadītājam.
Kanclers nosaka federālās valdības vispārējo politiku un to, kas jādara katrai ministrijai. Federālie ministri ir atbildīgi par to, kas notiek viņu departamentos, un par to, lai nodrošinātu, ka ministrija ievēro kanclera vispārējās idejas. To sauc par resoru principu (vācu: Ressortprinzip).
Ja divi federālie ministri nevienojas par to, kas būtu jādara, kam tas jādara vai kā tas jādara, federālā valdība pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. To sauc par sadarbības principu (vācu: Kollegialprinzip).
Federālais ministru likums (vācu: Bundesministergesetz) nosaka, ka pensionēts federālās valdības loceklis var saņemt izdienas pensiju, ja viņš vismaz divus gadus ir bijis ministrs. Tiek ieskaitīts laiks, kas pavadīts kā jaunākais ministrs (ASV "zemessekretārs"), ko Vācijā sauc par parlamenta pastāvīgajiem sekretāriem, kā arī iepriekšējā dalība federālās zemes valdībā.
Parlamenta pastāvīgie sekretāri un valsts ministri nav federālās valdības locekļi, bet palīdz tai darbā.
Parasti Federālais Ministru kabinets tiekas Federālajā kancelejā katru trešdienu plkst. 9.30.
Trešais Merkeles kabinets
Trešajā Merkeles kabinetā (2013-2018) ir tikai CDU-CSU un SPD pārstāvji.
| Departaments | Biroja turētājs | Puse |
| CDU | ||
| Ārlietu ministrija un federālā kanclera vietnieks | Sigmar Gabriel | SPD |
| Brigita Ziprīsa (Brigitte Zypries) | SPD | |
| Interjers | Thomas de Maizière | CDU |
| Tiesiskums un patērētāju aizsardzība | Heiko Māss | SPD |
| Finanses | Volfgangs Šeible | CDU |
| Darbs un sociālās lietas | Andrea Nahles | SPD |
| Pārtika un lauksaimniecība | Christian Schmidt | CSU |
| Aizsardzība | Ursula fon der Leiena | CDU |
| Ģimenes lietas, Seniori, Sievietes un jaunieši | Katarina Barley | SPD |
| Veselība | Hermanis Grēhe (Hermann Gröhe) | CDU |
| Transporta un digitālā infrastruktūra | Aleksandrs Dobrindts | CSU |
| Vide, dabas aizsardzība, celtniecība un kodoldrošība | Barbara Hendriksa | SPD |
| Izglītība un pētniecība | Johanna Wanka | CDU |
| Ekonomiskā sadarbība un attīstība | Gerds Millers | CSU |
| Federālais īpašu uzdevumu ministrs un Federālās kancelejas vadītājs | Peter Altmaier | CDU |
Juristi federālajā valdībā
Šajā tabulā ir norādīts to federālās valdības locekļu skaits un procentuālais īpatsvars, kuri bija juristi. Vācijā laiku starp vēlēšanām sauc par "likumdošanas periodu". Apvienotajā Karalistē to sauc par parlamentu vai ASV - par kongresu.
| Likumdošanas periods | Pilnībā kvalificēti juristi | ||
| Numurs | Procentuālā daļa | ||
| 1. (1949–1953) | 6 no 14 | 42.9% | |
| 2. (1953–1957) | 5 no 20 | 25.0% | |
| 3. (1957–1961) | 7 no 18 | 38.9% | |
| 4. (1961–1965) | 8 no 21 | 38.1% | |
| 7 no 22 | 31.8% | ||
| 5. (1965–1969) | 7 no 22 | 31.8% | |
| 6 no 20 | 30.0% | ||
| 6. (1969–1972) | 4 no 16 | 25.0% | |
| 7. (1972–1976) | 8 no 18 | 44.4% | |
| 4 no 16 | 25.0% | ||
| 8. (1976–1980) | 4 no 16 | 25.0% | |
| 9. (1980–1983) | 8 no 17 | 47.1% | |
| 8 no 17 | 47.1% | ||
| 10. (1983–1987) | 8 no 17 | 47.1% | |
| 11. (1987–1990) | 9 no 19 | 47.4% | |
| 12. (1990–1994) | 6 no 20 | 33.3% | |
| 13. (1994–1998) | 9 no 18 | 50.0% | |
| 14. (1998–2002) | 3 no 16 | 18.8% | |
| 15. (2002–2005) | 6 no 14 | 42.9% | |
| 16. (2005–2009) | 6 no 16 | 37.5% | |
| 17. (2009–2013) | 7 no 16 | 43.8% | |
| 18. (2013-2018) | 9 no 16 | 56,2% | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bundesregierung?
A: Bundesregierung, pazīstams arī kā Bundeskabinett jeb Federālais kabinets, ir Vācijas Federatīvās Republikas valdība.
Q: Kas veido Bundesregierung?
A: Bundesregierung sastāv no kanclera un federālajiem ministriem.
J: Kādi ir daži no Konstitūcijas 62.-69. pantā uzskaitītajiem valdības pienākumiem?
A: Konstitūcijas 62.-69. pantā ir uzskaitīti dažādi valdības locekļu pienākumi, tostarp zvēresta nodošana un vispārējās politikas noteikšana katrā ministrijā.
J: Kas ir atbildīgs par administratīvo darbu federālajā valdībā?
A: Federālajā valdībā par administratīvo darbu ir atbildīgs kanclers, taču šis darbs ir deleģēts Federālās kancelejas vadītājam.
J: Kas notiek, ja divi ministri par kaut ko nevienojas?
A: Ja divi ministri par kaut ko nevienojas, tad lēmumu pieņem federālās valdības locekļi ar balsu vairākumu - šo procesu sauc par sadarbības principu (Kollegialprinzip).
Jautājums: Vai bijušajiem deputātiem, kuri amatā nostrādājuši vismaz divus gadus, ir pieejami kādi pensijas pabalsti?
A: Jā - saskaņā ar Federālo ministru likumu (Bundesministergesetz) pensionētie locekļi, kuri amatā nostrādājuši vismaz divus gadus, var saņemt izdienas pensiju. Tas attiecas arī uz laiku, kas pavadīts kā jaunākais ministrs (ministra vietnieks) vai valsts ministrs.
J: Kad parasti notiek Federālā kabineta sanāksmes?
A: Parasti Federālais Ministru kabinets sanāk katru trešdienu plkst. 9.00 Federālajā kancelejā.
