Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikums

Konstitūcijas aizsardzība

Federālā Konstitucionālā tiesa (vācu: Bundesverfassungsgericht) aizsargā konstitūciju, aizliedzot likumus, kas pārkāpj konstitūciju. Konstitūcijā ir "mūžīgās klauzulas", kuras tiesa aizsargā, pat aizliedzot konstitūcijas grozījumus (likumus, ar kuriem tās groza). No izmaiņām tiek aizsargāts 1. pants par cilvēka dzīvību un cieņu un 20. panta pamatprincipi. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka nekas līdzīgs nacisma periodam vairs neatkārtotos. Nacisti varēja pieņemt pilnvarojuma aktu, kas ļāva Hitleram valdīt ar dekrētu.

Pieci konstitucionālie orgāni

Vācija ir federāla parlamentāra demokrātija. To apliecina piecas "konstitucionālās institūcijas".

Prezidentūra

Federālais prezidents (vācu: Bundespräsident) ir valsts vadītājs. Tas lielākoties ir ceremoniāls amats, un tā loma ikdienas politikā ir neliela. Prezidentam nav tādas milzīgas varas kā Veimāras Republikas prezidentam vai Amerikas Savienoto Valstu prezidentam. Viņš ir formāls valsts vadītājs, paraksta likumus, pirms tie stājas spēkā, un ieceļ federālās amatpersonas, viņš nevar izlemt, kad atlaist Bundestāgu vai iecelt jaunu kancleru, kamēr par to nav nobalsojis parlamenta (vācu: Bundestāga) deputātu vairākums.

Izpildvara

Kancleri ievēl Bundestāgs. Viņš ir izpildvaras vadītājs un vada federālo Ministru kabinetu.

Tiesu nozare

Tiesu varu veido Federālā konstitucionālā tiesa un piecas citas augstākās tiesas. Ir arī vietējās un reģionālās tiesas, kas pieņem pirmos lēmumus lietās. To lēmumus var atcelt apelācijas tiesas vai Augstākās tiesas.

 

Federālā konstitucionālā tiesa

Federālā Konstitucionālā tiesa ir vissvarīgākā tiesa Vācijā. Tās uzdevums ir aizsargāt Pamatlikumu. Tās lēmumi ir kā likumi. Tiesa var atcelt likumus, ja tie pārkāpj Pamatlikumu.

 

Federālā sociālā tiesa

Federālā sociālā tiesa ir Augstākā apelācijas tiesa lietās par sociālo nodrošinājumu, pensijām un veselības apdrošināšanu.

Federālā darba tiesa

Federālā darba tiesa ir Augstākā apelācijas tiesa darba tiesību lietās. Tas attiecas uz darba līgumiem, streikiem un arodbiedrību nolīgumiem.

Federālā nodokļu tiesa

Federālā nodokļu tiesa ir Augstākā apelācijas tiesa lietās par nodokļu un muitas tiesībām.

Federālā administratīvā tiesa

Federālā Sociālā tiesa ir Augstākā apelācijas tiesa lietās, kurās iesaistīta valsts iestāde. Tās var būt saistītas ar to, ka persona var uzskatīt, ka valdība pret viņu ir izturējusies netaisnīgi, vai arī ar strīdu starp divām valdības iestādēm par to, kura no tām drīkst kaut ko darīt.

Federālā Augstākā tiesa

Šī tiesa ir Augstākā apelācijas tiesa visās civillietās un krimināllietās, kuras nav izskatījusi kāda no pārējām augstākajām tiesām.

Likumdošanas nozare

Likumdošanas jomā ir divas konstitucionālās iestādes.

Bundesrat

Vācijas parlamenta augšpalāta - Bundesrats - pārstāv federālās zemes. Tas arī liecina, ka Vācija ir federāla valsts. Federālisms ir viena no konstitūcijas "mūžīgajām klauzulām", ko nevar mainīt..

Bundestāgs

Bundestāgs ir vēlēšanās ievēlētā likumdevēja daļa. Kanclerim jābūt Bundestāga loceklim.

Citi noteikumi

Militārie spēki

Veimāras konstitūcija noteica, ka reihsvērs ir ārpus parlamenta vai sabiedrības kontroles. Armija bija tieši pakļauta prezidentam, un prezidentam nebija jāatskaitās parlamentam.

Saskaņā ar Pamatlikumu Bundesvēra aizsardzības spēki ir atbildīgi parlamentam, jo

1. miera laikā Bundesvērs ir pakļauts aizsardzības ministram.
2. kara laikā tā atskaitās kancleram.

Kanclers ir tieši atbildīgs parlamentam, bet ministrs ir netieši atbildīgs parlamentam, jo tas var atcelt valdību, ievēlot jaunu kancleru.

Ar Pamatlikumu tika izveidots arī karavīru ombuds jeb Wehrbeauftragter, kas atskaitījās parlamentam, nevis valdībai. Karavīri var rakstīt tieši Wehrbeauftragter, ja viņi uzskata, ka pret viņiem izturas netaisnīgi vai nelikumīgi, vai ja viņi uzskata, ka viņu komandieri rīkojas nelikumīgi. Karavīrus nevar sodīt par rakstīšanu Wehrbeauftragter.

Vairākās Konstitucionālās tiesas lietās 90. gados tika noteikts, ka valdība nevar izmantot Bundesvēru ārpus NATO teritorijas, ja vien Bundestāgs iepriekš nedod atļauju ar rezolūciju. Rezolūcijā ir jāapraksta, kur Bundesvērs dosies un cik ilgi tā misija ilgs.

Referendumi un plebiscīti

Pamatlikums pieļauj referendumus tikai par federālo zemju robežu maiņu. Ir notikuši divi referendumi:

1. Bādene-Virtemberga tika izveidota 1952. gadā pēc tam, kad referendumā tika apstiprināta trīs atsevišķu federālo zemju (Virtembergas-Bādenes, Virtembergas-Hohenzollernes un Bādenes) apvienošana.

1. 1996. gadā Berlīnes un Brandenburgas iedzīvotāji nolēma nepievienoties abām valstīm.

Pamatlikuma attīstība kopš 1949. gada

Svarīgas izmaiņas Pamatlikumā bija iesaukšanas atjaunošana un Bundesvēra izveide 1956. gadā.

Apvienošanās laikā Austrumvācija un Rietumvācija nolēma nerakstīt jaunu konstitūciju, bet saglabāt veco, kas Rietumvācijā bija tik labi darbojusies. Konstitūcija tika grozīta, lai ļautu Austrumvācijai pievienoties, un pēc tam atkal grozīta, lai nostiprinātu apgalvojumu, ka Vācija nevēlas vairāk teritorijas. Tas bija galīgajā noregulējumā dotais solījums.

Saistītās lapas

Iepriekšējās konstitūcijas

• Vācijas impērijas konstitūcija (1871-1919)
• Veimāras konstitūcija (1919-1933)
• Vācijas Demokrātiskās Republikas Konstitūcija (VDR, 1949-1990)

Citi

• Brēmenes klauzula
• Bundesrechnungshof
• Vācijas ārkārtas likumi
• Vācijas vēsture
• Vācijas politika
• Konstitūcija
• Konstitucionālisms
• Konstitucionālā ekonomika