Kreisfreie Stadt — Vācijas neatkarīgā pilsēta ar pašvaldības statusu
Uzzini par kreisfreie Stadt — Vācijas neatkarīgajām pilsētām ar pašvaldības statusu: vēsture, piemēri (Minhene, Brēmene, Zweibrücken), tiesības un administratīvā struktūra.
kreisfreie Stadt (daudzskaitlī: kreisfreie Städte) ir Vācijas pilsēta, kurai ir savs pašvaldības (komunālais) un arī daudzu rajona (Landkreis) līmeņa uzdevumu izpildes statuss. Citiem vārdiem — šādas pilsētas nav iekļautas apkārtējā Landkreis pārvaldē, bet pašas veic tās funkcijas. Šī koncepcija ir attīstījusies vēsturiskā ceļā; mūsdienās parasti par kreisfreie Stadt kļūst lielākas pilsētas, taču oficiālais statuss var būt piešķirts arī mazākām vietām, pamatojoties uz vēsturiskām vai administratīvām iemeslām.
Galvenās funkcijas
Kreisfreie Städte parasti veic gan pilsētas, gan rajona uzdevumus. Tie parasti ietver:
- sociālo pakalpojumu administrēšana (piem., pabalsti, bērnu aprūpe);
- izglītības iestāžu un skolu vadība;
- teritorijas plānošana un būvju atļaujas izsniegšana;
- satiksmes infrastruktūras (vietējo ceļu) uzturēšana un plānošana;
- reģistrācijas un civilstāvokļa lietu kārtošana (piem., iedzīvotāju reģistrs, autotransporta reģistrācija);
- publiskā kārtība un drošība (policija, sabiedriskā drošība — atkarībā no federālās zemes kompetences);
- vides aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana (dažkārt šo funkciju var deleģēt vai sadarboties ar apkārtējiem Landkreisiem).
Piemēri un izņēmumi
Lielākā daļa pilsētu ar kreisfreie Stadt statusu ir salīdzinoši lielas — daudzas pārsniedz 100 000 iedzīvotāju — taču tas nav automātisks kritērijs. Ir gan mazas pilsētas ar šo statusu, gan arī lielas pilsētas, kas joprojām ir daļa no Landkreis. Piemēri no teksta:
- Mazākā no šādām pilsētām minēta kā Zweibrücken (aptuveni 35 000 iedzīvotāju).
- Lielākā no klasiskajām kreisfreie Städten ir Minhene (aptuveni 1,3–1,5 miljoni iedzīvotāju), taču vēl lielākas teritorijas Vācijā ir Hamburga un Berlīne — tās gan nav parastas kreisfreie Städte, bet ir pilsētu pavalstis (Stadtstaaten).
- Brēmenes štats sastāv no divām tādām pilsētām: Brēmenes pilsētas un Brēmerhāfenes, kas atrodas apmēram 60 km attālumā viena no otras.
- Ierasti tomēr daudzas lielas pilsētas nav kreisfrei, piemēram, Recklinghausen vai Göttingen, kas abās ir daļa no attiecīgajiem Landkreisiem, lai gan tajās dzīvo vairāk nekā 120 000 iedzīvotāju.
Speciālie statusi un reģionālās atšķirības
Federālajās zemēs (Bundesländer) terminoloģija un noteikumi var atšķirties — dažviet lieto citu nosaukumu vai cita veida kompetenču sadalījumu. Pastāv arī starpstatusa varianti. Piemēram, Lejassaksijā pastāv koncepcija Große selbständige Stadt (liela patstāvīga pilsēta), kas nozīmē, ka pilsēta pārņem daļu no Landkreisa pienākumiem, bet nevis pilnībā atdalās no rajona. Šādas pilsētas minētajā reģionā ir: Celle, Kukshāfena (Cuxhaven), Goslara, Hamelna, Hildesheima, Lingena un Līneburga. Šādām pilsētām parasti nevar deleģēt noteiktas valsts funkcijas (piem., medību atļauju izsniegšanu), taču tām var būt deleģētas citas jomas, piemēram, atkritumu apsaimniekošana vai daļa būvvaldes uzdevumu.
Vēsture un administratīvas izmaiņas
Statusa piešķiršana vai atņemšana notiek, pamatojoties uz federālās zemes likumiem, un tā ir saistīta ar administratīvajām reformām, pilsētu izaugsmi un politiskiem lēmumiem. Vairākas kreisfreie Städte ieguvušas šo statusu vēsturisku apstākļu dēļ, nevis tikai pēc iedzīvotāju skaita. Pilsētas statuss var mainīties — piemēram, apvienojoties rajoniem vai mainoties valsts likumdošanai.
Salīdzinājums ar citām valstīm
Līdzīgs princips pastāv arī citur: Unitary authorities Apvienotajā Karalistē ir pašvaldības, kas apvieno vietējā un rajona līmeņa funkcijas vienā struktūrā. Savukārt neatkarīgas pilsētas jēdziens Amerikas Savienotajās Valstīs nozīmē pilsētas, kuras nav daļa no apkārtējā apgabala (county) un kurām ir līdzīgas pilnvaras kā county līmeņa administrācijai.
Kopumā kreisfreie Stadt statuss nodrošina pilsētām lielāku administratīvo pašnoteikšanos un tiešu atbildību par plašu pakalpojumu loku — tas ļauj pilsētām operatīvāk risināt vietējās problēmas, bet vienlaikus prasa plašākas pārvaldes kapacitātes un finanses.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir brīvpilsēta?
A: Kreisfreie Stadt ir Vācijas pilsēta ar savu administrāciju, kas ir neatkarīga no nākamā augstāka līmeņa pārvaldes, Landkreise.
J: Cik daudz cilvēku parasti dzīvo šajās pilsētās?
A: Lielākajā daļā pilsētu, kurās ir šāds statuss, ir vismaz 100 000 iedzīvotāju.
J: Kura ir mazākā pilsēta ar šādu statūtu?
A: Mazākā pilsēta ar Kreisfreie Stadt statusu ir Zweibrücken ar aptuveni 35 000 iedzīvotāju.
J: Kādi ir piemēri no lielākām pilsētām, kurās šis noteikums nav spēkā?
A: Dažās lielās pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, piemēram, Recklinghausen un Göttingen, šis statuss nav spēkā.
J: Vai citās valstīs pastāv līdzīgi koncepti kā Kreisfreie Städte?
A: Jā, Kreisfreie Stadt līdzīgi jēdzieni ir Apvienotās Karalistes Unitary Authorities un ASV Independent Cities.
Vai Brēmene ir brīvpilsētas piemērs?
A: Nē, Brēmene faktiski sastāv no divām Kreisfree pilsētām - Brēmenes un Brēmerhāfenes -, taču tā tiek uzskatīta par pilsētu valsti, nevis tikai par vienu Kreisfree pilsētu.
Meklēt