Brandenburga — Vācijas federālā zeme: fakti, teritorija un vēsture
Brandenburga — Vācijas federālā zeme: fakti, teritorija un vēsture. Uzzini platību, iedzīvotājus, vēsturiskos posmus, Potsdamas nozīmi un Berlīnes saikni.
Brandenburga ir federālā zeme Vācijā, atjaunota kā federālā zeme pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. Tās platība ir aptuveni 29 000 km², un tajā dzīvo apmēram 2,5–2,6 miljoni iedzīvotāju. Brandenburga ir viena no lielākajām pēc platības un viena no retāk apdzīvotajām Vācijas federālajām zemēm.
Ģeogrāfija un dabas ainavas
Brandenburga ieskauj Berlīni, kas atrodas tās centrā, taču nav tās sastāvdaļa — Berlīne ir atsevišķa pilsētvalsts. Zeme robežojas ar Poliju austrumos un ar citām Vācijas federālajām zemēm rietumos un dienvidos. Brandenburgai raksturīgas plašas pļavu, mežu un ezeru teritorijas, kā arī daudz upju—piemēram, Spree un Havel. Nozīmīgs dabas reģions ir Spreevalde (Spreewald) ar kanāliem un tūristiem pievilcīgu biosfēras rezervātu.
Vēsture īsumā
Līdz 1945. gadam Brandenburga bija liela Prūsijas province, kuras platība toreiz sasniedza aptuveni 38 278 km² un iedzīvotāju skaits bija apmēram 3 miljoni. Pēc Otrā pasaules kara teritorija tika pārkārtota, daļa austrumu teritoriju nonāca Polijas kontrolē, un 1949.–1952. gadā Brandenburga pastāvēja kā viena no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) federālajām zemēm. 1952. gadā VDR administratīvi pārgāja uz Bezirke sistēmu, un Brandenburgu sadalīja trīs Bezirke — Potsdamā, Frankfurtē un Cottbusā — līdz valstij tika atjaunota 1990. gadā pēc Vācijas atkalapvienošanās.
Administrācija un galvaspilsēta
Brandenburgas galvaspilsēta ir Potsdama, kas ir nozīmīgs kultūras un vēsturiskais centrs (pašā Potsdamā atrodas ievērojama kultūras mantojuma vieta — Sanssouci parks ar pilīm, kas piesaista tūristus). Politiskā struktūra ietver reģionālas administratīvās iedalījuma vienības un pašvaldības. Zemei ir sava valdība, par kuru rūpējas landtāga (reģionālā parlaments) vēlēta koalīcija.
Iedzīvotāji un pilsētas
Brandenburgā ir salīdzinoši zema iedzīvotāju blīvuma pakāpe salīdzinājumā ar Rietumvācijas federālajām zemēm. Papildus Potsdamai nozīmīgas pilsētas un centri ir Cottbus, Brandenburg an der Havel un Frankfurt (Oder). Reģions ir raksturīgs gan lauku apdzīvotībai, gan pieaugumam ap Berlīni piegulošajās zonās, kur dzīvesvietu meklē daudzi, kas strādā Berlīnē.
Ekonomika un transports
Ekonomikā svarīgas nozīmēs ir lauksaimniecība, enerģētika (tai skaitā atjaunojamās enerģijas projekti), mežsaimniecība, rūpniecība un loģistika. Tūrisms ir nozīmīga nozare pateicoties dabas teritorijām, ezeriem un vēsturiskajām vietām. Labas dzelzceļa un autoceļu savienojuma dēļ Brandenburgai ir nozīmīga loma kā tranzīta un piegulošajam reģionam Berlīnei.
Kultūra un tūrisms
Pilsētas un lauku ainavas piedāvā muzejus, pili un klosteres, kā arī dabas takas Spreevaldē un pie ezeriem. Potsdamas kultūras mantojums ir ierakstīts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas padara Brandenburgu par pievilcīgu galamērķi īsiem izbraucieniem no Berlīnes un garākiem ceļojumiem pa Vāciju.
Brandenburga joprojām nēsā spēcīgas vēsturiskās saites ar Prūsiju un Vācijas vēsturi kopumā, bet mūsdienās tā ir moderns, dabai un kultūrai bagāts reģions ar stratēģisku novietojumu ap Berlīni.
Brandenburgas vēsture
- 1373 Kārlis IV saviem dēliem nopirka Brandenburgu no Vitelsbaheriem.
- 1539. gada protestantu reformācija
- 1618 Apvienošanās ar Prūsiju
- 1815 Brandenburga kļūst par Prūsijas provinci
- 1945 Brandenburga zaudēja 32% Polijas labā
- 1949 Valsts Austrumvācijā
- 1952 Sadalīts trīs rajonos (Bezirke)
- 1990. gads - valsts atkalapvienotajā Vācijā
Administrācija
Brandenburga ir sadalīta četrpadsmit Kreisēs (novados):
- Prignitz
- Ostprignitz-Ruppin
- Oberhavel
- Uckermark
- Havelland
- Barnim
- Märkisch-Oderland
- Potsdama-Mittelmark
- Teltow-Fläming
- Oder-Spree
- Dahme-Spreewald
- Elbe-Elster
- Oberspreewald-Lausitz
- Spree-Neiße
Brandenburgā ir arī četras Kreisfreie Städte (pilsētas bez rajoniem):
- Brandenburgas
- Cottbus
- Frankfurte pie Oderas
- Potsdama
Brandenburgas ministru prezidentu saraksts
- 1945 - 1949: Karls Šteinhofs
- 1949 - 1952: Rudi Jahn
- 1990 - 2002: Manfrēds Stolpe (SPD)
- 2002 - 2013: Matthias Platzeck (SPD)
- kopš 2013. gada: Dietmar Woidke (SPD)
Brandenburgas pilsētas un apriņķi
Brandenburga ir sadalīta četrpadsmit (lauku) novados (Landkreise),
|
|
un četri pilsētu rajoni (kreisfreie Städte),
- Brandenburg an der Havel
- Cottbus
- Frankfurte pie Oderas
- Potsdama
| · v · t · e Vācijas valstis | ||
| Valstis | Bādene-Virtemberga - Bavārija - Brandenburga - Hesene - Lejassaksija - Meklenburga-Priekšpomerānija - Ziemeļreina-Vestfālenē - Reinzeme-Pfalca - Sārija - Saksija - Saksija-Anhalte - Šlēsviga-Holšteina - Tīringene. |
|
| Pilsētas valstis | Berlīne - Brēmene - Hamburga | |
| Bijušās valstis | Bādene - Virtemberga-Bādene - Virtemberga-Hohenzollern | |
.svg.png)
Galvaspilsēta Potsdama
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Brandenburgs?
A: Brandenburga ir federālā zeme Vācijā.
J: Kad tā kļuva par valsti?
A: Brandenburga ir valsts kopš 1990. gada.
Q: Cik tā ir liela?
A: Brandenburgas platība ir 29 480 km².
J: Cik daudz cilvēku tur dzīvo?
A: Brandenburgā dzīvo apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju.
J: Kāds bija tās lielums un iedzīvotāju skaits pirms 1945. gada?
A: Pirms 1945. gada Brandenburga bija lielākā Prūsijas province ar 38 278 km² un 3 miljoniem iedzīvotāju.
J: Vai no 1949. līdz 1952. gadam tā bija Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvdaļa?
A: Jā, no 1949. līdz 1952. gadam Brandenburga bija Vācijas Demokrātiskās Republikas federālā zeme.
J: Kāda ir Brandenburgas galvaspilsēta?
A: Brandenburgas galvaspilsēta ir Potsdama.
Meklēt