Vācijas Federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministrija — definīcija un vēsture
Iepazīstiet Vācijas Federālās ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas lomu, vēsturi un attīstību no 1949. gada līdz mūsdienām.
Federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministrija (vācu: Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie) ir Vācijas Federatīvās Republikas Federālā ministrija, kuras pamatuzdevums ir veidot valsts ekonomikas politiku, atbalstīt uzņēmējdarbību, rūpēties par rūpniecības attīstību un tehnoloģiju atbalstu. Ministrija tika dibināta 1949. gadā kā Federālā ekonomikas ministrija un kopš tās dibināšanas ir piedzīvojusi vairākas reorganizācijas un nosaukumu izmaiņas.
Vēsture
Nozīmīgākie pagrieziena punkti ministrijas vēsturē:
- 1949. — dibināta kā Federālā ekonomikas ministrija, kas veidoja pamatu Vācijas pēckara ekonomikas atjaunošanai un norādīja kursu tirgus ekonomikas attīstībai.
- 1971.–1972. — 1971. gada maijā ministrija īslaicīgi tika apvienota ar Federālo finanšu ministriju, izveidojot Federālo ekonomikas un finanšu ministriju; šī apvienošana ilga līdz 1972. gada decembrim.
- 1998. — Pētniecības un attīstības ministrijas tehnoloģiju joma tika nodota ekonomikas ministrijai, un tā tika pārdēvēta par Federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministriju (Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie), paplašinot uzdevumus tehnoloģiju un inovāciju atbalstā.
- 2002–2005. — ministrija bija apvienota ar Federālo darba un sociālo lietu ministriju, darbojoties kā Federālā ekonomikas un darba ministrija, līdz politisko lēmumu rezultātā abas jomas atkal tika nodalītas.
- 2005. — jaunā Angelas Merkeles federālā valdība atsevišķi noteica ekonomikas un darba jautājumus, atjaunojot ekonomikas ministra kompetenci kā atsevišķu struktūru (ar tehnoloģiju elementiem, ja tas bija nepieciešams).
- 2013. — enerģētikas jautājumi tika pievienoti ministrijas kompetencei, un tā tika pārdēvēta par Federālo ekonomikas un enerģētikas ministriju (Bundesministerium für Wirtschaft und Energie), jo īpaši saistībā ar Vācijas Energiewende (enerģētikas transformācijas) politiku.
- 2021. — valdības pārstrukturēšanas gaitā ministrija tika pielāgota mūsdienu klimata un enerģētikas prioritātēm, mainot nosaukumu un uzsvaru uz ilgtspējīgu, klimatam draudzīgu ekonomikas politiku.
Svarīgākie uzdevumi un funkcijas
Federālās ekonomikas ministrijas galvenie pienākumi ietver:
- Ekonomikas politika: izstrādāt un īstenot politiku, kas veicina ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tautsaimniecību;
- Rūpniecības un uzņēmējdarbības atbalsts: atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), stimulu programmas, ārējo tirdzniecību un eksporta politiku;
- Tehnoloģijas un inovācijas: finansēt pētniecību, inovāciju programmas, digitalizāciju un tehnoloģiju pārnesi no pētniecības uz rūpniecību;
- Enerģētikas politika (ja attiecināms): vadīt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, noteikt enerģētikas regulas un koordinēt enerģētikas drošību;
- Regulācija un konkurence: veicināt godīgu konkurenci, rūpēties par tirgus pieejamību un uzņēmējdarbības tiesiskuma nodrošināšanu;
- Starptautiskā sadarbība: koordinēt ekonomisko dialogu ar Eiropas Savienību, ārvalstu valdībām un starptautiskām organizācijām.
Struktūra un vadība
Ministrija parasti ir organizēta vairākās departamentālajās nodaļās (direktorātos), kas katra atbild par konkrētu jomu — konkurenci, rūpniecību, enerģētiku, inovācijām, starptautisko sadarbību, juridiskajām lietām un budžetu. Ministriju vada Federālais ministrs, kuru atbalsta valstssekretāri un profesionāli ierēdņi. Vēsturē šo amatu ir ieņēmuši vairāki nozīmīgi politiķi, kas ietekmējuši Vācijas ekonomikas kursu.
Loma Eiropā un starptautiskajā telpā
Federālā ekonomikas ministrija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības līmeņa ekonomiskās politikas veidošanā, reglamentējošo aktu saskaņošanā un tirdzniecības sarunu koordinēšanā. Tā pārstāv Vācijas intereses starptautiskās tirdzniecības sarunās, investīciju piesaistē un tehnoloģiju sadarbībā.
Nozīmīgas tēmas mūsdienu darbā
- Digitālā transformācija: uzņēmumu digitalizācijas atbalsts, kiberdrošība un platjoslas attīstība;
- Zaļā ekonomika: klimata politikas integrēšana ekonomikā, ilgtspējīgas ražošanas veicināšana un energoefektivitāte;
- Inovācijas un pētniecība: atbalsts jaunuzņēmumiem (startup), pētniecības komercializācija un sadarbība ar akadēmisko sektoru;
- Rūpniecības stratēģijas: nodrošināt stratēģiski svarīgās nozares, piegāžu drošību un konkurētspēju globālā tirgū.
Kopumā Federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministrija (un tās atvasinātās struktūras dažādos nosaukumos) ir bijusi centrāla institūcija Vācijas ekonomiskās attīstības, inovāciju politikas un starptautiskās tirdzniecības veicināšanā. Ministrijas uzdevumi un nosaukums ir pielāgojušies laika izaicinājumiem — no pēckara atjaunošanas līdz digitālajai un zaļajai transformācijai mūsdienās.
Vēsture
Ministrijai ir bijuši daudzi nosaukumi
- 1917-1919 - Reihswirtschaftsamt - Reiha Ekonomikas birojs
- 1919-1945 - Reiha Tirdzniecības un tirdzniecības ministrija
- 1946-1949 - Ekonomikas pārvaldes birojs
- 1949-1998 - Federālā ekonomikas ministrija
- 1998-2002 - Federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministrija
- 2002-2005 - Federālā ekonomikas un darba ministrija
- kopš 2005. gada beigām - Federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministrija
Ministrijas struktūra
Lai veiktu savu darbu, ministrija ir sadalīta deviņos departamentos, centrālais departaments nodarbojas ar administrēšanu, pārējie departamenti - ar noteiktu politikas jomu. Ir arī dažas neatkarīgas aģentūras, kas ir pakļautas ministrijai.
Ministrijas nodaļas
- Z - Centrālā nodaļa
- E - Eiropas lietas
- I - Ekonomikas politika
- II - Vidusslāņa politika
- III - Enerģētikas politika
- IV - Rūpniecības politika
- V - Starptautiskā ekonomikas politika
- VI - Komunikācijas un publicēšanas politika
- VII - Tehnoloģiju politika
Iestādes
- Federālais karteļu birojs - BKartA, Bonna
- Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs - BAFA, Eschborn, Bochum
- Elektroenerģijas, gāzes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa federālā tīkla aģentūra - BNetzA, Bonna
- Federālā ārējās tirdzniecības aģentūra - bfai, Ķelne
- Federālais materiālu izpētes un ekspertīzes institūts - BAM, Berlīne
- Fizikālo tehnoloģiju federālais institūts - PTB, Brunsvika, Berlīne
- Federālais ģeovizuālo zinātņu un izejvielu institūts - BGR, Hannoverē, Berlīnē
Federālie ministri
Ekonomika 1949-1998 (1971/72: Federālā ekonomikas un finanšu ministrija)
- 1949-1963: Ludvigs Erhards, neatkarīgais
- 1963-1966: Kurts Šmikers, CDU
- 1966-1972: Karls Šillers, SPD
- 1972: Helmuts Šmits, SPD
- 1972-1977: Hanss Frīdrihs, FDP
- 1977-1982: Otto Graf Lambsdorff, FDP
- 1982: Manfrēds Lanšteins, SPD
- 1982-1984: Otto Graf Lambsdorff, FDP
- 1984-1988: Martin Bangemann, FDP/DVP
- 1988-1991: Helmuts Hausmans, FDP/DVP
- 1991-1993: Jirgens Möllemans, FDP
- 1993-1998: Günter Rexrodt, FDP
Ministrijai bija daudz jaunāko ministru, un viens no tiem, kurš ieguva svarīgāku politisko amatu, ir Norberts Lammerts (CDU), kurš no 1994. līdz 1997. gadam bija parlamenta pastāvīgais sekretārs. Lammerts 2005. gadā kļuva par Bundestāga priekšsēdētāju.
No ministrijas augstākajiem ierēdņiem, kurus dēvē par "pastāvīgajiem sekretāriem", vispazīstamākais ir Klauss fon Doņanijs. Viņš bija pastāvīgais sekretārs 1968. un 1969. gadā. Viņš ir slavens ekonomists un bija pirmais Hamburgas mērs.
Federālais ekonomikas un tehnoloģiju ministrs 1998-2002
- 1998-2002: Werner Müller, neatkarīgais
Federālais ekonomikas un darba ministrs 2002-2005
- 2002-2005: Volfgangs Klements, SPD
Federālais ekonomikas un tehnoloģiju ministrs kopš 2005. gada
- 2005-2009: Michael Glos, CSU
- 2009: Karls Teodors zu Gūtenbergs, CSU
- 2009-2011: Rainers Brūderle, FDP
- 2011-2013: Filips Rēslers, FDP
Federālais ekonomikas un enerģētikas ministrs kopš 2013. gada
- 2013-2017: Sigmar Gabriel, SPD
- 2017-: Brigitte Zypries, SPD
Galvenā mītne
Ministrijas galvenā mītne atrodas Invalidenstrasse Berlīnē, Berlīnē-Mitē. Tā ir vairākas ēkas, kurās agrāk atradās Ķeizara Vilhelma akadēmija (bruņoto spēku medicīnas skola) un vecā slimnīca. Otrā ministrijas galvenā mītne ir vecās Gallwitz kazarmas Bonnā-Duisdorfā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Federālā ekonomikas un klimata lietu ministrija?
A: Federālā ekonomikas un klimata lietu ministrija ir Vācijas Federatīvās Republikas Federālā ministrija.
J: Kad ministrija tika dibināta?
A: Ministrija tika dibināta 1949. gadā kā Federālā ekonomikas ministrija.
J: Vai ministrija iepriekš ir tikusi apvienota vai sadalīta?
Jā, 1971. gada maijā ministrija tika apvienota ar Federālo finanšu ministriju, izveidojot Federālo ekonomikas un finanšu ministriju, bet tā pastāvēja tikai līdz 1972. gada decembrim. No 2002. līdz 2005. gadam tā tika apvienota ar Federālo darba un sociālo lietu ministriju, izveidojot Federālo ekonomikas un darba ministriju, bet jaunā federālā valdība abas jomas atkal atdalīja.
Jautājums: Kad Pētniecības un attīstības ministrijas kompetencē nonāca tehnoloģiju joma?
A: Pētniecības un attīstības ministrijas tehnoloģiju joma 1998. gadā tika nodota ministrijas pārziņā, tāpēc tā tika nosaukta par Federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministriju.
J: Kas bija Vācijas kanclers, kad abas ministrijas jomas tika sadalītas?
A: Abas ministrijas jomas tika sadalītas jaunās Angelas Merkeles federālās valdības laikā.
J: Kāds bija sākotnējais ministrijas nosaukums?
A: Sākotnējais ministrijas nosaukums bija Federālā ekonomikas ministrija.
J: Kāpēc ministrijas nosaukums tika mainīts uz Federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministriju?
A: Ministrijas nosaukums mainījās uz Federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministriju 1998. gadā, kad ministrijai tika nodota Pētniecības un attīstības ministrijas tehnoloģiju joma.
Meklēt